Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Irāna

Valsts Tuvajos Austrumos.

Galvaspilsēta - Teherāna.
Karogs - uz tā 22 reizes esot rakstīts "Dievs ir visvarens" (Allahu akbar).

Iedzīvotāji. Pamattauta - persieši.
Beludži - Rietumbeludžistānā.
Brahuji - valsts DA.

98% iedzīvotāju ir musulmaņi.

Vēsture. 2007.gadā nogranda bumbas sprādziens Zahedānā, tā kontrabandisti atriebās vietējai policijas nodaļai par ievērojamas narkotiku kravas pārtveršanu.
Mahmūds Ahmadinedžāds (2005.-2013.g.).
Zaļā revolūcija (2009.g.).
Neveiksmīga.
Kurdus Irāna vēsturiski izmantoja kā 5.kolonnu. 1975.gadā Irāka bija spiesta atdot Irānai 500 km2 arābu zemes pret solījumu neapgādāt ar ieročiem Irānu. 1980.gadā sākās Irākas-Irānas karš, kurā Irāka mēģināja atgūt 1975.gadā zaudētās zemes. Interesanti, ka ASV atklāti atbalstīja Irāku, bet Izraēla - Irānu. 1982.gadā iestājās krīze un Irāna sāka plašā frontē uzbrukumu Irākai. Viens no pamatvirzieniem bija tradicionālo sabiedroto kurdu zemes. Bija skaidrs, ka Irākas afēras sekas tūlīt būs Irākas naftas ziemeljos un dienvidos krišana Irānas rokās un Irānai draudzīgas kurdu valsts izveidošana (tātad arī Turcijai vāks!). ASV un tās sabiedroto piegādātie ķīmiskie ieroči ļāva apturēt Irānas triecienu, kaut arī analītiķi jau minēja, ka Bagdāde kritīs nedēļas laikā. Vērtējot iespējamās sekas ir skaidrs, ka būtu piegādāti arī atomieroči. Tas, cik smalki no konteksta tiek izrautas sīkas frontes epizodes un izpūstas lielos apjomos, rāda, ka ASV nevēlas atcerēties tā laika notikumus. Tagad vēl tos var izmantot, noveļot visu vainu uz Huseinu. Tā arī nav atbildēts - kur Huseins tik pēkšņi un tādos apjomos dabūja ķīmiskos ieročus. Pasaules tirgū tie tā nemētājas. Naudu arī vajag. Nav taču ne mazāko pierādījumu, ka Irākai būtu bijusi iespēja jebkad tos ražot.

Rietumu masu medijos var novērot sekojošus standartus;

1) tikpat kā netiek pieminēta uzkrītošā līdzība starp ASV/Lielbritānijas kampaņu 2002.-2003.gadā attiecībā uz Irāku par tās neeksistējošiem masu iznīcināšanas ieročiem un pašreizējo ASV/Izraēlas kampaņu kopš 2002.gada attiecībā uz Irānas kodolieročiem;

2) tāpat netiek mineets, ka ASV un Izraeelas draudi uzbrukt Iraanai ir ANO Hartas paarkaapums (Harta aizliedz nelikumiigi draudeet un / vai iebrukt citai valstij) un ka pati ANO un "starpt. sabiedriiba" ir liidzvainiiga tajaa zinjaa, ka piever acis uz shiem nelikumiigajiem draudiem

3) netiek arii mineets ka peec ASV iistenotaas agresijas pret Iraaku un Afganistaanu, Iraana tagad ir daudzskaitliigas un naidiigas armijas aplenkta gan no rietumiem, gan austrumiem - un var pakljaut Iraanu postosham triecienam jebkuraa laikaa. Liidz ar to visaam taam runaam un histeerijas kampanjaam par to , kaadu draudu Iraana rada vienkaarshi nav nekaada seguma

