Materiālistiskās domas uzplaiksnījumi Senajos Austrumos

Kembridžas universitātes profesors Tims Vaitmeršs savā 2016.gada 16.februārī iznākušajā grāmatā “Battling the Gods” apstrīd uzskatu, ka ateisms ir nesen izveidojies, modernās Rietumu civilizācijas radīts pasaules uzskats (Sk.: Kembridžas profesors: ateisms cilvēku sabiedrībā ir tikpat dabīgs kā reliģija, aliens.lv, 24.03.2016.).

Tiesa Kembridžas profesors aplūko antīko materiālismu, kas radies Senajā Grieķijā un Romā. Taču, ja parok dziļāk, izrādās, ka jau Senajā Ēģiptē un Divupē uzplaiksnī šaubas par tradicionālajiem reliģiskajiem ticējumiem. Materiālistiski un ateistiski filozofiski strāvojumi jau vairākus gadsimtus pirms mūsu ēras rodas arī senajā Indijā un Ķīnā. 

Lasīt tālāk ...

"Dzīvību dodošais" Atons jeb cilvēces vēsturē pirmā meistarklase viendievībā

Atons, kas seno ēģiptiešu valodā nozīmē "Saules ripa," bija Saules diska personifikācija, sākotnēji viena no Saules dieva Ra hipostāzēm. Senās Ēģiptes Jaunās valsts XVIII dinastijas laikā Atons kļuva par Ehnatona vārdu vēlāk pieņēmušā faraona Amenhotepa IV dibinātās, monoteiska rakstura reliģijas centrālo figūru. Atonisms, kā nereti dēvē Ehnatona jauno reliģiju, nepastāvēja ilgāk par tā radītāju - drīz pēc faraona reformatora nāves seno dievu priesteri atjaunoja iepriekš pastāvējušo daudzdievīgo ēģiptiešu reliģiju, bet pašu Amenhotepu IV / Ehnatonu izdzēsa no vēstures annālēm, it kā viņš nemaz nebūtu pastāvējis. Tomēr iespējams, ka jaunā ideja par visai pasaulei un cilvēkiem vienu, universālu dievību - dzīvības radītāju un devēju - nepazuda reizē ar nojauktajiem tempļiem - vairāki zinātnieki domā, ka atonisms ir iespaidojis judaisma monoteiskā dieva, Jahves, tēla veidošanos.

Lasīt tālāk ...

Paradīze un elle dažādās reliģijās

Rozā debesis ar zelta rotājumiem, gardi ēdieni un dzērieni kā no pārpilnības raga… vai mokošas sāpes, vaimanas un divnagains ragainis, kas sagaida sodrēju pilnā karstumā...Skaisti un ne tik skaisti pieņēmumi reliģijās par aizkapa dzīvi. Bet mūžsenais jautājums tā pa īstam arī paliek neatbildēts - kas tad īsti tur ir, otrā pusē?

Pasaulē ir aptuveni 4200 dažādu ticību, kuras iedalās piecos galvenajos virzienos - kristietība, islāms, jūdaisms, hinduisms un budisms (par šo gan zinātnieki vēl strīdas, vai tā ir reliģija vai filosofija). Lai arī daži no tiem savā starpā ir mijiedarbojušies, tomēr atšķirības izpratnē par aizsauli ir visai manāmas.

Par to, ko dažādas reliģijas vēsta par paradīzes un elles eksistenci un kā tas ietekmē cilvēku laicīgo dzīvi, plašāk sava dokumentālā raidījuma „Stāsts par Dievu ar Morganu Frīmenu” jaunākajā sezonā stāstīs populārais aktieris Morgans Frīmens.

Bet kamēr gaidām, “National Geographic” piedāvā īsu ieskatu galveno reliģiju novirzienu uzskatos par paradīzi un elli.

Lasīt tālāk ...

Valmieras muzejā notiks lekcija par dievturības idejām Latvijas brīvvalsts laika glezniecībā

19.aprīlī plkst. 18:00 Valmieras muzejā par dievturības idejām XX gs. starpkaru perioda glezniecībā, plašāk aplūkojot Ernesta Brastiņa, Jēkaba Bīnes, Hildas Vīkas, Anša Cīruļa un Kārļa Sūniņa daiļradi, stāstīs lektore un mākslas zinātniece Agita Gritāne. 

Lasīt tālāk ...

Sv. Nikolajs - Ziemassvētku vecītis

Svētais Nikolajs. Krievu pareizticīgajā tradīcijā - Nikolajs Brīnumdarītājs (Николай Чудотворец). Daudzu Eiropas tautu priekšstatos un folklorā – Ziemassvētku vecītis (Santa Clauss). Mītisks tēls, kas, atbilstoši ticējumiem, Ziemassvētku vakarā vai naktī labiem bērniem atnes dāvanas.

