Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Zvaigznāji

Zvaigžņu sakopojumi, kurus pārskatāmībai izveidojis cilvēks.

Vēsture. Klaudija Ptolemeja zvaigžņu katalogs II gs.
1925.gadā pētnieki bija identificējuši visus šumeriem zināmos zvaigznājus. Tad arī atklājās, ka šumeri uzskaitīja pavisam 28 konstelācijas, kamēr eiropiešiem pirms teleskopa izgudrošanas bija zināmas tikai 19. Joprojām nav skaidrs kā šumeru priesteri pirms 6000 gadiem spēja pazīt, sagrupēt, nosaukt un kataloģizēt visus ziemeļu puslodes zvaigznājus. Taču viņu atstātie astronomijas pieraksti rāda, ka tā tomēr ir bijis.
Šumeru zinību pārmantotāji babilonieši pirmo zvaigznāju katalogu sastādīja ap 1200.g.pmē.

1. Altāris - Altaīra zvaigznājs. Senajā Divupē šo zvaigznāju uzlūkoja kā vienu no putniem, kas debesīs pavada Marduku. Spožākā zvaigzne – Altaīrs.

2. Andromeda (R) - Andromēdas miglājs. Galaktika, kuras svars varētu būt apmēram 300 miljardi reižu lielāks par mūsu Saules svaru. 1612.gadā Simons Marius, kurš deva vārdus Jupitera 4 iekšējiem pavadoņiem, kļuva par pirmo cilvēku, kas teleskopā novēroja Andromēdas galaktiku.

      3. Auns. (R)
      4. Balodis.
      5. Berenikes Mati (P)
      6. Bulta (V)

7. Buras. Dienvidu puslodes zvaigznāju Argonautu Kuģis XVIII gs. vidū franču astronoms Lakaijs sadalīja 4 atsevišķos zvaigznājos - Kuģa Ķīlī, Kuģa Galā, Burās un Kompasā.

      8. Cefejs (G)
      9. Centaurs. 
    10. Cirkulis.

11. Čūska (V). Šo zvaigznāju divās daļās sadala Čūskneša zvaigznājs. Tajā atrodas Hoaga objekts.

12. Čūsknesis (V). Šajā zvaigznājā atrodas Bārnarda zvaigzne - otra tuvākā zvaigzne Saules sistēmai pēc Centaura Alfas sistēmas.
Senie grieķi to dēvēja par Ofiuhos, bet tā latīniskais nosaukums ir Serpentariuss. Senie grieķi Čūskneša zvaigznāju, kas sadala Čūskas zvaigznāju divās daļās - galvā un astē, saista ar ārstniecības dievu Asklēpiju. 
Šo zvaigznāju mēdz dēvēt arī par 13.zodiaka zvaigznāju. Ja būtu nevis 12, bet 13 zodiaka zvaigznāju, tad šajā zīmē dzimušie būtu no 30.novembra līdz 18.decembrim.

13. Delfīns (V)
14. Dienvidu Hidra
15. Dienvidu Trijstūris
16. Dienvidu Vainags
17. Dienvidu Zivs (R)
18. Dvīņi (Z)
19. Dzērve
20. Eridāna (Z)

21. Ērglis (V) - Ērgļa zvaigznājs.
Uzbūve. Spožākā zvaigzne ir Altaīrs.
Te atrodas mikrokvazārs – SS433.
Vēsture. Aleksandrs Toms uzskatīja, ka Kalanišas kompleksa (Skotija, Ārējās Hebridu salas) austumu akmens aleja orientēta uz Altaīru 1760.g.pmē.

      22. Fēnikss
      23. Galds
      24. Gleznotājs
      25. Greblis
      26. Gulbis (V) - Gulbja jeb Ziemeļu Krusta zvaigznājs.
      27. Hameleons
      28. Herkuless (V)
      29. Hidra (P)
      30. Indiānis

31. Jaunava (P) - Jaunavas zvaigznājs. Jaunava A jeb M87 – formē relatīviskos izmešus. Te ir galaktiskais blazārs – 3C279.

