Aliens

Šveice

Es neteiktu neko, ja mēs dzīvotu Šveicē,
Aiz Alpu kalniem patvērušies.
Tad ražotu pulksteņus latviskiem rakstiem
Un Jāņu sieru lieliem caurumiem."      
                                                           / "Čikāgas Piecīši."/  

Valsts Eiropas vidienē, Alpu kalnos.

Galvaspilsēta - Berne.

Nacionālie simboli. Ēdelveiss (arī Austrijai).

Vēsture. 2021.gada martā 22 no 26 kantoniem referendumā ar 54% balsu skaitu nobalsoja par aizliegumu pilnīgi aizsegt sejas publiskās vietās. Protams, ka tas ir balsojums pret musulmaņu tradīciju.

Interesanti likumi. Sabiedriskās kārtības noteikumi pēc plkst.23:00 aizliedz noraut ūdeni daudzdzīvokļu nama tualetē.
Traģiskākais notikums autosacīkstēs - 1955.gadā Lemānas (Francija) 24 stundu autosacīkstēs Pjēra Levaga vadītais mersedess izlidoja no trases un nogalēja vairāk kā 80 skatītāju. Pēc šī notikuma Šveicē uz visiem laikiem tika aizliegtas autosacīkstes.

Aplūkojamie objekti.

Šveices pilsētas.
      Berne.
      Cīrihe.
      Ženēva.

Altdorfa. Ar šo pilsētiņu saistīts F.Šillera lugas personāžs Vilhelms Tells. Viņš atteicās klanīties pilsētiņas laukumā novietotajai austriešu vietvalža Heslera cepurei. Kad arestēto Tellu laivā veduši pāri Urnera ezeram uz cietumu, sacēlušies lieli vļņi. Tells, būdams prasmīgs stūrmanis, aizvadījis laivu līdz krastam. Šai vietā uzcelto kapelu rotā ainas no Tella piedzīvojumiem.
Pats Tells iemūžināts piemineklī uz Altdorfas galvenās ielas, bet pilsētas ģērbonī atainots ar bultu cauršauts ābols.

Bīle, Bjenna. Vācu - Biel, franču - Bienne. Pilsēta Šveices ZR, Bernes kantonā. Pulksteņu ražošanas firma "Omega." Teātris, arheoloģijas muzejs. Juras k-i, Bīles ezers.

Einzīdelnas klosteris.
Vēsture. Tas esot pazīstams no 964.gada, kad Konstances bīskaps mēģinājis jaunuzcelto objektu iesvētīt. Viņu apturējusi balss no debesīm: „Nepūlies, Dievs pats ir svētījis šo celtni!”
Pašreizējo klostera baznīcu baroka stilā 1719.-735.gadam cēluši Bavārijas meistari.
Raksturojums. Šveices ievērojamakais svētceļojuma objekts. Nišās ir zeltīti šķirsti ar svēto pīšļiem. Svētceļnieku galvenās pielūgsmes avots ir Melnās Madonnas statuja, kas atrodas īpašā kapelā tūlīt pie baznīcas ieejas. Šai vietā 861.gadā nogalināts Sv.Meinards. Brīnumani, ka Madonna neskarta pārcietusi trīs ugunsgrēkus.

Furkas pāreja. Ceļā no Adermatas uz Meiringenu. 2431 m augsta.

Lielā Sv.Bernarda pāreja. 2469 m augstumā atrodas Šveices un Itālijas robeža. Bez šīs ir vēl arī otra Sv.Bernarda pāreja, kas savieno Šveici un Franciju. Kaut kur pa ceļu šeit pārvietojušies jau senie romeši. Bursenpjēras ciematā blakus baznīcai var aplūkot robežstabu, ko leģionāri uzstādījuši imperatora Konstantīna valdīšanas laikā 310.g.
Šais klinšainajos kalnos XI gs. izveidojās augustīniešu klosteris Bernarda de Mentona vadībā. Kinšainajos kalnos 8 mēnešus gadā bija sniegputeņi un mūki ar suņiem sambernāriem šeit glāba cilvēkus. Tādējādi ir aprēķināts, ka mūki izglābuši ap 2000 cilvēku. Tā Bernards iemantojis svētā statusu un viņa pīšļi atdusas tepat XVII gs. celtajā baznīciņā. Te arī viņa statuja. Baznīciņas vietā kādreiz atradies romiešu Jupītera templis.