4) taapat netiek mineets, ka Iraanai ir tiesiibas uz pashaizsardziibu pret shiem ljoti reaalajiem draudiem no ASV un Izraeelas puses, ka sir cieshas sabiedrotaas un kuraam ir kodolierochi. Izraeelas specialists militaaros jautaajumos Martins van Krevalds pieziimeeja, kka " Pasaule pieredzeeja, kaa ASV uzbruka Iraakai bez jebkaada iemesla. Ja shaadaa situaacijaa Iraanas valdiiba necenstos ieguut kodolierochus, vinja buutu nepieskaitaama"

5) taapat netiek mineets ,ka Izraeela bija pirmaa valsts kas attiistiija kodolierochus aarpus Lielaa Piecinieka, un ka Izraeela liidz pat shodienai paliek vieniigaa valsts Tuvajos Austrumos kas nav pievienojusies Non-Proliferation Treaty un nav atljaavusi inspekcijaam pieeju saviem kodolobjektiem

6) taapat nepiemin, ka Droshiibas Padomes rezoluucija 687 ( 1991.g. 3. apriilis), kas uzlika atbrunjoshanaas nosaciijumus Iraakai, taapat atsaucaas uz " meerkji izveidot Tuvajos Austrumos no kodolierochiem briivu teritoriju" un ka sho meerkji, kam ir ljoti plashs atbalsts regjionaa,ignoreeja Izraeela, ASV un pati Droshiibas Padome

7) taapat nemin, ka Iraana ilgstoshi ir aicinaajusi izveidot Tuvos Austrumus kaa teritoriju briivu no kodolierochiem un lai visas regjiona valstis ar kodolenergjiju saistiitos jautaajumus risinaatu IAEA paspaarnee, un ka Generaalaa Asambleja katru gadu ar nospiedoshu paarsvaru balso par rezoluucijaam kas censhas panaakt shaadu kaartiibu bet tiek noraidiitas delj ASV un Izraeelas iebildumiem

8) tapat nemin, ka NPT ietvaros Iraanai ir " neatnjemamas tiesiibas … uz kodolenergjijas izpeeti, razhoshanu un izmantoshanu miermiliigiem meerkjiem" un ka IAEA nav nekaadu pieraadiijumu, ka Iraana attiista kodolierochus
 kents, 24.06.2008 17:39
dazhiem ir nelokaama paarlieciiba ka iraana grasaas izniicinaat izraeelu bet kaapeec ebreji teheraanaa par to necelj ne ausi?

Kara gadi (1980-88) un ievērojami kritušās naftas cenas savienojumā ar iedzīvotāju skaita pieaugumu radīja virkni ekonomisko problēmu : bezdarbs, inflācija, ārzemju valūtas krīze, skolu un dzīvokļu trūkums, kapitāla un kvalificētu profesionāļu aizplūšana un pastāvīgs zemnieku pieplūdums pilsētās. Tas viss negatīvi ietekmēja arī pastāvošās sociālās problēmas, attiecības starp reformatoriem un konservatīvajiem garīdzniekiem.