32. Kasiopeja (G)
33. Kauss (P)

34. Kompass. Dienvidu puslodes zvaigznāju Argonautu Kuģis XVIII gs. vidū franču astronoms Lakaijs sadalīja 4 atsevišķos zvaigznājos - Kuģa Ķīlī, Kuģa Galā, Burās un Kompasā.

35. Krāsns
36. Krauklis (P)

37. Krusts, Dienvidu krusts.
Vēsture. Havajieši to sauca par Humu.
Dienvidu krusts debesīs veido grieķu tau, kas, pēc Lemūrijas pētnieka Džeimsa Čerčvarda domām, ir Mu zemes simbols.

38. Kuģa Ķīlis. Dienvidu puslodes zvaigznāju Argonautu Kuģis XVIII gs. vidū franču astronoms Lakaijs sadalīja 4 atsevišķos zvaigznājos - Kuģa Ķīlī, Kuģa Galā, Burās un kompasā.

      39. Ķirzaka (R)
      40. Lapsiņa (V)
      41. Lauva (P) - Lauvas zvaigznājs.
      42. Leņķmērs
      43. Lidojošā Zivs

44. Lielais Suns (Z) - Lielais Suns. Tajā ietilpst arī Sīrusa zvaigžņu sistēma, un Sīriuss ir zvaigznāja spožākā zvaigzne.
Sīriuss. Atrodas 8,6 gg attālumā no Saules sistēmas, un ir spožākā zvaigzne pie debesīm nakts laikā.
Zvaigznes nosaukums cēlies no grieķu vārda "spožs," "mirdzošs."
Senie ēģiptieši Sīriusu pielūdza un pēc tās uzlēkšanas laika prognozēja Nīlas plūdus.
Senie latvieši to sauca par Spuļģi, jo ziemā tā novērojama samērā zemu pie horizonta un tādos apstākļos zvaigzne mēdz stipri mirgot - spulgot.
Senatnē šo zvaigzni un Procionu devēja par Suņa zvaigznēm.
1844.gadā vācu astronoms F.V.Besels, vadoties pēc aprēķiniem, kuri liecināja, ka kāda masa izmaina zvaigznes orbītu, izteica hipotēzi, ka Sīriusam varētu būt pavadonis. Un patiešām, 1862.gada 31.janvārī amerikāņu astronoms Alvans Grehems Klarks atklāja Sīriusa pavadoņzvaigzni, kuru nosauca par Sīriusu B. Abas zvaigznes, novietotas apmēram 20 astronomisko vienību attālumā viena no otras, reizi 50 gados apriņķo ap kopēju masas centru.
1915.gadā Mauntvilsonas observatorijas astronomi atklāja, ka Sīriuss B ir neliela, balta pundurzvaigzne. Pirms vairākiem simtiem miljoniem gadu tā bija ļoti masīva un karsta zvaigzne, kas evolucionēja straujāk par vieglāko Sīriusu A.
Templs, saistībā ar Ogotomeli attēloto Sīriusa sistēmu, min faktu, ka baltās pundurzvaigznes Sīriusa B izteikti eliptiskā orbīta ap Sīriusu A pirmoreiz nofotografēta 1970.gadā. Veicot tālākus pētījumus dogonu mitoloģijā, Templs atrada pat norādes uz trešo Sīriusa sistēmas komponenti, sauktu par Sīriusu C, kura eksistenci astronomi atzīst, kaut pagaidām tas vēl nav instrumentāli novērots.
Vezena. Zvaigznāja delta zvaigzne. Nosaukums cēlies no arābu vārda Al-Vazn – „svars”, dēļ tā, ka tai grūti pacelties virs horizonta. Ķīnieši šo zvaigzni esot apvienojuši ar dažām Argo Kuģa zvaigznāja zvaigznēm un nosaukuši par Hu Ši – „Loks un Bultas”. Kuģa Argo zvaigznājs eiropiešu kartēs tika zīmēts līdz 1930.gadam, kad to sadalīja Pūpes, Buru, Ķīļa un Kompasa zvaigznājos.
Argo zvaigznājs simbolizē Jāsona kuģi ar tā 50 argonautiem, kā arī Noāsa šķirstu. 

