Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Anglija

Viena no Lielbritāniju (Apvienoto karalisti) veidojošajām zemēm.

Vēsture. Pēc Romas impērijas valdīšanas beigām Britānijā varu pārņēma anglosakši. Zemes feodālā sadrumstalotība kavēja valsts nostiprināšanai un karaļa varai.
Anglijas kristianizēšana. Viens no pāvesta Gregora Lielā ievērojamākajiem pasākumiem bija Anglijas kristianizēšana. Jāatzīmē, ka senākie Anglijas iedzīvotāji – ķelti - kristīgo ticību sāka pieņemt jau ar II gadsimtu no romiešiem, bet IV gadsimtā jau visa Britānijas sala, izņemot tagadējās Skotijas teritoriju, kur valdīja pikti, bijusi kristianizēta, tomēr, kad V gadsimtā to sāka iekarot anglosakši, iedzīvotāji no jauna pievērsās pagānismam. Ievērojamāki panākumi katoļu Baznīcai bija Īrijā, uz kurieni pāvests Celestīns 43l.gadā nosūtīja misionāru Pallūdiju, kura darbu ar 432.gadu turpināja Patriks (vēlāk iecelts svēto kārtā). Svētā Patrika darbībai bija tādi panākumi, ka Īriju sāka uzskatīt par “svēto salu” un “misionāru māti” – turpmākajos gadsimtos no šīs salas nāca daudzi ievērojami katoļu Baznīcas darbinieki.
Anglosakšu karalistes. VII gs. mūdienu Anglijas teritorijā bija izveidojušās 7 nozīmīgas anglosakšu karalistes - Veseksa, Saseksa, Eseksa, Kenta, Mercija, Austrumanglija un Nortumbrija. Uz to pamata, Veseksas karaļa Etelreda vadībā X gs. sākumā tika izveidota Anglijas karaliste.
Pagānu armija 13 gadu laikā pakļāva Austrumangliju un dienvidu Nortumbriju, veica lielus postījumus. 877.gadā Veseksas karaliste bija vienīgā anglosakšu karaļvalsts, kas izrādīja organizētu pretošanos. Šo pagānu iebrukumu apturēja Alfrēds Lielais ar savu armiju kaujā pie Edingtonas. Kauja noveda pie Vedmoras miera noslēgšanas - saskaņā ar to viens no vīkingu karavadoņiem Hutrums piekrita kristīties, pieņemt anglosakšu vārdu un kļūt par Alfrēda krustdēlu. par apmaiņu oficiālo robežu novilka starp sakšu un vīkingu zemēm. Vīkingu klātbūtnes pazīmes vēl joprojām jaušamas normaņu vietvārdos Anglijas ZR.
Vikingu iebrukums. Savāktais internacionālais karaspēks Knuda vadībā nonāca līdz Londonai un to aplenca. Aplenkums turpinājās ilgi. Bija visai niknas kaujas, kurās abas puses cieta lielus zaudējumus, bet virsroku tā arī neviena neguva. Vēl pēc vairākām kaujām uzsāka sarunas,kuros Knudam tika teritorija uz ziemeļiem no Temzas. Dienvidu teritorija tika Edmundam. Zemes bija viņu uz mūžu, bet, ja kāds nomirs, tad otrs iegūs visu Angliju. Edmunds nomira pirmais visai dīvainos apstākļos un Knuds kļuva par Anglijas karali.
Harolda IIcīņa ar vīkingiem. Vīkingi, izceļoties malā Anglijas ziemeļos šādā brīdī, neviļus nospēlēja visai lielu lomu Vilhelma Iekarotāja karagājiena atbalstīšanā. Harolds II sakāva vīkingus Norvēģijas karaļa Haralda III Skarbā vadībā kaujā pie Jorkas, pie kam norvēģu karalis šai kaujā gāja bojā. Šis vīkingu karagājiens tiek uzskatīts par vīkingu laikmeta beigām Eiropā.
Tikai tad Harolds II varēja pievērsties cīņai ar Vilhelmu Iekarotāju, bet dārgais laiks jau bija zaudēts.
Normaņu iebrukums. XI gs. vidū izcēlās angļu-normaņu karš, kā rezultātā Normandijas hercogs Vilhelms Hastingas kaujā 1066.gadā sakāva anglosakšu karali Haroldu II un nodibināja savu varu pār visu Britāniju. Viņš kronējās Londonā Vestminsteras abatijā (pirmais iedibināja šādu tradīciju), jo divi viņa sāncenši uz Anglijas troni bija miruši. Vēl 6 gadus Vilhelms cīnījās ar dumpīgajiem sakšu zemniekiem. 
Vilhelma Iekarotāja reformas Anglijā. Vilhelms Iekarotājs atnesa viduslaiku Anglijā feodālo sistēmu, atņēma zemi daļai vietējo feodāļu un sadalīja to saviem bruņiniekiem. Visi Anglijas feodāļi kļuva par viņa vasaļiem – piedalījās viņa rīkotos karagājienos un maksāja meslus. Izmantojot iekarotāja tiesības, Vilhelms paņēma sev 1/7 Anglijas zemju un kļuva par lielāko zemes īpašnieku valstī. Viņš guva lielus ieņēmumus no zemēm Anglijā un Francijā. Viņš ieviesa jaunu nodokļu sistēmu.
Pavēlēja veikt visu Anglijas zemju un iedzīvotāju skaitīšanu, lai padarītu tos par dzimtļaudīm.
Līdz ar Vilhelma Iekarotāja pārveidojumiem Anglijā nodibinājās centralizēta valsts ar stipru karaļa varu. kopā ar saviem atbalstītājiem sacēla Anglijā daudz piļu, lai nostiprinātu savu varu.
Anglijas republika. Tika proklomēta 1649.gadā.
1674.gadā tika nodibināta Anglijas banka un Londona kļuva par jauntapušās Britu impērijas centru.