Vispārējā ekonomiskā situācija ir uzlabojusies :
1) daļēji tāpēc, ka karš ar Irāku beidzās (8 gadu karš Irānai izmaksāja 70 miljardus dolārus un 700 000 dzīvības)
2) daļēji tāpēc, ka mazāk tika tērēts armijas vajadzībām ( šaha laikā militāristi dabūja 17% no nacionālā kopprodukta, bet 2002.gadaa - mazāk par 2%)
3) daļēji tāpēc, ka tika pieņemti virkne likumu kas iedrošināja ārvalstu investīcijas un privāto banku sektoru, denacionalizēja dažus ekonomikas sektorus un samazināja subsīdijas reliģiskajiem fondiem
4) dēļ naftas cenu pieauguma - ja 1998.gadaa cena par barelu bija $10 , tad 2000.gadaa $27, bet 2003. - $30, kas kopumā naftas ieņēmumus palielināja no 10 miljardiem 1998.g. līdz 30 miljardiem 2002.gadaa. Ārvalstu rezerves palielinājās līdz $4.8 miljardiem, tika dzēsts $30 miljardu lielais ārējais parāds, nostiprināta valūta un uzlabots valsts kredītreitings. Irāna kļuva par vienu no retajām valstīm bez ārējā parāda. Nacionālais kopprodukts pieauga par 6% 2000.gadaa, par 5% 2001 un par 6.8% 2002.gadaa - ar naftu nesaistītais ekonomiskais sektors palielinājās par 8%. 2002.gadaa nodokļu ieņēmumi palielinājās par 24%. Bezdarba līmenis kritās no 16 % līdz 12.5%. Inflācija, kas kara gados bija 30%, samazinājās līdz 13% 2000.gadaa. Pirmo reizi kopš 1979.gada kapitāls nevis aizplūda, bet gan ieplūda ekonomikā. Starptautiskais Valūtas fonds deva augstu novērtējumu Irānas ekonomiskajai izaugsmei un fiskālajām reformām.

Vēl iespaidīgākas bija sociālās reformas, kas aizsākās uzreiz pēc revolūcijas, bet kara laikā tika pārtrauktas naudas trūkuma dēļ. Līdz 2000.gadam lielākā daļa ciematu (nemaz jau nerunājot par pilsētām, kurās dzīvo 65% valsts iedzīvotāju) tika pieslēgti elektrībai, tika uzceltas skolas, veselības aprūpes centri, ceļi un pieeja attīrītam dzeramajam ūdenim. ANO aprēķini rāda, ka 94% iedzīvotāju tagad ir pieeja veselības aprūpei un tīram ūdenim. Lasītprasmes līmenis, kas 1977.gadaa bija zem 50% pieauga līdz 84 % 2002.gadaa ( vecuma grupā no 6 līdz 29 gadiem šis rādītājs bija 97%). Jaundzimušo mirstība samazinājās no 104 uz tūkstoti 1970-tajos līdz 25 2002.gadaa. Dzīvības ilgums no 55 pieauga līdz 69 gadiem. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums samazinājās no 4% līdz 1.2% gadā, pateicoties sieviešu veselības centru izveidei un pretapaugļošanās līdzekļu izplatīšanai. Valdība AIDS profilaksei izplata kondomus, ieviesa seksuālās izglītības priekšmetu skolās un legalizēja prostitūciju.

Universitāšu studentu skaits pieaudzis no 140 000 1978. gadā līdz 1.7 miljoniem 2002.gadaa, pie tam lielākais vairums ir tieši sievietes.

2003.gadā sievietes bija 63% no universitātēs studējošo skaita, 54% no koledžās studējošo skaita, 45% ārstu vidū, 25% civildienestā un 13% no strādājošo kopskaita.

Interneta lietotāju skaits 2003.gadā sasniedza 2 miljonus.
Režīms izdalīja zemniekiem 630 000 ha zemes un subsidēja izmaksas.
Reģistrēto mašīnu skaits pieauga no 27 000 1990.g. līdz 3 miljoniem 2000.g.

Kopumā ņemot vidējais irānietis, īpaši strādnieki un zemnieki, ir labākā stāvoklī nekā bija viņu vecāki pirms 1979.gada revolūcijas. Tas arī daļēji izskaidro, to kāpēc studentu nemieri (kurus izraisīja reformatoru avīžu slēgšana) 1999., 2000. un 2003.gadā neizraisīja vispārējus nemierus.

