Lauksaimniecības pirmsākumi Ķīnā meklējami pēdējā apledojuma maksimuma fāzē pirms 23 000 gadu

Senākās arheoloģiskās liecības par neatkarīgu zemkopības izcelsmi dažādos pasaules reģionos datētas ar laiku pirms aptuveni 10 000 līdz 12 000 gadiem. Tomēr zināšanas, iemaņas un tehnoloģijas, kas bija nepieciešamas, lai varētu sēt labību un cept maizi neradās vienā dienā - daudzviet atrasti pārliecinoši pierādījumi, ka senie cilvēki savvaļas augu graudus u.c. daļas sākuši vākt un lietot uzturā jau pirms 30 000 līdz 23 000 gadiem. Tagad šāda veida atradumiem Tuvajos Austrumos, Eiropā un Austrālijā pievienojas arī Ķīna - žurnālā PNAS publicēts raksts par vēlā paleolīta mednieku vācēju apmetnēs uzietiem graudberžiem Šansi provinces dienvidu daļā.

Lasīt tālāk...

Ar C14 metodi datējot zoroastriešu svētā koka – cipreses – koksni, precizēta sasanīdu impērijas piļu hronoloģija Irānā

Arheologi, pētot Jaunpersijas jeb Sasanīdu impērijas piļu drupas, pirmo reizi tajās uzgājuši koka konstrukciju paliekas. Celtniecībā sasanīdi izmantojuši cipresi, ugunspielūdzēju zoroastriešu svēto koku. Atrastie baļķi datēti un iegūtie rezultāti ļāvuši precizēt sasanīdu piļu hronoloģiju kā arī paver iespējas labāk saprast Persijas arhitektūras vēsturi, rekonstruēt pagātnes kultūrainavu un veģetāciju. Raksts par pētījumu šī gada 30.janvārī publicēts izdevumā “Journal of Archaelogical Science: Reports.”

Lasīt tālāk...

Mohendžodara - Indas ielejas civilizācijas pērle

Mohendžodara, kas mūsdienu sindu valodā nozīmē "mirušo pakalns," līdzās Hārapai ir otrs svarīgākais Indas ielejas protoindiešu civilizācijas kultūras centrs un, kā viena no senākajām un vislabāk saglabātajām pasaules nozīmes bronzas laikmeta urbānajām apmetnēm, nereti tiek dēvēta arī par "pilsētu māti." Mohendžodara, tāpat kā Hārapa, bija labi plānota pilsēta ar taisnām ielām, vairākstāvu mājām un lielisku ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu. Pilsēta celta ap 2600.g.pmē., bet ap 1900.g.pmē. tā bija jau pamesta, nākošajām paaudzēm atstājot vairāk jautājumu un mīklu nekā atbilžu.

Lasīt tālāk...

Tēbu nekropolē atklātas 3000 gadus vecas faraona rakstveža kapenes

Vasedas universitātes (Japāna) arheologu komanda profesora Jiro Kondo vadībā, veicot izrakumus Tēbu nekropolē, Ēģiptē atraka 3000 gadus senas, ramzesīdu dinastijas laika rakstveža kapenes. 

Lasīt tālāk...

Dienvidfrancijā atklāta akmens plāksne ar 38 000 gadu senu sumbra attēlu

Atkārtoti izpētot Blančardas grotu, vienu no vēsturiski nozīmīgākajām Oriņjakas kultūras cilvēku, Eiropas senāko modernā tipa Homo sapiens iedzīvotāju, dzīvesvietām, arheologi Francijā uzgājuši, iespējams vecāko, šobrīd zināmo petroglifu pieminekli. Raksts par atklājumu publicēts žurnālā Quaternary International.

Lasīt tālāk...

Sen izmirušas milzu haizivs zobu fosilijas iedvesmoja seno maiju jūras briesmoņu attēlojumu

Vidusamerikas (Meksikā, Gvatemalā un Belizā) klasiskā perioda (250.-900.g.) maiju pilsētās, arī tajās, kuras atradās dziļi iekšzemē un kur cilvēki nekad dzīvē nebija redzējuši okeānu, bija izplatīti haizivij līdzīga briesmoņa attēli.

Lasīt tālāk...

