Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Dzīvnieku zīmējumi uz sena grieķu vīna kausa, iespējams, attēlo zvaigznājus

Ilgu laiku uzskatīja, ka zīmējumi uz apmēram 2625 gadus veca divrokturu grieķu vīna kausa, kas pašreiz izstādīts Lamijas Arheoloģijas muzejā, attēlo medību ainas ar nejauši izvēlētiem dzīvniekiem.

Taču nesen veikts pētījums liecina, ka, uz skifa (skyphos) tipam piederošā vīna kausa, uzgleznotie dzīvnieki ir zvaigznāji un tas ir viens no senākajiem šāda veida attēlojumiem. Ar detalizētu kausa zīmējumu analīzi iespējams iepazīties žurnāla "Hesperia" šī gada aprīļa-jūnija numurā.

Pētījuma autors, Misūri universitātes klasiskās arheoloģijas doktorantūras students Džons Bārnss (John Barnes) domā, ka arī citi dzīvnieku gleznojumi un zīmējumi sengrieķu mākslas darbos patiesībā varētu būt zvaigznāju attēlojumi.

Ja mēs no jauna izvērtētu dzīvnieku attēlojumus, kurus sākotnēji iekļāva kategorijā „medību ainas,” tad atrastu vēl vairāk [zvaigznāju attēlojumus] un iegūtu daudz labāku izpratni par to, ko un kāpēc sengrieķi vērojuši nakts debesīs, Bārnss pastāstīja livescience.com

Sengrieķu astronomija

Galvenais avots par sengrieķu senākā perioda zināšanām astronomijā ir dažādi literāri darbi, piemēram, ap 276.g.pmē. Arata no Solojas uzrakstītā poēma "Parādības" ("Phaenomena"), kurā aprakstīti grieķiem pazīstamie zvaigznāji. Otrajā gadsimtā pirms mūsu ēras dzīvojošais astronoms Hiparhs savā komentārā par Arata „Parādībām” informē mūs, ka poēmas pamatā ir tāda paša nosaukuma IV gs.pmē. Knidas Eidoksa uzrakstītais, astronomijai veltītais traktāts.

Bet, jau senāko, arhaiskajā periodā dzīvojošo grieķu autoru Homēra (VIII gs.pmē.) un Hēsioda (VII gs.pmē.) darbos pieminētas noteiktas zvaigznes un zvaigznāji, kuru lēkti un rieti ir saistīti ar sezonālām norisēm, kā, piemēram, lauksaimniecības darbu cikliem un navigāciju jūrā.

Tomēr labāku priekšstatu par to, kādā veidā arhaiskā perioda Grieķijas iedzīvotāji novērojuši nakts debesis, sniedz no tā laika saglabājušies vizuālie debesu attēlojumi. Diemžēl, šādi artefakti ir salīdzinoši reti, un pārsvarā tie attēlo vienu vai divus zvaigznājus. Viens no vecākajiem grieķu zvaigznāju attēlojumiem atrasts uz keramikas lauskas, kas datējama ar grieķu mākslas ģeometriskā perioda vēlo posmu (760.-700.g.pmē.) un uzieta šodien Itālijai piederošajā Iskijas salā Tirēnu jūrā. Tas, iespējams, attēlo Vēršu dzinēja jeb Gana zvaigznāju.

Nejaušs atradums

Skifu, uz kura, iespējams, attēloti zvaigznāji, Bārnss pamanīja nejauši, apmeklējot Lamijas Arheoloģijas muzeju. Vīna kauss atrasts senās Alajas pilsētas akropolē, ar būvgružiem pildītā bedrē, netālu no VII gs.pmē. celta arhaiskā perioda tempļa drupām. Alaja atrodas Centrālās Grieķijas austrumu piekrastē, 40 kilometrus uz ziemeļiem no Tēbām.

Apmēram viena trešdaļa no māla trauka ir atlūzusi un pazudusi (kopā ar to pazudis arī viens rokturis). Uz atlikušās skifa daļas attēloti dzīvnieki: uz tā aizmugurējās puses saglabājušies vērša, čūskas, zaķa vai maza suņa, liela suņa, skorpiona, delfīna attēli, bet uz priekšējās redzams lauva. Vēl uz skifa ir divi uzraksti - podnieka un mākslinieka paraksti.

Lai gan arheologi sākotnēji bija pārliecināti, ka vīna kausu izdaiļojošie zīmējumi attēlo parastas medību ainas, Dž.Bārnss spēja pierādīt to saistību ar astronomiju.

Uz kausa attēlotie zvaigznāji iezīmēja gadalaiku maiņu

Dzīvnieku formas frīzes (dekorējošas horizontālas joslas) un medību ainas bija bieži izplatīts māla trauku rotājuma tips senajā Grieķijā, taču uz skifa attēlotā bagātīgā dzīvnieku kolekcija ir netipiska, Bārnss norāda.

Piemēram, delfīns attēlots kopā ar sauszemes dzīvniekiem. Arī skorpions, kurš bieži vien netika attēlots kā īsts dzīvnieks un ir sastopams uz vairoga emblēmas, ir rets motīvs. Un, kaut gan suņa pakaļdzīšanās zaķim ir aplūkota kā medību aina, čūska tur nekādi neiederas, skaidroja pētnieks.

