Divas potenciāli Zemei līdzīgas planētas atklātas riņķojam ap netālu zvaigzni

Potenciāli dzīvībai piemērotu citplanētu skaits netālu no Zemes ir lielāks, nekā zinātnieki līdz šim atļāvās domāt, teikts nesen žurnālā “Astronomy and astrophysics” publicētajā pētījumā. Pētnieku komanda, tēlaini izsakoties, “mūsu kosmiskajā pagalmā” atklājuši divas Zemes tipa citplanētas, kas turklāt atrodas tieši tādā zonā, kas pieļauj šķidra ūdens eksistenci uz to akmens virsmām.

Lasīt tālāk ...

Kāpēc Encelādam ir apakšzemes okeāns? Jauns pētījums izskaidro atšķirības starp Saturna mēnešiem

Jaunākais pētījums, kurā pētnieki mēģina atrisināt Saturna mēnešu mīklas, varētu arī sniegt atbildi uz jautājumu, kāpēc viens no tiem – Encelāds – varētu būt dzīvībai piemērots (Sk.: Uz Saturna pavadoņa Encelāda varētu būt dzīvības pastāvēšanai labvēlīgi apstākļi, aliens.lv, 09.04.2019.).

Lasīt tālāk ...

Viena trešā daļa no atklātajām citplanētām ir “ūdens pasaules”

Kad 1992.gadā astronomi atklāja pirmās citplanētas riņķojām ap citām zvaigznēm, zinātnieki vēlējas izpētīt to uzbūvi un beidzot atrast atbildi uz mūžseno jautājumu par ārpuszemes dzīvības eksistences iespējamību.

Saprotams, ka šādā kontekstā zinātniekiem lielākā interese ir tieši par Zemes tipa planētām, respektīvi par planētām ar cietu akmens virsmu. Un patiešām astronomiem, izmantojot Keplera kosmisko teleskopu un Gajas (Gaia) satelītu, izdevies atklāt tā sauktās superzemes, akmens planētas, kas ir vairākas reizes lielākas par Zemi. Analizējot iegūtos datus, Hārvardas universitātes vadītā astronomu komanda konstatēja, ka liela daļa no superzemēm burtiski ir “ūdens pasaules.”

Lasīt tālāk ...

Piedāvā paplašināt citplanētu apdzīvojamības robežu, dzīvību meklējot arī zem to virskārtas

Zemei līdzīgu apdzīvotu planētu skaits varētu būt daudz lielāks, nekā pašreiz uzskata, apgalvots Aberdīnas (Skotija) universitātes pētnieku nesen veiktajā pētījumā. Izdevumā „Planetary and Space Science" publicētā rakstā skotu zinātnieki šim jautājumam pieiet novatoriski, mainot tradicionālos uzskatus par dzīvībai piemērotām zonām kosmiskajā telpā ap zvaigznēm (sk.: "apdzīvojamības zona", atklajumi.lv), aplūkojot iespējamību, ka ārpuszemes dzīvības formas varētu eksistēt ne tikai uz citplanētu virsmas, bet arī zem tās.

Lasīt tālāk ...

Citplanētu dzīvība iespējama arī paralēlos visumos

Vai ārpuszemes dzīvību būtu vērts meklēt arī paralēlos Visumos? Jauns pētījums, kas publicēts "Monthly Notices of the Royal Astronomical Society," sniedz pozitīvu atbildi uz šo jautājumu.

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki pārliecinoši pierāda, ka Atakamā atrastais skelets nepieder citplanētietim

Pirms vairāk nekā 10 gadiem, 2003.gadā, pasauli pāršalca baumas, ka pamestā pilsētā Atakamas tuksnesī Čīlē ir atrasts mumificējies citplanētietis. Tiesa, mazāks par tiem, ko attēlo zinātniskās fantastikas filmas – mūmijas garums bija vien 15 cm. 

Lasīt tālāk ...

Jaunākais Fermī paradoksa skaidrojums: saprātīgas citplanētu būtnes mīt zem ledus apslēptu okeānu dzīlēs

Saprātīgas citplanētu dzīvības formas, iespējams, mīt dziļos okeānos, kurus uz tālajām pasaulēm ieskauj bieza ledus sega vai iežu slānis, šādu ideju 2017.gada oktobrī pauda planetologs Alans Štērns. Viņš bija NASA galvenais pētnieks, kurš analizēja datus, kurus ieguva kosmiskā zonde “New Horizons,” kura 2015.gada jūlijā sasniedza Plūtona orbītu.

Lasīt tālāk ...

Vinstons Čērčils par ārpuszemes dzīvības iespējamību

Vinstons Čērčils (1874.–1965.g.), britu politiķis, II Pasaules kara laika britu politiskais līderis, par ārpuszemes dzīvības iespējamību Visumā spriedis, gluži tāpat kā mūsdienu zinātnieki, žurnālā “Nature,” komentējot Čērčila eseju “Are We Alone Space?”, raksta astrofiziķis Mario Livio.

Lasīt tālāk ...

Uz Marsu, dzīvības meklēšanai, drīzumā varētu nosūtīt DNS sekvenēšanas ierīci

Masačūsetas Tehnoloģiju institūta zinātnieki paziņojuši, ka sekmīgi turpina izstrādāt DNS sekvenēšanai paredzētu aparātu, kas spēs ilgstoši darboties kosmosa apstākļos. Ar šo ierīci tās veidotāji kādu dienu cer atrast dzīvību uz Marsa vai citviet Saules sistēmā.

Lasīt tālāk ...

Atakamas īkstītis - "briesmīgs citplanētiešu punduris" vai deformēts cilvēka embrijs?

2013.g. aprīļa beigās un maija sākumā pasaules tīmekļa portālus apskrēja ziņa, ka Atakamas citplanētietis, kā daži amerikāņu ufologi bija nodēvējuši pamestā pilsētā, Čīlē pirms 10 gadiem atrastās, tikai 150 mm garās cilvēkveida radījuma mumificētās atliekas, atbilstoši atšifrētajai DNS secībai, tomēr ir cilvēks. Ažiotāžu toties izraisīja Stenforda universitātes (ASV) zinātnieku atzinums, ka īkstītis nāves brīdī bijis 6 līdz 8 gadus vecs.

Diemžēl, latviešu valodā rakstošie plašsaziņas līdzekļi, vēstot par šo gadījumu, nespēja sniegt ne visaptverošu ieskatu Atas, kā īkstīti drīz pēc tā uziešanas nodēvēja ārzemju prese, atrašanā un izpētē, nedz arī iepazīstināt lasītāju ar citu speciālistu izteiktajiem, no Stenfordas ekspertu secinājumiem atšķirīgajiem viedokļiem un sīkaliņas morfoloģisko īpatnību skaidrojumiem. Kā allaž, Aliens.lv piedāvā aizpildīt stāsta trūkstošos robus. 

Lasīt tālāk ...