Piedāvājam iepazīties ar pareizticīgo baznīcas sniegto svētā Nikolaja dzīves aprakstu un nelielu, ilustratīvu ieskatu Ziemassvētku vecīša tēla ģenēzē no didaktiska puritāniskās morāles simbola jauno laiku sākumā līdz XX gadsimta popkultūras klišejai.

Lasīt tālāk ...

Publiskās lūgšanas kā džihāda taktika

Eiropā, ASV un citās nemusulmaņu zemēs ieradušies islāmistu migranti bieži rīko gājienus un veic demonstratīvas, plašas publiskas lūgšanas. Nereti tās notiek attiecīgajai valstij un tās pamatiedzīvotājiem svarīgu, nozīmīgu objektu - kultūras pieminekļu, reliģisku celtņu, valsts iestāžu priekšā. Lūgšanu laikā tiek bloķēti laukumi, ielas... Vai tā ir tikai sagadīšanās, kurā nav vērts meklēt likumsakarības jeb šīs darbības ir daļa no džihāda taktikas cīņā par korānā sludināto pasaules pārņemšanu islāma varā?

Lasīt tālāk ...

Svētā Antonija roka, Orleānas jaunavas atliekas un citi "svēti" priekšmeti: relikviju viltotāji agrāk un tagad

Relikviju jeb dažādu ar reliģiskām personām saistītu priekšmetu, kā arī pašu svēto vīru un sievu mirstīgo atlieku godināšana vērojama daudzās reliģijās. Arī kristiešu kulta praksē, sākot jau ar I gadsimta II pusi, relikvijas kļuva par nozīmīgiem ticības simboliem un rituālu atribūtiem. Līdz reformācijai relikvijas varēja atrast visu konfesiju un sektu baznīcās, taču šodien “svētās atliekas” pielūdz vairs tikai Romas katoļu, anglikāņu un pareizticīgo dievnamos. Protestanti, atsakoties no relikvijām, uzsvēra, ka tās, līdz ar svētbildēm un grēku atlaidēm esot atkāpšanās no “tīrās” bībeles mācības un pievēršanās pagāniskajām paražām. 

Lasīt tālāk ...

Jaunatrasts "Poēmas par Gilgamešu" pants apraksta dievu mežu kā trokšņainu vietu

Atklājums, kas izdarīts, pateicoties vēstures muzeja darījumam ar kādu kontrabandistu, sniedz jaunu ieskatu notikumos, kuri aprakstīti vienā no pasaulē slavenākajiem stāstiem - "Poēmā par Gilgamešu."

Jaunatklātā māla plāksnīte atklāj jaunu, līdz šim nezināmu nodaļu seno mezopotāmiešu episkajā poēmā. Dievu mežs, kuru parasti iedomājās, kā klusu vietu, tajā attēlots spilgtās krāsās un skaņās. Jaunais pants arī atsedz iekšējo konfliktu, ko pārdzīvojuši eposa galvenie varoņi.

Lasīt tālāk ...

Islāma Valsts: rašanās vēsture, mērķi un loma starptautiskajās attiecībās, II daļa

II daļa. I daļu lasīt ŠEIT.

Lasīt tālāk ...

Islāma Valsts: rašanās vēsture, mērķi un loma starptautiskajās attiecībās, I daļa

Tuvie Austrumi, skatoties no Eiropas perspektīvas, varētu tikt uzskatīti par nomaļāko pasaules nostūri, kurā valda haoss, nabadzība un dzīves iekārtu nosaka pavisam cita civilizācija. Taču šis reģions ir vieta, kur izcēlušās trīs no lielajām pasaules reliģijām – jūdaisms, kristietība un islāms. No Tuvajiem Austrumiem, to tuksnešainās, skarbās ainavas jau kopš bronzas laikmeta un pat vēl senākiem laikiem nākuši iekarotāji un pravieši, nesot līdzi pārnacionālus, universālus vēstījumus. Cauri šiem šķietami nebeidzamajiem horizontiem ir izveidojušās un kritušas impērijas: absolūtie valdnieki pasludinājuši sevi par visas varas iemiesojumu tikai tāpēc, lai pēc brīža pazustu tā it kā tie būtu bijuši tikai tuksneša mirāžas. Tuvajos Austrumos ir pastāvējušas un atraidītas, šķiet, visa veida valsts iekārtas.[1] 

Lasīt tālāk ...