"Ļaunuma ass" runa, kam sekoja draudi uzbrukt Irānai vēl vairāk padziļināja konfliktu starp reformatoriem un konservatīvajiem. Abām pusēm ir bažas par nacionālo drošību, jo zina , ka dzīvo blakus "bīstamiem kaimiņiem":
Pakistānai ir kodolieroči
Saūda Arābija ved sarunas par šādu ieroču iepirkšanu no Pakistānas
citām valstīm (Krievija, Ķīna, Izraēla un Indija) ir lieli kodolieroču krājumi
ka gadiem ietekmīgi ierēdņi ASV un Izraēlā aicina "nomainīt režīmu" Irānā
ka Irāna ir ASV militāro bāžu (Turcijā, Gruzijā, Irākā, Afganistānā) ielenkumā
ka Irāka, kurai nebija kodolieroči tika pakļauta nelikumīgai agresijai un okupācijai , bet Ziemeļkoreja , kurai ir šādi ieroči - netika
un ka esošā nestabilitāte Irākā itin viegli var pārmesties uz pašu Irānu

ne nedēļa nepaiet bez ASV draudiem un iedrošinājumiem sākt nemierus Irānā

tas viss noved pie tā, ka neviena Irānas valdība neatteiksies no masu iznīcināšanas ieročiem, jo uzskata tos par vienīgo garantu, kas varētu atturēt ASV/Izraēlas agresiju pret Irānu
Reformatori uzskata Eiropu, kā arī Krieviju un Japānu par nozīmīgiem atbalsta punktiem kā mazināt ASV centienus izolēt Irānu. Tāpēc viņi ir pretīmnākošaāki kodolenerģijas inspekciju jautājumā un ir gatavi mazināt apgriezienus ieroču programmām, lai saglabātu labas attiecības ar Eiropas Savienību un ANO

ASV 1953.gadaa organizēja apvērsumu Irānā, gāžot parlamentāru valdību un nomainot to ar šaha diktatūru, kura laikā iedzīvotāji tika spīdzināti (un drošības dienestus apmācīja ASV speciālisti) bet tas viss bija OK, jo Irāna tad bija sabiedrotā līdz ar to arī kodolprojektus varēja bīdīt un Kisindžeram pret to nebija nekādu iebildumu .
Bet, kad gāza šo diktatūru 1979.gadaa, tad gan sākās tradicionālie ASV gājieni - embargo ko pavadīja atbalsts Sadama agresijai pret Irānu .... ASV masu mēdijiem
patīk noņemties ar ķīlnieku epizodi, bet pilnībā ignorē to, ka embargo faktiski nozīmē saņemt par ķīlniekiem visu sabiedrību.
ASV ir agresora reputācija ( nelikumīgas agresijas pret Irāku un Afganistānu) + milj. bāzes + regulāri milj. manevri Persijas Līcī, bet, lūk, Irāna ir tā nejaukā un zemiskā (jo sadomājusi neklausīt Bosam un kaut ko gvelž par pašaizsardzību) bet ASV - cēla un apbrīnojama

tas nekas, ka kaimiņi neuzskata Irānu par draudu un tas nekas, ka reakcija būtu pavisam savādāka, ja Irāna rīkotu manevrus pie ASV krastiem, ierīkotu tur milj. bāzes un būtu iebrukusi Meksikā vai Kanādā un 1953.gadaa būtu organizējusi apvērsumu ASV
ir dzirdēts par islamu kā agresīvu fanātiķu reliģiju bet izrādās ka kristīgie r. asisti daudziem ir tālu priekšā šai ziņā - 70% amerikāņu ir gatavi mirt par savu 'reliģisko pārliecību', lai arī ko tas nozīmētu!!! ( nevāja "laicīga" valsts:)

Lielbritānijā tikai 18%
D-korejā tikai 11%
Krievijā - 19%
Izraēlā-37%
Indijā- 42%
Meksikā- 58%

ASV, kur esošā tirliņa elektorāts par 40% sastāvēja no kristīgajiem rasistiem/psihopātiem (kā Ļedjajeva sektanti Latvijā), ieviesis 'tradīciju' ka 2 reizes nedēļā Baltajā namā būs būt bībeles stundām un Tieslietu departamentā katru dienu notiek kopīgas lūgšanas/pātaru skaitīšana, grūž simtiem miljonu nodokļu naudas kristīgo fanātu organizācijām, kas tusējas trūcīgo vidū, tādejādi tos apstrādājot ideoloģiski un neitralizētu bushit kliķes programmas, kas padziļina nevienlīdzību - nodokļu atlaides/subsīdijas superbagātajiem un sociālo programmu budžeta apcirpšana. Ar reliģisko fanātismu kompensēt nabadzību - sen zināma formula, ko pielieto arii Saūda Arābijā u.c.
 