Uz vīna trauka attēlotie dzīvnieki ir zvaigznāji, sacīja Bārnss un turpināja: „Vērsis attēlo Vērša zvaigznāju (Taurus); čūska droši vien attēlo Hidras zvaigznāju (ne Čūskas vai Pūķa zvaigznājus); zaķis - Zaķa zvaigznāju (Lepus); suns - Lielo suni (Canis Major) un Mazo suni (Canis Minor); skorpions - Skorpiona zvaigznāju (Scorpius); delfīns - Delfīna zvaigznāju (Delphinus); un lauva - Lauvas zvaigznāju (Leo)."

Interesanti, ka dzīvnieki (zvaigznāji) zīmējumā uz skifa nav sakārtoti tādā kārtībā, kādā tie parādās debesīs, Bārns piebilst. Ja tie nav izvietoti tā, kā tas ir redzams nakts debesīs, tad vai nu šādam izkārtojumam nav īpašas nozīmes, vai arī tam bija cits mērķis, pētnieks turpināja, piebilstot, ka zvaigznāju izkārtojumam, kur nošķiramas rudens, ziemas, pavasara un vasaras zvaigznāju grupas, atbilstoši to lēkta un rieta laikam visa gada garumā, ir sezonāls aspekts.

Rudens grupu pārstāv Vērsis un citi zvaigznāji, kas bija attēloti uz kausa pazudušās trešdaļas; ziemas grupai piederīgi Čūskas, Zaķa un Suņa zvaigznāji; pavasara grupā ietilpst Suņa un Skorpiona zvaigznāji, bet vasaras - Delfīna, Lauvas un pārējie zvaigznāji no trūkstošās daļas.

Tomēr zvaigznāju attēlojumi uz skifa nepildīja sena kalendāra funkcijas, un attēloja tikai to parādīšanos un nozušanu visa gada garumā, - uzskata Bārnss.

Skifa saistība ar templi

"Ņemot vērā šo sezonalitāti, ir vilinoši skifosu uzlūkot kā piemiņas (veltījuma jeb ziedojuma - aliens.lv red.) objektu," - pētnieks raksta sava darba secinājumos. "Iespējams, ka četras sezonālās grupas atbilst noteiktiem reliģiskiem pasākumiem (..). Alajas atrašanās pie svarīgiem tirdzniecības ceļiem ļauj pieņemt, ka tās iedzīvotājiem bija pieejamas zināšanas, tostarp arī astronomiskās, kuras pa tiem pārvietojās gan mācītu vīru, gan manuskriptu ietvarā. Tempļa [pie kura atrada skifosu] īpašais novietojums kopējā kompleksā - tā fasāde lūkojas tieši uz austrumiem, kamēr pārējā akropole ir orientēta ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā - arī liecina, ka būves celtniekiem bijis svarīgi ievērot svētnīcas atbilstību kardinālajam virzienam.

Šis azimuts būtu ļāvis no tempļa ieejas vai arī no tā priešā esošā altāra novērot uz skifa attēloto zvaigznāju lēktus austrumu pusē, kuri varēja tikt uzlūkoti kā reliģisko svētku debesu zīmes. Diemžēl, iztrūkstot precīzākām ziņām par seno alajiešu reliģisko svētku kalendāru, par iespējamo saikni starp skifa [attēlu] dekoratīvo programmu un templi, kura tuvumā tas tika atrasts, mēs varam tikai izteikt spekulatīvus pieņēmumus."

Arhaiskā laikmeta grieķu mākslas attēlu atkārtota izvērtēšana, ar nolūku tajos izdalīt dekoratīvas zvaigznāju lēktu programmas, var pavērt jaunas iespējas turpmākajiem pētījumiem. Īpaši ņemot vērā, ka citu astronomijas vēstures avotu no šī laikmeta faktiski nav - rakstītie avoti parādās tikai klasiskajā un helēniskajā periodā. "Zvaigznāji nebija tikai vienkāršas kalendārā laika iezīmes," Bārnss uzsver. "Tie pavisam reāli pārstāvēja mītus, kurus sevī iemiesoja. Mītoloģiju nedrīkst uzlūkot kā vēsu dabas parādību racionalizāciju, gluži tāpat kā mītoloģiskos attēlus nedrīkst vērtēt kā kaut ko, kas ir atšķirīgs no "reālās" pasaules atveidiem. Attēls uz veltījuma priekšmeta vai viss izkrāsotais trauks reālistiski (seno cilvēku uztverē - aliens.lv red.) var atveidot abus - gan mītoloģisku scēnu, gan fiziskajā pasaulē to pārstāvošo zvaigžņu un zvaigznāju izkārtojumu debesu jumā."

Augšējais attēls: Alajā atrastā skifa fragments. Redzama grupa ar Suņa, Skorpiona un Delfīna zvaigznāja ikonogrāfiskajiem atveidiem. Dž.Bārnsa publicitātes foto.

Avoti:
academia.edu
livescience.com
en.wikipedia.org/wiki/Aratus 

Pirmo reizi publicēts 10.11.2014.