Lucerna. Kalnu ieskauta pilsēta Vierwaldsta:ttensee ezera krastā ar šaurām ieliņām.
      Mirstošās lauvas pieminēklis. Tas izcirsts lielā klintī par godu Šveices gvardiem un atrodas netālu no Lauvu laukuma.
      Kapelas tilts. Kādreizējā pilsētas nocietinājumu daļa. Viens no vecākajiem un garākajiem koka tiltiem Eiropā. Vasaras laikā tilta margas visu 200 m garumā noklātas ar krāšņām puķu kastēm, bet tilta koka jumtiņu rotā ap 70 vēl XV gs. gleznotas Šveices vēstures ainiņas.
      Pilsētas nocietinājumu mūris. Esot deviņi torņi. Augsti.
      Galma baznīca. Atrodas netālu no Mirstošās lauvas pieminēkļa. Savdabīgs ir baznīcas pagalms, apjozts ar biezu mūra sienu. Tā noklāta ar vairāk kā simtu kapu plāksnēm, zem kurām atdusas dižciltīgākie lucernieši.
      Pulksteņu un nažu tirgotavas. To šeit ir ārkārtīgi daudz. 

Titlis kalns. Ar pacēlāju. 

Cernata. Kalnu ciems bez auto, kas sasniedzams tikai ar vilcienu vai zirgu taksometru.

Materhorns. Kalns - kalnu karalis, uz Itālijas un Šveices robežas. Var uzbraukt ar pacēlāju.

Ženēvas ezers. Tā krastā Vevē un Montrē pilsētiņas.
Fribūra. Gleznaina pilsēta ar stāvām, bruģētām ieliņām uz klinšainas pussalas upes ielokā.
Nestle šokolādes ražotne.
Gruyere. Pilsētiņa.
Āres aiza. Ūdens izgrauztā aiza ir 1400 m gara un 200 m dziļa. Gar tās malu ierīkota pastaigu taka, kas nodrošina ērtu un samērā vieglu pastaigu gar Āres upes krastu.
Trimmelbaha ūdenskritumi. Kalna iekšpusē krīt 10 kaskādēs un radījis klints iekšiene daudzkrāsainus veidojumus. Vienīgie pieejamie ledāju ūdenskritumi kalna iekšienē.
Reinas ūdenskritums. Tiek uzskatīts par varenāko Eiropā. To var sadzirdēt jau no liela attāluma un tā spēku sajust, piebraucot ar laiviņu pie pašas klints.
Cermata. Kalnu ciemats bez auto, to var sasniegt  tikai ar vilcienu vai zirgu taksometru.

Grindelvalde. Pie tās populārs kalnu atpūtas rajons. Piedāvā aktīvu atpūtu,kāpšanu kalnos, braucienus ar pacēlājiem, mūžīga sniega klātus kalnus, pastaigas kalnu ganībās.

Meiringena.
Reihenbaha ūdenskritums. Slavenā Holmsa un Moriartija cīņas vieta. Pēc A.Konana-Doila stāsta te 4.maijā pie Reihenbahas ūdenskrituma, kas krīt no 250 m augstuma, cīnījies Šerloks Holmss ar noziedzīgās pasaules karali doktoru Moriartiju. Katru gadu cīniņa dienā te pulcējas liels pulks fanu. Par 7 frankiem vairāk kā 100 gadu vecais funikulieri paceļ kalnā līdz cīniņa arēnai. Tur sagaida no finera izgriezts Holmsa siluets, kura galvas caurumā var iebāzt savējo.
Pie pacēlāja ieejas ir piemineklis un muzejs Holmsam, ar visu Beikerstītas dzīvokli.  

Lugāno. Itāliskās Šveices "dieva auss, lielākā pilsēta Šveices itāliskajā daļā. Latviešiem tā ir īpaša.
Kastaņola. Aspāzijas un Raiņa trimdas vieta. Ar skatu uz Sansalvatores kalnu.
Davosas kūrorts.
Klosters. Kalnu kūrorts Šveices austreņos.
Mistēriju parks. Interlakenē.
Alprose. Šveices šokolādes ražotne. Muzejs un degustācija.
Komo ezers. Dzidrs.

