Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Astronomija, astronomi

Grieķu astronomia = astron ("zvaigzne") + nomos ("likums").

Zinātne par debess ķermeņu un visas pasaules uzbūvi un attīstību.

Astronomija pētī debess spīdekļu izvietojumu un kustību, to fizikālo stāvokli, ķīmisko sastāvu, izcelšanos un attīstību.

Astronomijas vēsture. Vissenākā ir liecība, ka Šveices Alpos dzīvojošajiem neandertāļiem pirms 43 000 gadu bijis Lāča kults ar iespējamu astronomisku zemtekstu.
Astronomija radusies 17 000 gadu atpakaļ, par ko liecina Laskas alas (Francija, Dordoņas departaments) zīmējumi. Tieši ap šo laiku noticis kvalitatīvs zināšanu lēciens astronomijā mūsu senčiem.
Ķīniešu hronikās vispār apgalvots, ka viņu Saules kalendārs ieviests pirms 16 916 gadiem.
Šumeru astronomi jau ap 3000.g.pmē. rakstiski fikseja savus astronomiskos novērojumus. Uz šumeru astronomisko zināšanu bāzes tālāk izveidojās un attīstījās babiloniešu astroloģija/astronomija.
Babiloniešus pamatoti uzskata par modernās astronomijas pamatlicējiem, no kuriem mācījušies un kuru zināšanas izmantojuši un tālāk attīstījuši seno grieķu, persiešu, indiešu, arābu un vēlākie Rietumeiropas jauno laiku astronomi. Babiloņi astrologus/astronomus dēvēja par t·upšar. Lai arī babilonieši astronomiskos novērojumus nesāka tukšā vietā, bet tikai turpināja izmantot un pilnveidot šumeru uzkrātās zināšanas par debesu ķermeņiem, to novietojumu un kustību, taču tieši babilonieši, veicot sistemātiskus, ilglaicīgus zvaigžņu, planētu, Saules un Mēness novērojumus, kas cita starpā tika darīts tikai tāpēc, lai labāk varētu izdarīt astroloģiskos paredzējumus (jo planētas, Saule un Mēness tika uzskatīti par dievu manifestācijām debesīs, kuru gribas un ietekmes noskaidrošanai bija svarīga nozīme Divupes civilizācijas cilvēku, jo īpaši valdnieku, ikdienas dzīvē), lika pamatus mūsdienu zinātniskajai metodei, kurā būtiska loma ir eksaktai datu iegūšanai, apkopošanai, sistematizēšanai, to matemātiskai apstrādei un pārbaudīšanai ar atkārtotiem novērojumiem.
Pilnīga pakļaušanās savam Svētajam kalendāram bija vērojama Centrālamerikas indiāņu civilizācijās, īpaši jau maiju.

Astronomijas nozares:
      Astrofizika.
      Radioastronomija.

Slaveni astronomi:
      Džovanni Kasīni.
      Edmunds Halejs.
      Edvīns Habls ().
      Galileo Galilejs (1564.-1642.g.).
      Kristians Heigenss.
      Nikolajs Koperniks (1473.-1543.g.).
 
     Stīvens Hokings.

Astronomija Latvijā. 
"Zvaigžņotā debess." Latvijas astronomijas žurnāls. 
Baldones observatorija.

Raksti.
Vai tas ir valdības sveiciens astronomiem Starptautiskajā astronomijas gadā?

Saites.
"Zvaigžņotā debess."