Ēģiptes piramīdas
Monumentālas piramīdu formas būves, kas atrodamas Senās Ēģiptes civilizācijas teritorijā šodienas Ēģiptes un Sudānas teritorijās.
Oficiāli Ēģiptes teritorijā reģistrētas 119 piramīdas (reizēm literatūrā minēts arī skaitlis 90). Tomēr daudzas no tām ir ārkārtīgi izpostītas un pat pilnīgi izzudušas. Pašreiz mums plašāk pazīstamas aptuveni 50 Senās Ēģiptes piramīdu atliekas un vēl ap 10 samērā labi saglabājušās piramīdas Lībijas tuksneša malā. Grandiozākās no piramīdām redzamas Gīzā, netālu no Kairas.
Piramīdu celšanas vēsture Senajā Ēģiptē. Senie ēģiptieši būvēja piramīdas periodā no valdnieka Džosera valdīšanas laika (2630.-2611.g.pmē.) līdz valdnieka Jahmesa II valdīšanas laikam (570.-526.g.pmē.). Tādejādi par senāko piramīdu uzskata faraona Džosera būvēto piramīdu sakārā, bet Jahmesa II laikā celtā piramīda Abīdā ir pēdējā zināmā dižciltīgo piramīda Ēģiptē.
Piramīdas Pirmsdinastiju periodā. Par tādām nekas mums nav zināms.
Piramīdas Vecās valsts laikā. Pašlaik zināmā senākā no ēģiptiešu piramīdām ir pakāpjveida Džosera piramīda Sakārā. Nākamās pēc vecuma ir septiņas provinču centru pakāpju piramīdas, kas ir visai līdzīgas senākajai - iepriekš minētajai Džosera piramīdai.
Lielākais piramīdu komplekss atrodas Gīzas plakankalnē.
Senusrets III uzcēla piramīdu Dašūrā, kas bija lielākā Vidējās valsts nekropole. Tā bija pati lielākā no XII dinastijas uzceltajām piramīdām, bet, tāpat kā citas, no ķieģeļiem būvētās piramīdas, ir slikti saglabājusies.
Piramīdas Vidējās valsts laikā. Vidējās valsts laikā senie ēģiptieši pārstāja celt saviem valdniekiem piramīdas un to vietā sāka būvēt apslēptas apakšzemes kapenes, piemēram, Ķēniņu ielejas kapenes. Tam bija divi iemesli:
1) izmaiņas seno ēģiptiešu reliģiskajos uzskatos;
2) centieni atrast labāku veidu, kā pasargāt faraona apbedījumu no kapeņu laupītājiem.
Šajā laikā senie ēģiptieši uzskatīja, ka, paslēpjot faraona kapenes pazemē un neuzceļot virs tām piramīdu, viņi spēs tās labāk nosargāt no laupītājiem. Senusreta III apbedījumu komplekss Abīdā ir pirmais piemērs Vidējās valsts laikā notikušajām izmaiņām seno ēģiptiešu valdnieku kapeņu būvniecības praksē, pārejot no piramīdām uz milzīgām apakšzemes kapenēm, līdzīgām vēlāk Jaunās valsts laikā klintīs izcirstajām kapenēm Ķēniņu ielejā, Rietumtēbās.
XII un XIII dinastiju būvētās piramīdas (piemēram, Melnā piramīda) izkrīt no kopējiem senēģiptiešu piramīdu būvniecības kanoniem gan pēc konstrukcijas, gan pēc stila. Tieši tādēļ, pēc eģiptologu domām, tās arī ir tik slikti saglabājušās.
Tomēr seno ēģiptiešu apsvērumi celt piramīdas vairāk bija saistīti ar vietējo ainavu. Senie ēģiptieši necēla piramīdas kalnainos apvidos, piemēram, Abīdā.
Piramīdas Jaunās valsts laikā. Jaunajā valstī faraonus turpināja guldīt klinšu kapenēs un piramīdu celtniecība tieši ēģiptiešu teritorijās vairumā gadījumu vairs nenotika. Izņēmums bija Jahmesa II piramīda Abīdā.
Tikai Vēlīnās valsts laikā etiopu dinastijas pārstāvji atkal atgriezās pie piramīdu celtniecības. Laikā no 750.-350.g.pmē. Nūbijā (Kušā), mūsdienu Sudānas teritorijā, tapa ap 180 piramīdu, kuru augstums bija no 6 līdz 50 m. Tomēr pēc celtniecības tipa, materiāliem un projekta tās bija stipri atšķirīgas no senēģiptiešu būvētajām.
Tuvāk pat to lasīt esejā - Nūbijas piramīdas.
Piramīdu arhitektūra. Katra piramīda un tās komplekss - apkārtējās celtnes, pagalmi un lūgšanu telpas bija būvētas pēc vienota, stingri saskaņota plāna un veidoja sarežģītu ansambli. Taču piramīdas tika tā izceltas, ka tās nenomāca ne piebūvētās lūgšanu telpas, ne blakus izvietotās valdnieču mazās piramīdas un augstmaņu un faraona radinieku mastabas. Ieeju katrā šādā piramīdas kompleksā ievadīja vārti (līdz 12 m augsti).
Faraonu piramīdās obligāts elements ir lejupejošs gaitenis to ziemeļu pusē.
Senēģiptiešu piramīdu konstrukcija.
Ieejas. Vairumam senēģiptiešu piramīdu ir tikai viena ieeja - parasti ziemeļu skaldnē. Ta ir arī Džosera piramīdai Sakārā, kuru akadēmiskā vēsture uzskata par senāko no Ēģiptes piramīdām. Ir nedaudzi izņēmumi - Nošķiebtā piramīda (divas ieejas - ziemeļu un rieteņu skaldnēs), Melnā piramīda (ieejas austreņu un rieteņu skaldnēs) un arī Hefrēna (abas divas ieejas vienā pusē) piramīda.