      45. Lielais Lācis, Lielie Greizie Rati (G) - Lielā Lācene.

46. Lira (V) - Liras zvaigznājs. Spožākā zvaigzne tajā ir Vega, kas atradusies Ziemeļpolā apmēram 2000 gadu, no 13 000.-11 000.g.pmē.
Mitoloģija. Grieķi to iztēlojās kā liru, ko dievs Hermejs pagatavoja no gliemežnīcas savam brālim Apolonam. Apolons nodeva šo liru savam dēlam Orfejam – argonautu muzikantam. Šī instrumenta burvju skaņas spēja atsvabināt no mirušo valstības Orfeja sievu Eiridiku. Pēc Orfeja nāves no menādu (fanātiskas dieva Dionīsa pielūdzējas) rokām, lira tika pārvērsta par tāda pat nosaukuma zvaigznāju.
Divupieši šo zvaigznāju saukuši par Raditartaku (šumeri un akādieši) un Karib-Barhati (babiloņi un asīrieši).
Tas, ka senajiem cilvēkiem šis zvaigznājs asociējas ar putnu, ir skaidrs arī no zvaigznāja latīņu nosaukuma – Aquilaris. Tas attēlots tika kā ērglis, kas tur nagos slaveno liru.
Vēl zvaigznājs asociējas ar „arābu ērgli.”
Kādreiz zvaigznājs esot ticis saukts par Vultur cadens – „krītošais grifs.”

47. Lūsis (G)
48. Mazais Lauva (P)
49. Mazais Suns (Z)
50. Mazais Zirgs (V)

51. Mazais Lācis, Mazie Greizie Rati (G) - Mazā Lācene. Šis zvaigznājs griežas ap Polārzvaigzni un pēc būtības ir debesu „pulksteņa rādītājs.” Tas gan kustas divas reizes lēnāk kās parastais pulkstenis – pilnu apgriezienu veic 24 stundās. Mazā Lāča zvaigznājs attēlots Šagānas klinšu zīmējumos Azerbaidžānā.
Kohaba.

52. Medību Suņi (P)
53. Mežāzis (V)
54. Mikroskops
55. Muša
56. Oktants

57. Orions (Z) - Orions.
Vēsture. Šis zvaigznājs pie debesīm parādījās 1 stundu pirms Sīriusa. Tādēļ tam bija liela nozīme seno ēģiptiešu mitoloģijā. Ēģiptieši to sauca par Seh vai Sah. Oriona zvaigznāju senie ēģiptieši uzskatīja par svētu, jo tā bija dieva Ozirisa mājvieta; viņi pat domāja, ka Oriona zvaigznāja smilšu pulkstenim līdzīgā forma atgādina pašu dievu.
Bez tam Orions cenšas pazust rieteņos, kad austreņos parādās Skrpions.
Uzbūve. Alnitaka, Alnilama, Mintaki.
Hipotēzes. R.Bjūvels un A.Džilberts savā grāmatā „Oriona mistērija” izsaka domu, ka šīs trīs zvaigznes labi atbilst triju lielo piramīdu novietojumam Gīzas plato. Taisnību sakot, ja saliek Alnitaka-Lielā piramīda un Alnilama-Hafres piramīda, tad trešā Oriona zvaigzne Minteki tomēr precīzi neatbilst viss. Tikmēr pētnieks Rodnijs Heils parāda, ka precīzāk piramīdām atbilst 3 zvaigznes no Gulbja zvaigznāja.
Kad Robērs Bovāls ievēroja, ka Gīzas triju piramīdu savādais izkārtojums līdzinās Oriona triju zvaigžņu izvietojumam, viņš izvirzīja teoriju, ka Gīza tikusi iecerēta kā Ozīrisa mājvieta zemes virsū, bet Nīla "atspoguļo" Piena Ceļu.
 