Anglijā (arī Lodonā) izplatīti mazie logi, no kuru lieluma bija atkarīga arī nodokļu iekasēšana vēl XX gs.

Londona.
Kembridža. Te ir universitāte, Matemātiskais tilts.

Vindzoras pils. Senākā pastāvīgi apdzīvotā cietoksņpils Lielbritānijā.
Vorvika. Visdzīvākā no Anglijas pilīm.

Stratforda. Viljama Šekspīra pilsēta.

Veseksas grāfiste.
Eksmūras Valsts dabas parks. Pie Bristoles līča (Atlantijas okeāns). Kailas zemienes mijas ar brūni rudām ērgļpaparžu klātām kalnienēm. Okeāna ūdeņu bēguma laikā klinšaini un pelēkiem dubļiem klati okeāna krasti. Leknas un zaļas pļavas ar vietējiem aitu bariem. Uz ceļiem ik pa brīfim luksofori ar sarkano gaismu, lai varētu ceļu šķērsot aitu bari, arī raibas govis - krietni gan mazāk par aitām. Maz mežu, tikai biezi dzīvžogi ceļmalās. Tādēļ vietējie dzīvnieki kā uz delnas - staltbrieži, rubeņi, klijāni.
Veseksas laukakmens. Mistiska/okulta vieta.

Dansteras pils. XIII gs., pie paša Bristoles līča. Ieejas biļete - 9,7 mārciņas. Pili apsaimnieko fonds - National trust. Pils bijusi apdzīvota līdz 1974.gadam, kad nomirusi lēdija Alise Lutrela (pils šai ģimenei piederējusi 600 gadu) un  testamentā atstājusi pili fondam. 

Bāta. Angļu elegantākā pilsēta, kūrorts. UNESCO. Lielākoties veidojusies Četru Džordžu periodā no 1714.–1830.g. Tika izbūvētas ēkas un veselas ielas no brūni dzeltenīgā Bātas akmens.
      Royal Crescent. Milzīga pusloka formas būve ar 30 kopā saceltām mājām, celta 18.gs. Pirmajā numurā ir muzejs ar autentisku tā laika bagātnieku iedzīvi.
      The Circus. Apļa veidā izvietotas trīs atsevišķas dzīvokļu ēkas.
      Bātas pirts. Nozīmīgākais pilsētas objekts. Tā ir vienīgā vieta Lielbritānijā, kur virszemē nonāk karstais avots. To izmantoja jau romieši, pa svina caurulēm zem grīdas novadīja karsto ūdeni uz tvaika istabām un baseiniem. Pēc viņu aiziešanas komplekss sagruva, tam virsū uzauga pilsēta. Tikai pirms 300 gadiem pirtis tika atkalatklātas, vēl tagad labi saglabājušās romiešu grīdas.
      Džeinas Ostinas muzejs. Slavenākā pilsētas iedzīvotāja. Uz Bātu Ostinu ģimene pārcēlās kad viņai bija jau 25 gadi. Pilsētu rakstniece neiemilēja un arī līgavaini neatrada, bet te tapa divas viņas grāmatas: Nortangeras abatija un Emma.
      Tērpu muzejs.
      Parade Garden.
Dienā te ieeja par maksu.
      Pulteney Brudge. Tilts pār Eivonas upi pašā pilsētas centrā. Vienīgais visā Lielbritānijā ir slēgts ar veikaliņu un kafejnīcu ielu iekšpusē.  

Liverpūle. No neliela zvejnieku ciema tā izauga par varenu pilsētu. Tai bija svarīga loma tā dēvētajā tirdzniecības trijstūrī, ko veidoja Eiropa, Amerika un Āfrika. Laikā starp 1700. un 1807.gadu caur Liverpūli tika pārvesti ap 1,5 miljonam Āfrikas vergu. XVIII portrets (pārstāv Holbeina mākslas skolu), „Nelsona nāve” (amerikānis Bendžamins Vests).

Čedaras aiza. 
Stounhendžas komplekss.
Ironbridge Gorge tilts.
Baltais zirgs.
Savdabīgs  iežu atsegums Anglijas pakalnos.
Glastonberijas abatija. Mītiskā karaļa Artura atdusas vieta.

Doveras baltās klintis. 100 m augstas, majestātiskas.
Duvras pils. Anglijas atslēga.
Kenterberijas katedrāle. Anglijas Vatikāns, UNESCO sarakstā. Vēsturiskais kenterberijas ciematiņš.
Griničas Karaliskā observatorija. 0.meridiāns, vieta, no kurienes pasaule sāk skaitīt laiku.

Vinčestera. Anglijas vēsturiskā galvaspilsēta. Pils Lielā zāle un leģendām apvītais Apaļais galds, pie kura pulcējās karaļa Artura bruņinieki.

Karalienes Elenoras dārzs.
Septiņu māsu klints.

Braitona.
Britu rivjēra. Ekstravagants Karaliskais paviljons - viens no pārsteidzošākajiem un skaistākajiem Austrumu greznības paraugiem vecajā Eiropā.

Clovelly. Zemnieku ciemats.
Tindželas pils. Karaļa Artura pils drupas.
St.Ives. Mākslinieku un vēju pilsēta.
Lendsenda - Pasaules mala. Tālākais Lielbritānijas punkts.
Sentmaikla kalns. Britu atbilde Senmišela klosterim Francijā.
Avalona. Leģendāra vieta. 
Maidenkāstla. Milzīga cietokšņa drupas.

Viltšīras grāfiste.

Saites.
Lielbritānija.