Aliens

Senēģiptiešu astronomija

Visa eģiptologu rīcībā esošā informācija par seno ēģiptiešu zināšanām astronomijā, ir iegūta no viņu kapeņu gleznojumiem, dažādiem tempļu uzrakstiem un nedaudzajiem līdz mūsdienām nonākušajiem papirusiem, piemēram, Rinda papirusa. Vīnes papirusā aprakstīti gan Saules aptumsumi, gan Mēness aptumsumi, taču tas, visticamāk, atspoguļo seno babiloniešu astronomijas zināšanas, nevis pašu senēģiptiešu zināšanu līmeni astronomijā.

Sengrieķu vēsturnieki par senēģiptiešu astronomijas zināšanām. Senēģiptiešiem astronomijas aizbildnis bija Tots.
No sengrieķu vēsturnieku sniegtās informācijas par ēģiptiešu zināšanām astronomijā izriet, ka senēģiptiešu astronomi spēja paredzēt gan Saules, gan Mēness aptumsumus, kaut gan trūkst pašu seno ēģiptiešu rakstītu astronomisko tekstu ar Saules aptumsumu notikšanas laiku aprēķiniem, lai varētu pilnīgi droši to apgalvot.
Simplīcijs (IV gs.) apgalvoja, ka ēģiptieši veikuši astronomiskos novērojumus iepriekšējo 630 000 gadu laikā.
Grieķu vēsturnieks Diogēns no Laertas (III gs.pmē.) uzskatīja, ka jau 48 863 gadus pirms Maķedonijas Aleksandra parādīšanās, ēģiptieši pratuši veikt astronomiskos aprēķinus. Šis pats vēsturnieks raksta, ka ēģiptiešiem bijušas pierakstītas ziņas par 373 Saules aptumsumiem un 832 Mēness aptumsumiem. Astronomijas vēsturnieku aprēķini liecina, ka šādu aptumsumu skaitu var iegūt, veicot novērojumus ne mazāk kā 10 000 gadus. Daži astronomijas vēsturnieki novērojumu sākumu attālina vēl vairāk - 15 000.g.pmē.
Sicīlijas Diodors raksta, ka seno ēģiptiešu astronomi prata noteikt, kad notiks Saules un Mēness aptumsumi.
Plūtarhs stāsta, ka seno ēģiptiešu astronomi Saules aptumsumu izskaidroja ar to, ka Mēness aizgāja priekšā Saulei.
Marciāns Kapella apgalvoja, ka ēģiptieši slepus pētījuši debesu ķermeņus 40 tūkstošu gadu, iekāms par to pavēstīja pārējai pasaulei.

Senēģiptiešu kalendārs. Jau Vecās valsts pirmo dinastiju periodā senie ēģiptieši, pamatojoties uz Nīlas plūdiem, kas katru gadu regulāri sākas līdz ar ziemeļu puslodes spožākas zvaigznes – Sīriusa – pirmo parādīšanos rītausmā pēc zināma redzamības pārtraukuma (t.s. heliaktiskais lēkts), izveidoja 365 dienu kalendāru.

Senēģiptiešu zināšanas par Zemi. Senēģiptieši vēl ilgi pirms Erastofēna zināja, ka Zeme ir apaļa. Domājams, ka viņi arī zināja Zemes apkārtmēru, taču pierādīts tas nav.
Astronomiskās ierīces, kuras ēģiptieši lietoja ap 220.g.pmē., ļāva tiem aprēķināt platuma un garuma grādu lielumus ar dažu simtu pēdu kļūdu.
Senēģiptieši spējuši noteikt Zemes ģeogrāfisko ziemeļpolu (līdz ar to visas četras debespuses) pēc piepolāro zvaigžņu kustības, kas atspoguļojies precīzā Gīzas piramīdu orientācijā pēc debespusēm.

Senēģiptiešu zināšanas par precesiju. No pētījumiem, kas saistīti ar seno ēģiptiešu būvēto monumentu astronomisko orientāciju, kļuvis pilnīgi skaidrs, ka ēģiptieši pazinuši un izpratuši precesijas parādību vēl ilgi pirms Hiparha oficiālā atklājuma II gs. Viņi arī pratuši izskaitļot vienas ēras pāreju otrā, zināja zvaigžņu un zvaigznāju trajektorijas debesjumā un varēja paredzēt to atrašanās vietas nākotnē un pagātnē.