Apbedīšanas kameras. T.s. "apbedīšanas kameras" piramīdu iekšienē ir telpas, kurās uzieti sarkofāgi. Arī šajā ziņā senēģiptiešu piramīdās nav izsekojams nekāds vienots standarts, jo mēdz būt piramīdas ar vienu kameru (Hefrēna piramīda), ar divām (Lielā piramīda) un arī pat ar trim (Melnā piramīda). Interesanti arī, ka senēģiptiešiem diez ko nav rūpējis, lai nedaudzās, bieži vien pat vienīgā, telpa piramīdu iekšienē atrastos tieši zem piramīdas virsotnes, t.i. - centrā. Tas redzams no salīdzinošajām piramīdu shēmām.
Materiāli. Ir akmens piramīdas (Lielā piramīda), kuros izmantots kaļķakmens un granīts, kā arī ķieģeļu piramīdas (Melnā piramīda).
Senēģiptiešu piramīdu sakrālā nozīme. Ilgu laiku akadēmiskās arheoloģijas propagandētais priekšstats par piramīdām, kam ilgstoši nav piekrituši alternatīvie vēsturnieki, kā faraonu kapenēm ir stipri virspusējs un vienkāršots. Pat, ja arī lielās piramīdas tika celtas kā valdnieku mūža mājas, tām tomēr bija arī dziļāka sakrāla un simboliska nozīme.
Atbilstoši senēģiptiešu priekšstatiem par dievišķo valdnieku, faraons, kāpjot tronī, kļūst par dievu Horu, bet mirstot - par Ozīrisu. No šīs pašas koncepcijas izrietēja arī priekšstats par valsti kā sakrālu un nemainīgu Dievu iedibinātu institūciju, kas pastāv no paša "laika" sākuma, kad no pirmatnējā okeāna ūdeņiem pacēlās Pasaules kalns.
Daži iespējamie piramīdu sakrālās un simboliskās nozīmes piemēri: piramīdas kā Pasaules kalna simbols, kā kāpnes pa kurām faraons pēc nāves uzkāpa debesīs, lai pievienotos Saules dieva Ra svītai. Tāds varēja būt piramīdu celtniecības patiesais mērķis - apliecināt to, ka faraons ir saule un valdnieks gan zemes dzīvē, gan pēcnāves dzīvē.
Senēģiptiešu piramīdu saraksts (kopumā varētu būt ap 50 piramīdu un to atlieku):
Aburoašas piramīda. 5 jūdzes uz ziemeļiem no Gīzas, nepabeigta.
Adžiba piramīda. Sakāra.
Baltā piramīda. Dašūras piramīdu komplekss. Amenemheta II piramīdas drupas.
Džedkāra Brīnišķīgā piramīda. Sakāras dienvidi.
Džosera piramīda. Sakāra.
Edfas piramīda. Edfa, viena no septiņām provinču centru piramīdām.
Havāras piramīda.
Hefrēna piramīda. Gīza. Vecā valsts.
Hendžera piramīda. Sakāras dienvidos.
Illahuna piramīda. Dašūras piramīdu komplekss.
Jahmesa II piramīda. Abīda. Pati jaunākā piramīda Ēģiptē.
Kaja piramīda. Luksora.
Lahūnas piramīda.
Lielā piramīda. Gīza, lielākā Ēģiptes piramīda.
Lišta piramīda. Dašūra.
Maidumas piramīda. Maiduma.
Melnā piramīda. Dašūras piramīdu komplekss. Vidējā valsts.
Menkaura piramīda. Gīza. Vecā valsts.
Merendra piramīda. Vienīgā, kurā it kā uzieta faraona mūmija, kas tagad izstādīta muzejā.
Nepabeigtā piramīda.
Nošķiebtā piramīda. Dašūras piramīdu komplekss. 4.lielākā pēc tilpuma Ēģiptē.
Neusera piramīda. Abusīra.
Pepi I piramīda. Sakāra.
Pepi II piramīda. Sakāra.
Senusreta III piramīda. Dašūras piramīdu komplekss.
Sahūra piramīda. Abusīra.
Sarkanā piramīda. Dašūras piramīdu komplekss.
Sebekhotepa I piramīda. Abīda.
Sehemheta piramīda.
Senuserta II piramīda. (???)
Setibhoras piramīdas komplekss. Sakāra.
Senemheta piramīda.
Teti piramīda. Sakāra.
Unasa piramīda.
Userkafa piramīda. Sakāra.
Nospiedums civilizācijā. Piramīdas, īpaši jau Gīzas, cilvēkos arvien izraisījušas apbrīnu ar saviem izmēriem, skarbo un stingro ārējo veidolu, jo šajā akmens masā ir iedzīvināts milzīgs cilvēka roku, saprāta un drosmīgas radošas domas spēks. Piramīdas it kā simbolizē mūžību, bet šo gigantisko būvķermeņu akmens plākšņu un to šķautņu samēri – Visuma dievišķo harmoniju.
Ufologi apgalvo, ka dažas piramīdas (Lielā?) saistāmas ar hronoanomālijām.
https://www.youtube.com/watch?v=uBJQSwZU53c
Raksti.
Vai beidzot atrisināts noslēpums, kā senie ēģiptieši transportējuši akmens bluķus piramīdu celtniecībai?
Saites.
Piramīdu formas būves.
Senā Ēģipte (~3100.-30.g.pmē.).
