Civilizācijas un kultūras
Ēģiptē izstāda rekonstruētu faraonu iebalzamēšanas gultu
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 05 Maijs 2016 00:00
- Autors Aliens.lv
- Skatīts: 3240
Ēģiptē pagājušajā nedēļā publiskai apskatei izstādīta rekonstruēta faraonu iebalzamēšanas gulta, kas pirms 3000 gadiem tikusi izmantota, lai mirušo ķermeņus sagatavotu mumifikācijai.
Omskas apgabalā atrasti 1600 gadu seni apbedījumi ar mākslīgi pagarinātiem galvaskausiem
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 03 Maijs 2016 00:00
- Autors Aliens.lv
- Skatīts: 4337
Tīmeklī parādījies videoieraksts, kurā redzami Omskas apgabalā, Krievijā atrasti apbedījumi ar mākslīgi pagarinātiem galvaskausiem. Arheologi atradumus datējuši ar mūsu ēras IV gadsimtu.
Jauns Hārapas kultūras senvietu komplekss Indijā
- Detaļas
- Publicēts Otrdiena, 03 Maijs 2016 00:00
- Autors Aliens.lv
- Skatīts: 3641
Indijā arheologi, raksta timesofindia.indiatimes.com atraduši jaunu, iepriekš nezināmu Hārapas kultūras celtņu kompleksu un tam atbilstošus senkapus, kuros atklāti gandrīz 70 apbedījumi.
Dāņu arheologs uzskata, ka Ņūgreindžas rekonstrukcija neatbilst vēsturiskajai īstenībai
- Detaļas
- Publicēts Sestdiena, 30 Aprīlis 2016 00:00
- Autors Aliens.lv
- Skatīts: 3959
Ņūgreindža - lielas ar zemi apbērtas, uz ziemas saulgriežu saullēktu punktu orientētas koridorkapenes, kuru frontālo pusi ietver augsta, spīdošu baltu kvarca un granīta akmeņu siena - ir šodien pazīstamākais megalītiskās kultūras piemineklis Īrijā. Tomēr, ļoti iespējams, ka iespaidīgais akmens valnis pirms 1962.-1975.gada veiktās rekonstrukcijas vēsturiski nekad nav pastāvējis. Tā domā dāņu arheologs Pelle Ēriksens, kura raksts "Ņūgreindžas dižais kapukalns" publicēts Skandināvijas vadošā arheoloģijas izdevuma Acta Archaeologica jaunākajā numurā (vol. 79, 2008).
Atrasti senākie cilvēku mājokļi Ķīnā
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 28 Aprīlis 2016 00:00
- Autors Aliens.lv
- Skatīts: 4010
Arheologi Ķīnā atklājuši valstī senākos zināmos cilvēku mājokļus un amatnieku darbnīcas, raksta thehindu.com. Pēc četru gadu ilgušiem izrakumiem ar šādu paziņojumu klajā nācis darbu vadītājs, Šanksi provinces Arheoloģijas institūta direktora vietnieks Vangs Veilins.
Atrastas senākās liecības par cilvēku upurēšanu Āfrikā
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 27 Aprīlis 2016 00:00
- Autors Aliens.lv
- Skatīts: 5273
Franču arheologi, raksta portāls khaleejtimes.com, Sudānā atklājuši 5500 gadu vecu akmens laikmeta apbedījumu ar viņuprāt "senāko cilvēku upuri" Āfrikā.
Pirmie marihuānas lietotāji dzīvojuši Ķīnā
- Detaļas
- Publicēts Svētdiena, 24 Aprīlis 2016 00:00
- Autors Aliens.lv
- Skatīts: 3632
Izpētot senu, Gūšī kultūras cilvēku atstātu apbedījumu Siņdzjanas provincē Ziemeļrietumu Ķīnā, zinātnieki līdz ar citām kapa piedevām atrada labi saglabājušos marihuānas saišķi.
Jauns pētījums apstiprina Šovē alas zīmējumu senāko datējumu
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 20 Aprīlis 2016 00:00
- Autors Aliens.lv
- Skatīts: 3240
Šovē alas aizgrābjošie sienu zīmējumi Dienvidfrancijā ir vieni no Eiropas alu mākslas izteiksmīgākajiem un vienlaikus arī vecākajiem paraugiem. Reālistiski attēloti, nezināmu akmens laikmeta mākslinieku zīmēti mamuti, bizoni, alu lauvas, lāči, degunradži un citi dzīvnieki uz alas sienām mijas ar abstraktām figūrām... Visi Šovē alas zīmējumi, skaitā vairāk nekā 1000, tos sadalot pēc zīmēšanā izmantotajām dabīgajām krāsvielām, tiek iedalīti divās lielās grupās - sarkanajos un melnajos attēlos. Pirmie zīmēti ar okeru (hematītu), otrie - ar ogli. Sarkanos zīmējumus ar esošajām metodēm tieši datēt nav iespējams, bet melno vecumu var noteikt, izmantojot 14C metodi. Lai gan līdzšinējie radioaktīvā oglekļa datējumi liecināja, ka ar ogli veidotie zīmējumi ir līdz pat 32 000 gadu seni, attiecināmi uz Oriņjakas periodu, atsevišķi pazīstami arheologi, pamatojoties uz zīmējumu formas un stila attīstīto raksturu, publicējoties autoritatīvos izdevumos, izteica viedokli, ka Šovē alas zīmējumi drīzāk attiecināmi uz Madlēnas perioda sākumu (pirms 18-16 tūkstošiem gadu), kad tapuši arī tādu ievērojamu alu mākslas pieminekļu kā Laskas un Altamiras alas sienu gleznojumi. Agrīnos (senākos) datējumus viņi skaidroja ar iespējamu paraugu piesārņojumu vai arī pieņemot, ka mākslinieki savu darbu radīšanā izmantojuši senas, tūkstošgadīgas ogles... Tagad publicēts jauns apkopojošs pētījums, kas šādus uzskatus pārliecinoši noraida, senākos Šovē alas ogles zīmējumus datējot ar apmēram 37 000 gadu lielu senatni. Raksts par pētījumu publicēts ASV Zinātņu akadēmijas rakstu krājuma šī gada 11.aprīļa numurā.
Amonhotepa III aizlūgumu tempļa drupās atrastas astoņas kara dievietes Sehmetas statujas
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 18 Aprīlis 2016 00:00
- Autors Andris Kraševskis
- Skatīts: 3146
"Memnona kolosu un Amenhotepa III tempļa konservācijas projekta" (MKATKP) arheologu komanda, kurā Dr.Hurigas Suruzjanas (Hourig Souridzian) vadībā strādā vācu un ēģiptiešu zinātnieki, Luksorā, Nīlas rietumu krastā, netālu no Valdnieku ielejas esošajā Amonhotepa III aizlūgumu templī nesen atrada vēl astoņas no melnā granīta izcirstas senēģiptiešu kara dievietes Sehmetas statujas ar lauvas galvām.
Izraēlā uzietas senākās zināmās akmeņlauztuves
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 30 Marts 2016 00:00
- Autors Aliens.lv
- Skatīts: 2726
Jeruzālemes Ebreju universitātes arheologi centrālajā Izraēlā izpētījuši pirms aptuveni 11 000 gadiem tapušas akmeņlauztuves. Par Ķeizarkalnu sauktā vietā, apmēram 300 m v.j.l. augstā pacēlumā, kas atrodas 35 km uz rietumiem no Jeruzālemes, agrā neolīta cilvēki lielos apjomos ieguvuši darbarīku izgatavošanai nepieciešamo kramu.
