Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Haklberijs Fins iekļauts Virdžīnijas persona non grata sarakstā

ASV Virdžīnijas pavalsts Akomakas grāfistes valsts skolās noteikts pagaidu aizliegums mācību procesā izmantot divus populārus amerikāņu literatūras klasikas darbus – Marka Tvena “Haklberija Fina piedzīvojumus” un Hārperas Lī “Kas nogalina lakstīgalu”. Aizlieguma iemesls – abu daiļdarbu tekstā bieži sastopamais, briesmīgais, neizrunājamais, ne uz papīra, ne sienas nerakstāmais “N vārds.”

Aizliegums izsludināts pēc tam, kad viens no kāda vidusskolnieka vecākiem (nav teikts, māte vai tēvs), ieradies skolā un paziņojis, ka viņa dažādu rasu cilmes dēls neesot spējis “tikt pāri” kādai “Haklberija Fina” lappusei, kurā, izteikts Tvena dzīves laikā neitrālā, bet mūsdienu ASV liberāļu aprindās par nepieklājīgu un aizvainojošu uzskatītā formā (angļu: nigger) vairākkārt atkārtojas vārds “nēģeris.” Tas vairs tā nevarot turpināties, un, lai katastrofālo situāciju labotu, esot jāizveido komiteja no dažādu etnokulturālu grupu vides nākušiem skolotājiem un vecākiem. Šai komitejai pēc sašutušā vecāka domām tad būtu jāvienojas par visām pusēm pieņemamu skolā lietojamu grāmatu sarakstu.

Kāda būs skolas padomes atbilde uz iesniegto sūdzību un kā, izmantojot savas pilnvaras, rīkosies grāfistes skolu valdes superintendants, atliek vien gaidīt, taču vairākums no TV kanāla “10 On Your Side” aptaujātajiem vietējiem iedzīvotājiem izteica savu noraidījumu grāmatu aizlieguma priekšlikumam. “Tas ir slidens ceļš,” - teicis kāds R.Kelams. “Jūs sāksiet ar vienu [it kā] rasistisku vārdu un drīz vien visās malās sāks kūpēt grāmatu sārti.”

Jāatzīmē, ka šī nav pirmā vēršanās pret “Haklberiju Finu,” cenšoties dēļ “N vārda” cenzēt vai aizliegt grāmatu.

Jau 1955.g. telekanāls CBS, veidojot romāna TV versiju, no tās vispār izņēma laukā Haklberija Fina no nepatiesu apvainojumu radītiem nāvessoda draudiem un pārdošanas citam īpašniekam glābtā nēģeru verga Džima tēlu. Tas, ka Tvena stāsta sižets bez Džima nav īsti saprotams, CBS režisorus acīmredzot nesatrauca...

1982.gadā kāds, arī Virdžīnijas pavalstī strādājošs skolas direktors, romānu, dēļ tajā lietotā “N vārda,” nodēvējis par “groteskāko rasisma piemēru, kādu esmu redzējis savā mūžā.”

2003.gadā “Haklberiju Finu” no angļu valodas mācību programmas satura Rentonā, Vašingtonas pavalstī pieprasīja izņemt vidusskolniece Kalista Feira un viņas vecmāmiņa Beatrise Klārka. 2009.gadā to pašu centās panākt Vašingtonas pavalsts skolotājs Džons Folijs. Avīzē “Seattle Post Intelligencer” publicētā rakstā viņš, pamatojoties ar to, ka virkne skolnieku, lasot vārdu nigger, kļūstot satraukti, pieprasīja: “visiem romāniem, kuros tiek lietots “N vārds” jāpazūd!”

Kā ar karstu kartupeli, ko, izgrābtu no oglēm, grūti noturēt rokās, bet atpakaļ nolikt negribās, ar “Haklberiju Finu” rīkojušies arī grāmatas jaunāko metienu izdevēji. Piemēram, 2011.gadā “NewSouth Books” apgādā iznākušajā romāna versijā vārds "nēģeris" aizvietots ar "vergs." Atbildot uz šo nožēlojamo oriģinālteksta kropļošanu un galvas bāšanu smiltīs, vēsturi cenšoties nevis pieņemt un skaidrot, bet pārtaisīt pēc kultūrmarksistu dvēseļu inženieru diktētajiem politkorektuma priekšrakstiem, Bruklinas rakstnieks un redaktors Ričards Greisons tajā pašā gadā laida klajā savu populārā Tvena romāna versiju, kurā "nēģeri” nomainīja ar “hipsteri.” “Tagad Hipstera Haka Fina piedzīvojumi beidzot vairs nav ne apvainojoši, ne apnicīgi,” - Greisons ironizē savas parodijas anotācijā.

Tomēr pats ironiskākais šajā riņķa dancī ap “Haklberija Fina piedzīvojumiem” un “Kas nogalina lakstīgalu” ir vispārzināmais fakts, ka abi minētie “rasistiskie” romāni ir vieni no pazīstamākajiem un ietekmīgākajiem patiesi anti-rasistiskajiem amerikāņu prozas darbiem. Gan XIX gs. dzīvojušais Marks Tvens, dedzīgs verdzības nosodītājs, kurš cita starpā no saviem līdzekļiem apmaksājis vismaz viena nēģera augstskolas studijas, gan vēlāk, XX gs. 50.gados Hārpera, kā vēstījuma līdzekli izmantojot aizraujošu sižetu, meistarīgu sava laikmeta ikdienas dzīves ainu, kutūrvides un varoņu raksturu tēlojumu, asu humoru un dzēlīgu satīru (tas gan attiecināms pamatā tikai uz Tvenu), apzināti pauda noraidījumu tā laika ASV sabiedrībā reāli pastāvošajai rasu segregācijai un valsts iedzīvotāju nevienlīdzībai likuma priekšā, tos šķirojot pēc izcelsmes.

No savas puses, ņemot vērā, ka politkorektuma sērga ienākusi arī Latvijā, aliens.lv visiem “N, Ž, Č” u.c. skaļi neizrunājamo vārdu izskaudējiem vēlas uzdot to pašu retorisko jautājumu, kuru 1968.gadā publicētajā lugā “Bezkaunīgie veči,” ironizējot par kreiso “domātāju” amerikāņu sabiedrībā iedvesto pārspīlēto politkorektumu un krišanu no viena grāvja otrā, uzdod izcilais trimdas latviešu dramaturgs un rakstnieks Anšlavs Eglītis: “Ja reiz es, latvietis, nekaunos no sava latvieša vārda, tad kāpēc nēģeris kaunās no sava nēģera vārda?”

Avots:
wavy.com

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.