Politiskā iekārta. Irāna ir teokrātiska valsts.
Netiek vēlēts augstakais reliģiskais līderis, Konsultatīvā padome un Uzraugu padome.
Augstākais reliģiskais līderis (kopš 1989.gada tas ir ajatola Homeni) pieņem gala lēmumus jautājumos, kas saistīti ar  ārpolitiku. Viņš ir arī bruņoto spēku virspavēlnieks, kontrolē izlūkdienestus un drošības iestādes. Uzrauga konsultatīvo padomi, kuras sastāvā ir 34 augstākā reliģiskā līdera padomdevēji. Uzrauga arī Uzraugu padomi - tā ir ietekmīga institūcija, kas uzrauga parlamentu, apstiprina likumus un nosaka, kuri kandidāti drīkst prretendēt uz publiskiem amatiem.
Vēlēti tiek prezidents, Ekspertu sapulce un parlaments. Prezidents Irānā ir otra ietekmīgākā amatpersona. Viņš veido ekonomisko politiku. Tas var strādāt tikai divus termiņus pēc kārtas, taču atkal var kandidēt pēc viena termiņa izlaišanas. Ekspertu sapulcē ir 86 garīdznieki, kas no sava vidus apstiprina augstāko garīgo līderi. Ik pēc astoņiem gadiem pilsoņi ievēl sapulces  locekļus, kurus pirms tam ir  izvērtējusi Uzraugu padome.
parlaments sastāv no 290  deputātiem. To vēl iedzīvotāji ik pa 4 gadiem.

Administratīvais iedalījums.
      Farsas ostans.
      Horasānas ostans.
 
     Kermanšahas ostans.

Aplūkojamie objekti.
Teherāna. 
Isfahāna.

Tebriza. Viena no Irānas Zīda ceļa pilsētām.
      Zilā mošeja.
      Viduslaiku tirgus.
   

Kandovana. Laikam netālu no Tebrizas. Ciems Irānas Kapadokijas vietā. Cilvēku mītnes iekaltas skursteņu formu klinšu sienās. Minerālūdeņu avoti un apdzīvotas alas.
Orumieh sālsezers. Visneparastākais no daudzajiem Irānas sālsezeriem.
Varavīksnes kalni. Pakalni, kas iekrāsojušies visdīvainākajās krāsās.

Damavanda vulkāns. 5670 m.
Badabesurtas travertīna trases. (Badab-e-Surt) Viens no Irānas dabas brīnumiem, kur travertīna trases noklājušas pakalnu nogāzes. Līdzība ar Pamukali (Turcija), tikai tur trases ir baltas, bet šeit, Irānā - krāsainas.
Miankaleh pussala. Kaspijas jūras rezervāts, kas sargā prāvas flamingu u.c. putnu kolonijas.

Marsa kalni. (Martian mountains) Dīvaini kalni Pakistānas pierobežā. 
Gelafshānas dubļu vulkāni. (Gel-Afshan)

Ormuzas sala. Neliela sala Persijas līcī, kas veidota no tīrākās vārāmās sāls, līdz ar to uz salas nav nekādas veģetācijas. Apkārtmērā - 30 km, augstums - 90 m. Skaista piekraste, bagāta vēsture. Krāsainas klintis, cietokšņa drupas - laikam portugāļu kolonija. Te esot bijis Marko Polo. 

