Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Narva, bataljons

Vāciski - Estnisches SS-Freiwilligen-Panzergrenadier-Bataillion Narwa.
Igauņu militārs formējums, ko II Pasaules kara laikā organizēja vācieši vēl pirms Igauņu leģiona izveidošanas,

Vēsture. Neskatoties uz igauņu leģionāru apmācību augsto līmeni Debicas nometnē, vairāki SS funkcionāri Igauņu leģiona formēšanu uzskatīja par šaubīgu procesu. Viņi baidījās, ka šī ieroču SS militārā formējuma izmantošana kaujās pozitīvus rezultātus nedos. Tādēļ SS vadība pieņēma lēmumu vienu no 1.SS grenadieru pulka bataljoniem nosūtīt uz fronti, lai tādā veidā pārbaudītu igauņu leģionāru kaujas spējas.
1943.gada 3.martā leģiona štābā tika saņemta pavēle par 1.SS grenadieru pulka 1.bataljona nosūtīšanu uz fronti, iekļaujot to 5.ieroču SS tanku – grenadieru divīzijas „Vikings” sastāvā. Pavēle gan tika īstenota mēnesi vēlāk un visu šo laiku bataljons atradās Debicas nometnē. Iniciators šādam lēmumam bija SS reihsfīrers Heinrihs Himlers.`
1943.gada 23.martā leģiona 1.bataljons tika reorganizēts par motorizēto bataljonu “Narva,” kas tika atdalīts no Igauņu leģiona un pievienots 5.ieroču divīzijai “Vikings.” 1943.gada 4.aprīlī bataljons “Narva” tika nosūtīts uz Ukrainu. Ap to laiku bataljona sastāvā bija 973 cilvēku, no kuriem 776 bija igauņi. Jāakcentē, ka 5.ieroču SS divīzija “Vikings” (tai skaitā bataljons “Narva”) kaujās iesaistīsies tikai 1943.gada vasarā.
Bataljons “Narva” sevi ļoti labi parādīja 1943.gada vasaras-rudens kaujās Ukrainā. Piemēram, cīņās par Izjumu, laika posmā no 1943.gada 19. līdz 21.jūlijam, bataljona “Narva” karavīri varonīgi atsita visus masīvos Sarkanās armijas uzbrukumus. 5.ieroču SS divīzijas „Vikings” komandieris Herberts Gille apbrīnoja igauņu leģionāru vīrišķību Izjumas kaujās.
1944.gada janvārī – februārī bataljons „Narva,” kopā ar 5.ieroču SS divīziju „Vikings,” nokļuva Čerkasu ielenkumā Ukrainā, kur Sarkanajai armijai izdevās ielenkt lielus vācu spēkus – piecas kājnieku divīzijas, Beļģijas valoņu SS triecienbrigādi „Valonija,” kā arī SS divīziju „Vikings.” Ielenktajiem spēkiem, ieskaitot bataljonu „Narva,” izdevās izlauzties no aplenkuma, tomēr tas prasīja lielus zaudējumus.
Pēc Čerkasu kaujām 5.ieroču SS divīzija „Vikings” 1944.gada februāra beigās tika nosūtīta pārformēšanai uz Poliju – starp Helmu un Ļubļinu, kas bija tālu no frontes līnijas. To pabeigt neizdevās, jo jau martā divīziju pārvietoja uz Koveļas rajonu Ukrainas ziemeļrietumos, lai tā apturētu padomju uzbrukumu.
Bataljons „Narva,” kura karavīriem bija sācies atvaļinājums, šajās kaujās nepiedalījās, jo martā tas tika atdalīts no divīzijas „Vikings.” Cēlonis bija smagā situācija Narvas frontē, kur no februāra cīnījās vesela Igauņu leģiona brigāde (tajā laikā jau pārdēvēta par 20.igauņu brīvprātīgo SS grenadieru divīziju). Zuda jēga igauņu vienību atstāt Ukrainā.
Rezultātā bataljonu „Narva” nosūtīja uz Igauniju. 1944.gada 20.martā tas ienāca Tallinā un ņēma līdzdalību grandiozā parādē, kas norisinājās Brīvības laukumā. Vēlāk – 1944.gada aprīlī igauņu militārā vienība tika pārveidota par 20.SS fizilieru (izlūku) bataljonu un pievienota leģiona 20.divīzijai, kuras sastāvā bijušā bataljona „Narva” karavīri dienēja līdz pat kara beigām.

Raksti.
Oskars Krīgers. Lekcija "Igauņu leģiona dibināšana un kaujas Austrumu frontē (1942.-1945.g.)." 

Saites.
Igauņu leģions.
II Pasaules karš (1939.-1945.g.).