Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Galilejs, Galileo (1564.–1642.g.)

Itāļu galma matemātiķis.

Dzīvesgājums. 1609.gadā pavērsa pret Mēnesi teleskopu, kas palielināja 30 reizes, secināja, ka tas izskatās līdzīgs Zemei – uz tā ir kalni. Galilejs, ar teleskopu pētot mēnesi, ievēroja tā grubuļaino virsmu. Saskatīto Galilejs uzzīmēja, un viņa zīmējums uzskatāms par pirmo liecību „mēness sejai,” kādu mēs to zinām šobrīd – nelīdzenai, nevis gludai kā tika domāts līdz tam. Nākamo 18 dienu laikā pēc atklājuma Galileo Galilejs ar ūdenskrāsām izveidoja vēl vismaz 5 mēness virsmas skices.
Ar teleskopu atklāja 4 Jupitera pavadoņus. Izrādījās, ka uz Saules ir plankumi.
Galilejs Venēcijas lielākās katedrāles zvanu tornī uzstādīja savu teleskopu un ļāva tanī ielūkoties venēciešiem. Tas izsauca lielu interesi un sajūsmu.
Galilejs izdeva zinātnisku grāmatu, kurā aizstāvēja Kopernika uzskatu pareizību, un izvērsa plašu skaidrošanu savā dzimtajā pilsētā Florencē. Galilejs bija uzrakstījis darbu, kurā N.Kopernika mācības neizpratēju nosauca par Vientiesīti, pāvests uzskatīja, ka ar to domāts viņš.
Tas viss izraisīja garīdzniekos ārkārtīgu niknumu. Pāvests pavēlēja ierasties Galilejam Romā 1633.gadā uz baznīcas tiesu. Tai laikā zinātniekam bija 70 gadu. Nopratināšana ilga 5 mēnešus. Piedraudot ar spīdzināšanu, inkvizitori piespieda sirmgalvi atteikties no savas mācības. 1635.gadā Galilejs tika notiesāts un viņu piespieda publiski apzvērēt, ka neturpinās šo sludināšanu ne mutiski, ne rakstiski. Grēku nožēlotāja tērpā viņam bija jānometas ceļos un jāatkārto tiesneša diktētie pazemojošie „nožēlošanas vārdi.”
Runā, ka tad viņš arī esot izsaucies vai nočukstējis: „Bet tomēr viņa [Zeme] griežas!” Galileju katoļu baznīca ieslodzīja villā Florencē, kur viņš arī pavadīja savu mūža nogali. Inkvizitori pastāvīgi uzraudzīja gūstekni un aizliedza tam iespiest grāmatas.

Zinātniskā darbība. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka tieši viņam izdevās uzkonstruēt un uzbūvēt pirmo teleskopu 1609.vai 1610.gadā (rabīns Hamliels no Javnes XV gs. ātrāk, attēls uz Ikas akmens). Tagad gan tas ir apgāzts, jo pirmo teleskopu viduslaiku Eiropā uzkonstruēja un izgatavoja kāds holandiešu pētnieks 1608.gadā.
To viņš plaši lietoja, konstatēja, ka Mēness reljefs ir kalnains, atklāja galaktiku sakopojumu – tā saucamo Piena ceļu, atklāja Venēras fāzu un Jupitera četru pavadoņu eksistenci, kā arī atklāja Saules plankumus. Viņa kolēģi profesori no Padujas universitātes atteicās lūkoties teleskopā, lai neieraudzītu Jupitera pavadoņus un tādējādi neatzītu kādu Svēto Rakstu kļūdainību.
1610.gadā Galilejs kļuva par pirmo zināmo cilvēku, kas aplūkoja Saturnu teleskopā. Tolaik viņš blakus planētai pamanīja divus plankumus un izvirzīja hipotēzi, ka tie ir pavadoņi. Īstenībā tie bija gredzeni, kurus Galilejs nav varējis kārtīgi saskatīt teleskopa vājuma dēļ. Taču ir pētnieki, kas uzskata, ka tas nebija izdevies Galileja iedzimtās acu slimības dēļ. Kad Galileo Galilejs 1610.gadā teleskopā pirmo reizi ieraudzīja Saturnu un tā gredzenus, viņš īsti nezināja, ko redz. Iespējams, trīs planētu sistēmu vai pavadoni katrā planētas pusē. 
Galileja ar teleskopu izdarītie novērojumi daudzus pārliecināja, ka Zeme ir parasta Saules sistēmas planēta. Visi viņa atklājumi apstiprināja Kopernika teorijas pareizību.

Grāmatas:
„Dialogo” – pārdošanās piemērs.
„Discorsi” – uzrakstīja mājas aresta laikā.
„Diagramma della Verita” – nav pierādīts, ka autors ir Galilejs.
„Par kustību.” Uzrakstīja 1590.gadā Pizā. Te viņš aplūko mācību par ķermeņu krišanu.

Ar Galileja reputācijas reabilitāciju kopš 1979.gada jau nodarbojās pāvests Jānis Pāvils II. Viņa valdīšanas laikā 1992.gadā Vatikāns oficiāli atzina, ka Zeme nav nekustīgs debess ķermenis un tā patiešām griežas ap Sauli. Tādējādi tikai 1992.gadā pret Galileju tika pabeigta vēsturiskā tiesas prāva, kura aizsākās 1633.gadā, un viņš ir ticis reabilitēts.

Avoti. 
Inkvizīcijas tiesas pieņemtais lēmums Galileja lietā: "Mēs pasludinām, ka... (ir nosakaidrots), ka Galileo... ir izrādījis ķecerību attiecībā uz Svēto baznīcu, ticot aplamai mācībai, kas ir pretrunā ar Svētajiem Rakstiem...No tā mēs nonācām pie vienprātības, ka... (Galilejam nosaviem uzskatiem ir jāatsakās). Mēs pavēlam, ka... grāmata "Galileo Galileja dialogi" (kurā pausta šī mācība) ir jāaizliedz, un mēs nolemjam, ka tev (Galilej) ir jāatrodas... (pāvesta) cietumā (tik ilgi, cik mums patiks)... un trīs gadus tev reizi nedēļā ir jācitē septiņi psalmi (baznīcas dziesmas)..." 

Atradumi.
Kaps Svētā krusta (Santakroče) bazilikā Florencē. Vairāk nekā gadsimtu pēc savas nāves, Galileja mirstīgās atliekas atradās kādā šīs baznīcas blakuskapelā un gaidīja kristīgu apbedīšanu. Pēc tam tās pārapbedīja baznīcas jomā. Nu tā kaps atrodas tieši iepretim Mikelandželo kapam.

Galileja skulptūra. Atrodas Florencē, Ufici galerijas sānu nišā.

Galileja izgatavotais teleskops. Florences Zinātnes vēstures muzeja pagrabstāvā glabājas Galileja radītais teleskops: divi cilindri, viens mazliet garāks par metru, otrs – nedaudz īsāks. Abi nav resnāki par 10 cm. Lēcas ir iestiprinātas caurulēs, kas darinātas no koka un ādas. Tālskatis spēj palielināt objektu ne vairāk kā 21 reizi.

Galileja pirksts. Atrodas Florences Zinātnes vēstures muzejā. Tas ir labās rokas vidējais pirksts, no tā tagad palikuši tikai kauliņi un cīpslas. Zobgaļi, vērojot tā augšup izstiepto stāvokli, runā, ka tas izsaka Galileja viedokli par katoļu baznīcu. 

Saites.
Astronomija un astronomi.
Teleskopi.