Plejādes. 
Vēsture. Tūkstošiem svētceļnieku katru gadu dodas uz Asangatas ledāju, kas atrodas uz austrumiem no Kusko. Te norisinās „Zvaigžņu sniega” (Koiljoriti Raimi) svētki. Šie svētki notiek Plejāžu parādīšanās laikā – neilgi pirms kristiešu Ziemssvētkiem.

58. Pāvs
59. Pegazs (R)
60. Persejs (R)

      61. Pūķis (G) - Pūķa zvaigznājs.

62. Pulkstenis.

63. Pūpe, Kuģa Gals. Dienvidu puslodes zvaigznāju Argonautu Kuģis XVIII gs. vidū franču astronoms Lakaijs sadalīja 4 atsevišķos zvaigznājos - Kuģa Ķīlī, Kuģa Galā, Burās un kompasā.

      64. Sekstants (P) 
      65. Skorpions (V) - Skorpiona zvaigznājs.

      66. Strēlnieks (V) - Strēlnieks. 
      67. Sūknis.
      68. Svaru zvaigznājs. Svari (P).
      69. Teleskops.
      70. Tēlnieks.
      71. Tīkliņš.
      72. Trijstūris (R).
      73. Tukāns.
      74. Ūdnsvīra zvaigznājs. Ūdensvīrs (R).
      75. Vairogs (V).
      76. Valis, Valzivs (R).
      77. Vedējs (Z).
      78. Vērsis (Z).
      79. Vēršu Dzinējs (P).
      80. Vēzis (Z).

      81. Vienradzis (Z). Zvaigzne V838 Mon, saukta arī par "pašu nolēpumaināko zvaigzni Galaktikā."2002.gadā tā bija mūsu Galaktikas pats spožākais objekts. Atrodas ap 20 000 gg attālumā no Zemes. Novērojumi parādīja, ka pretēji mūsu uzskatiem par zvaigžņu uzvedību un evolūciju zvaigzne V838 Mon ir mazliet karstāka par Sauli, bet pēc fiksēta uzliesmojuma vien dažu mēnešu laikā pārvērtās no vāji spīdošas zvaigznes par aukstu supergigantu ar ar augstu spīdamību. Ar Habla teleskopu iegūtās fotogrāfijās izbālējusī zvaigzne redzama itkā "paplašinoša miglāja" ietvērumā. Izrādījās, ka "miglājs" ir tikai gaisma, kas atstarojas no iepriekš nemanītajiem putekļu apvalkiem. Šie apvalki bija emitēti daudz ātrāk, un tagad tie tikaiatstaro līdz tiem nonākušo gaismas vilni no mātes zvaigznes uzliesmojuma. T.i. uzliesmojums beidzās, bet tā atbalss vēl atspoguļojas putekļos, kas atrodas vairāku gg attālumā no V383 Mon. Domājams, ka šī "gaismas atbalss" turpināsies līdz 2010.gadam (kātad bija?).

      82. Vilks. Vilka zvaigznājā atrodas neparastā "Zelta zvaigzne," kurā ir anomāli liels zalta, platīna un dzīvsudraba sastāvs. Zvaigzne atklāta ar Habla teleskopu. Pēc uzņemtās spektra bildes analīzes kļuva skaidrs, ka tajā ir 10 reizes vairāk zelta, nekā parastā spīdeklī. 

      83. Zaķis (Z).
      84. Zelta Zivs.
      85. Ziemeļu vainags (P).
      86. Zivs (R).
      87. Žirafe (G).

Saites.
Visums.
Galaktikas.