Turcijā atrasti sengrieķu "elles vārti"

Itāļu arheologi, kas vairākus gadus veic izrakumus senajā grieķu-romiešu pilsētā Hierapolē, mūsdienu Turcijas dienvidrietumos, paziņojuši, ka tiem beidzot izdevies atrast īsto vietu, kur pie nāvīgiem izgarojumiem pildītas alas antīkajā laikmetā atradušies slavenie "elles vārti" - veļu valstības dievam Aīdam veltīts templis, Plutonions.

Lasīt tālāk...

Islāmistiem tomēr nav izdevies pilnībā iznīcināt Nimrūdas pieminekļus

Teroristu grupējums, kurš sevi sauc par “Islāma valsti”, kopš 2014.gada vidus Irākas ziemeļos un Sīrijas teritorijā mērķtiecīgi ir iznīcinājis vairākas arheoloģiskās vietas. Viena no tām ir seno asīriešu pilsētas Nimrūdas drupas, kas atrodas netālu no Mosulas pilsētas.

2016.gada novembra sākumā Irākas armija ar ASV Gaisa spēku atbalstu sāka atbrīvot Mosulu un tās apkārtni no “Islāma valsts” kaujiniekiem. 13.novembrī Irākas valdības spēki bija atguvuši kontroli pār Mosulas austreņu un DA apkārtni - atbrīvotajā teritorijā tika pieejamas arī  Nimrūdas drupas.

Gandrīz pilnīgi iznīcinātās Nimrūdas drupas novembrī un decembrī apmeklēja žurnālisti un fotogrāfi. Lai arī apmeklētāju acīm pavērās šausminoša postaža, tomēr izrādījās, ka vairāki bareljefi ar senajiem uzrakstiem bija diezgan labi saglabājušies.

Šie uzraksti vēstī par Jaunās Asīrijas impērijas ķēniņa Ašūrnasirapāla II (883.-860./859.g.pmē.) valdīšanas laiku, uzskaitot iekarotās zemes, iegūtās bagātības un valdnieka slavenos senčus. 

Lasīt tālāk...

Ķibele ar Čatalhudžukas proto-Kibeli: dieviete vai matrona?

Vēl pavisam nesen visas bez izņēmuma, paleolīta, mezolīta un neolīta Eirāzijas senvietās uzietās, mūsdienu skatījumā slimīgi resnas sievietes attēlojošās statuetes, no kurām, šķiet, ikoniskākais piemērs ir tā sauktā Villendorfas Venēra, automātiski tika ieskaitītas “Lielās dievietes Mātes” ikonogrāfiskajos atveidos. Gluži tāpat kā senajā, pirms-indoeiropiešu Eiropā pastāvējušās kultūras ievērojamās lietuviešu-amerikāņu arheoloģes Marijas Gimbūtienes iespaidā tika uzlūkotas kā matriarhāta iekārtā dzīvojošas sabiedrības. Taču beidzot šī “tradīcija” ir lauzta – nozarē ietekmīgais Čatalhudžukas izrakumu ilggadējais vadītājs, Stenforda universitātes profesors Īans Hoders publiski paziņojis, ka divas, šajā neolīta apmetnē 2016.g. atrastās, apmēram 9000 gadus senās, unikālās figūriņas, domājams, attēlo nevis Mazāzijas Zemes mātes, auglības dieves Kibeles, priekšteci, kā to bija atspoguļojuši vairāki preses izdevumi, kas ziņoja par atklājumu, bet, visdrīzāk, kādu savulaik reāli dzīvojušu, savā kopienā ievērojamu, sociāli augstu stāvokli ieņēmušu gados vecu sievieti.

Lasīt tālāk...

Polisas krīze: brīvā tirgus un globalizācijas pirmais uznāciens

Polisa, grieķu pilsētvalsts un kopdzīves forma – brīvu, autarķisku, ciešu sadzīvisko un liktens vienotību apzinošos, senču dievu kultu un asins saišu saistītu, nemitīgā visas dzīves jomas caurstrāvojošā sacensībā-agonā dzīvojošu indivīdu sociāli kulturālā kopība, ir viens no mūsdienu eiropejiskās identitātes stūrakmeņiem. Pašpārvalde, neatkarība, pilsoniskā līdzdalība valsts pārvaldē, tiešā demokrātija – visi šie un citi, ar tiem saistītie, mūsu ikdienā par pašsaprotamiem uzskatītie jēdzieni lielā mērā sakņojas Senās Grieķijas vēsturē.

Lasīt tālāk...