Kišas sala. Ķīnas imperatoru sievas esot rotājušās ar pērlēm, kas iegūtas pie Kišas salas. Pēdējo šahu laikos tā bija karaliskās ģimenes atpūtas vieta, un tā bija slēgta plašākai sabiedrībai. 1966.gadā uz sēkļa pie salas uzskrēja grieķu tirdzniecības kuģis. Tagad tā vraku var aplūkot.
Tagad galvenais Irānas kūrorts. Vienīgā beznodokļu zona Irānā. Sievietēm īpaša atsevišķa pludmale ar 2,5 m augstu žogu, tajā stingri aizliegts ienest fotografējošu aparatūru.

Qeshm sala. (vai Kišas sala?) Garākā sāls ala pasaulē - Namakdam ala. Savdabīga ainava Zvaigžņu ielejā (Valley of Stars). Lafta (Laft) - antīka vēja torņu pilsētuņa. pateicoties šiem objektiem, sala ierakstīta UNESCO sarakstā.

Jazda. Viena no pasaulē senākajām vecpilsētām. Savulaik tai cauri ceļojis Marko Polo.
Liela daļā māju būvēta no māliem un salmiem, pa daudzām ieliņām auto izbraukt nevar.
72 km no Jazdas atrodas lielākais zoroastrisma centrs Irānā (varbūt arī pasaulē?).
Jazda pazīstama ar bagirām - antīkām gaisa vēsināšanas sistēmām. Vairāk kā 10 m augstie torņi uztver katru mazāko vēja pūsmiņu tuksnesīgajā gaisā un novada to līdz istabā, tās vēdinot un dzesējot. ūdens tiek ņemts īpašās vietās un pārvadīts pa senlaicīgu ūdensvadu sistēmu - kanātiem.
      Džameja mošeja. Divi 48 m augsti minareti.
      Klusuma torņi zoroastriešu kapsētā.
      Apkārtnē ir zoroastriešu ciems.

Zeinodina iebraucamā vieta. (Zeinodin Caravansarai) viduslaiku viesnīca, staļļa un univesālveikala komplekss no Lielā Zīda ceļa laikiem.

Širāza. Persijas kultūras šūpulis, dzejnieku, mākslinieku, izglītības, rožu, dārzu un vīna pilsēta. No tās netālu Persopoles drupas.
      Hefīza kapenes. Slavenākais persiešu dzejnieks, viņa darbi ir goda vietā uzreiz pēc Korāna.
      Erama dārzs.
Karimčana cietoksnis. Karim Khan.

Bama. Antīka cietokšņpilsēta ar vairāk kā 2500 gadu senu vēsturi. Cietoksnis veidots no māla - tas ir inženierijas brīnums un lielākā māla celtne pasaulē. 2003.gadā zemestrīce ndarīja lielus postījumus.

Mahana. Dārzu un mauzoleju pilsēta. To dēvē par "Širazas mazo māsu."

Arg Rayen māla cietoksnis.
Dasht-e-Lut tuksnesis.
Tajā ir Kaluts - dīvainas un izmēros grandiozas smilšakmens pilis, klintis un pīlāri, kas atgādina Mēness ainavas.
Kermana. Sens Zīda ceļa centrs. Dažādos vēstures posmos šī pilsēta bijusi Persijas galvaspilsēta.

Sasanīdu pilis.
Kvalajedoktaras pils. Qala-ye Dokhtar. Atrodas uz ziemeļiem no Firuzabadas (Firuzabad) pilsētas.
Ardašīra I pils. Atrodas netālu no Firuzabadas.
Sarvestanas pils. Atrodas uz austrumiem no Marhala ezera.

Vara. Mistiska/okulta vieta.
Hisāras apmetne. Irānas ZA.
Asasinu dārzs.

Saites.
Persieši.
Persijas ķēniņi (~700.g.pmē.-1979.g.).
Sījalkas elektroizolators.