Aliens

Sīmanis Lepnais (1340.-1353.g.)

Krieviski - Симеoн (Семен) Иоаннович Гордый.
Maskavas kņazs no 1340. līdz 1353.gadam;
Vladimiras lielkņazs no 1340. līdz 1353.gadam;
Novgorodas kņazs no 1346. līdz 1363.gadam.

Radniecība. Tēvs - Ivans I Kaļita, iepriekšējais kņazs.
Brāļi - Ivans II Skaistais (nākamais kņazs) un Serpuhovas Andrejs.
Sieva – Aiguste, izdota pie vīra 1333.gadā, Lietuvas ķēniņa Ģedimina meita. Pareizticībā - Anastasija.
Dēli - Ivans un Sīmanis (Семен).

Dzīvesgājums. Dzimis 1316. gada 7.novembrī.
Kāpa tronī 1340.gadā pēc tēva nāves.

No tēva bija mantojis daudz ienaidnieku vietējo krievu kņazu vidū. Arī pašam tam trūka īpašība noskaņot labvēlīgi pret savi cilvēkus, par ko saņēma iesauku "Lepnais" (krieviski - Гордый).

Karoja pret Lietuvu un Novgorodu, tomēr maz iesaistījās savstarpējās kņazu cīņās.

Attiecības ar Zelta Ordu. Turpināja sava tēva politiku, uzturot labas attiecības ar Zelta Ordu un darbojoties kā tās vietvaldis krievu zemēs. Tūdaļ pēc kāpšanas tronī devās uz Zelta Ordu, lai apliecinātu hanam Uzbekam savu padevību un saņemtu no tā Vladimiras lielkņaza jarliku. Tas bija ļoti svarīgi, jo formāli Vadimiras kņazs tika uzskatīts par visu ZA krievu zemju valdnieku. Tieši šim apstāklim bija liela nozīme turienes zemju apvienošanai Maskavas varā.
Sīmaņa sāncensis bija Suzdaļas kņazs Konstantīns, Vasīlija dēls (Константин Васильевич Суздальский), ap kuru apvienojās visi neapmierinātie ar Maskavas izvirzīšanos un ar tās jaunā kņaza uzvedību. Sīmanis Lepnais atgriezās no Ordas un sastapās ar pašu īstāko pretmaskavisko koalīciju. Praktiski visi kņazi lūdza hanu nodot valdīšanas jarliku un Vladimiras lielkņaza titulu Suzdaļas kņazam Konstantīnam. No formālā viedokļa Suzdaļas kņazam, saskaņā ar tā saucamo "лествичному праву" bija vairāk tiesību uz Vladimiras jarliku nekā maskavietim.
Pretimstāvēšana izvērtās mongoļu hana mītnē un ilga vairākus mēnešus - tik ilgi apdomājās Uzbeks. Tika izmantota uzpirkšana un dāsni solījumi. Beidzot tomēr hans nolēma atstāt jarliku Sīmanim un tā šis Maskavijas kņazs sevi dēvēja jau par "visas Krievzemes lielkņazu" (krieviski - великий князь всея Руси), tā itkā apstiprinot savu pievārdu "Lepnais." Interesanti, ka ar šādu titulu Sīmanis saņēma mazliet vairāk, nekā bija prasījis. Iespējams, viltīgais Uzbeks bija nolēmis, ja jau reiz Sīmanim ir tik daudz nedraugu, tad viņš būs stipri atkarīgs no Ordas atbalsta. Bez tam, noteikti lielu lomu nospēlēja arī tas, ka Sīmaņa tēvs Ivans I Kaļita bija bijis drošs Ordas balsts Krievzemē.

Lielkņaza amatā Sīmanis kāpa (krieviski - венчался) ar Monomaha cepuri, tā iedibinot vēl vienu krievu ķēniņu tradīciju. 

1353.gadā Sīmanis priekšlaicīgi mira. Kā uzskata mūsdienu vēsturnieki, Maskavu bija skārusi mēra epidēmija, kas tolaik plosījās Lietuvā un Polijā, lai gan pilnīgi drošu ziņu par to nav. Drīzumā mira arī Sīmaņa dēli - Ivans un Sīmanis, jaunākais brālis Serpuhovas Andrejs un metropolīts Teognosts (Феогност). Tā Maskavas kņazistes priekšgalā nonāca Ivans II Skaistais, Ivana I Kaļitas otrais dēls.

Saites.
Krievijas ķeizari (?-patlaban).