Neišatele. Neišateles kantona administratīvais centrs, Neišateles ezera krastā. Pilsētas vizītkarte - pilkstaņi (pat tiek saukta par pulksteņu ieleju), šokolāde, siers un pilnīgs miers. Mikrotehnoloģiju un augsto tehnoloģiju centrs. 
Iedzīvotāji - ap 35 000.
Vēsture. Pirmās liecības par cilvēkiem šeit nāk no XIII gs.pmē. Magdalēnas kultūras apmetne atklāta vien 1990.gadā. Te uziets vecākais mākslas darbs Šveicē - auskari, kas simbolizē auglību.
Pilsēta dibināta 1011.gadā.
Aplūkojamie objekti. Vēsturiskais pilsētas centrs ir neliels, un to var izstaigāt 2 stundās. Daudzi nami celti no vietējā smilšakmens, kas piešķir ēkām koši dzeltenu krāsu.
Pils no XII gs.
Collegiale baznīca. Iesvētīta XII gs. beigās un slavena ar savu krāšņo un dekorēto jumtu.
Cietuma tornis. Vecākā celtne pilsētā. Tā pamati likti X gs. Pašlaik slēgt pēc ugunsgrēka.
140 ielu srūklakas, to vairums no XVI gs.
      Fountain de la Justice. iespaidīgākā no strūklakām, celta 1545.-1547.gadam, nesen atjaunota. Tās pakājē ir laikmetam atbilsošas 4 valdības formas: pāvests, miertiesnesis, imperators un sultāns.
      Fountain du Griffon.
      Fountain de la rue des Moulins.
      Fountain du Banneret.
Greznā ēkā, ko sauc par Mazo Versaļu, dzīvojis rakstnieka Žana Žaka Ruso draugs Pjērs Aleksandrs Diperū.

Andermata.
Velna tilts. Tilts virs Reisas upes 22-23 m augstumā. Te senos laikos gāja galvenais ceļš uz Itālijas robežu. 1799.gada 14.(25.) septembrī pa to ar kauju pārgāja krievu karaspēks tā saucamā "Suvorova Šveices pārgājiena" laikā. Ceļš gar Reisas upi no Urzerēna ciema līdz Velna tiltam veda cauri šauram (līdz 3 m) un 60 m garam tunelim, ko aizsargāja franču vienība. Krievu jēgeri iespēja apiet tuneli pa kalniem un no upes puses, atspiežot pretinieku, izlauzās līdz Velna tiltam. Pēc tam zem ienaidnieka uguns pārcēlās pāri pussabrukušajam tiltam uz kreiso krastu un izlauza sev ceļu uz ziemeļiem.
Šim notikumam par godu klintī iekalts 12 m augsts krusts.

Bernina Express kalnu vilciens.
Tirano. Pilsētiņa Valtelinas ielejā. Te ir svētceļotāju iecienīta bazilika.
Samnaun. Šveices kalnu kūrorts.

Zoloturna. "Vienpadsmitu pilsēta. Sentnīga šveiciešu pilsētiņa, kurā līdz pat šodienai saglabājusies mistiska saistība ar skaitli 11. XIX gs. beigās te bija 11 baznīcas, 11 strūklakas, 11 torņi, 11 mākslas un amatniecības biedrības, bija izvietotas 11 kareivju rotas. Mūsdienās te ir arī 11 luksofori 11 krustojumos, 11 muzeji, 11 bankas un 11 restorāni. 

Reinas ūdenskritums. Varenākais Eiropā.
Sentisa kalns. Sa:ntis. Alpšteinas kalnu masīva augstākā smaile. No tā virsotnes paveras skats uz apkārtējām valstīm.
Sanmorica. Ziemas olimpisko spēļu pilsēta. Pie tās ir pacēlājs uz  Piz Nair (3057 m). No tās jūsu skatam pavērsies 125 Alpu virsotnes.

Ledāju ekspresis. Septiņās ar pusi stundās “Glacier Express,” kas savieno Šveices slēpošanas kūrortu Cermatu ar Sanmoricu, mēro aptuveni 290 kilometrus. Ceļojumā vilciens šķērso 291 tiltus un izbrauc cauri 91 tunelim. Savā augstākajā punktā Ledāju ekspresis sasniedz 2033 metrus. Inženieri izmanto jaunākās tehnoloģijas, lai aizsargātu dzelzceļa līniju no zemes nogruvumiem un nāvējošām lavīnām. Vilciena panorāmas logi sniedz iespēju baudīt skaistos skatus, katram pasažierim iedod arī austiņas, kurās var dzirdēt stāstus par vietām, kas redzamas pa logiem. Ledāju ekspresī pieejamas dažādas pasažieru klases, var pasūtīt uzkodas, pilnvērtīgas maltītes un apmeklēt bāru. “Excellence Class” biļetes īpašniekiem ir paredzētas vairāku kārtu pusdienas, vīns, kā arī īpaša atpūtas zona.

Saites.
Šveicieši.