Senēģiptiešu zināšanas par Kosmosu. Bez tam tie arī spējuši noteikt galaktikas centru. Kā – tas joprojām ir noslēpums. Tam būtu nepieciešams teleskops, bet tādu ziņu mums nav. Pētnieks Brofī gan apgalvo, ka galaktikas centru arī tomēr varētu noteikt ar ilgstošu novērojumu palīdzību. Tāpat varētu noteikt arī tam diametrālo punktu, kas atrodas Vērša zvaigznājā netālu no Alnatas zvaigznes.

Senēģiptieši un Sīriuss. Lielu nozīmi senēģiptieši piešķīra Sīriusa zvaigznājam (kā nekā - spožākā zvaigzne pei mūsu debesjuma, neskaitot Sauli, protams). Kad naksnīgajās debesīs pirmo reizi iespīdējās Sīriuss, sākās Nīlas pali.
Astronomiskās zināšanas senēģiptiešiem ļāva ieviest Saules kalendāru ar 365 dienām.

Saules aptumsumi Senajā Ēģiptē. Kā liecina pētījumi, visā Senās Ēģiptes vēsturē, laika periodā no 2837.–493.g.pmē. notikuši tikai 28 pilni Saules aptumsumi. Tas nav nekas pārsteidzošs, zinot, ka pilns Saules aptumsums vienā un tajā pašā reģionā atkārtojās reti.
Hieroglifu tekstos Saules aptumsumi aprakstīti tā: “debess aprij Saules disku.” Lūgšanu tekstos var lasīt “neļauj, lai Saules disks kļūst tumšs.” Šie teksti liecina, ka Saules aptumsuma fenomens senajiem ēģiptiešiem bija zināms, tikai viņiem nebija astronomiski pamatota izskaidrojuma. 
Sicīlijas Diodors raksta, ka seno ēģiptiešu astronomi prata noteikt, kad notiks Saules un Mēness aptumsumi.
Plūtarhs stāsta, ka seno ēģiptiešu astronomi Saules aptumsumu izskaidroja ar to, ka Mēness aizgāja priekšā Saulei.

Zvaigžņu kartes. Senākā tāda zināmā ir uz Senmuta/Senenmuta kapeņu griestiem Tēbu Mirušo pilsētā Nīlas rietumkrastā. Karte datēta ar laiku no 1490.-1468.g.pmē. Griestu gleznojuma ziemeļu daļā īpaši interesanti attēloti zvaigznāji ar dzīvniekiem.
Tiesa, šādu figūru senāki fragmenti sastopami arī augstmaņa Heni sarkofāgā (XI dinastija), taču Senmuta kapenē tie pirmo reizi vērojami visi kopā lieliskā izpildījumā.
Vēl ir zināmi Denderu apaļais un kantainais zodiaki. Apaļā zodiaka oriģināls patlaban atrodas Luvrā, Parīzē.
Pie senajiem ēģiptiesiem pirmajiem (vai patiešām?) ir vērojamas visas 12 zodiaka zīmju parādīšanās, kādas mēs tās pazīstam šodien.

Avoti.
Vīnes papiruss. II gs.pmē. Te runāts par astronomiju, tomēr pētnieku uzskata, ka tās ir babiloniešu astronomiskās zināšanas, ne ēģiptiešu.

Zvaigznāji.
Gulbja zvaigznājs – An.
Lielais Lāča zvaigznājs – Meshetiu.
Reret – to simbolizē nīlzirgs.
Pūķa zvaigznājs – asociē ar dievi Apetu, kas aprij necienīgās dvēseles.
Ērgļa zvaigznājs – iespējams, ar zosi to asociēja senie ēģiptieši. Šādu hipotēzi pirmais izvirzīja savā grāmatā kristiešu rakstnieks Frensiss Rolstons 1862.gadā. Pie līdzīga secinājuma nonācis arī astrofiziķis Ēriks Obūrs, izpētot Denderu apaļā zodiaka zīmējuma oriģinālu Luvrā.

Piena ceļš. Senie ēģiptieši to uzlūkoja kā Nīlas debesu analogu. Pēc nāves faraona dvēsele Saules barkā gar to devās uz paradīzi – "Niedru Laukiem" (Sehet-Āru). 

Saites.
Senā Ēģipte (~3100.-30.g.pmē.).
Astronomija un astronomi.