Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Uldis Siliņš. Arvīds Blūmentāls a.k.a. Krokodīļu Harijs: Austrālijas slavenākais latvietis

XX gs. mazā latviešu nācija ir devusi pasaulei divus slavenus dēkaiņus un neikdienišķus medniekus – 1907.gadā dzimušo Aleksandru (Sašu) Ziemeli un pēc 2.PK 1925.gadā dzimušo Arvīdu Blūmentālu. Saša Ziemelis kļuva pazīstams, ar 7 pēdas garu šķēpu Argentīnas džungļos medījot kaguarus, Arvīds Blūmentāls, savukārt, bija Austrālijas slavenākais krokodilu mednieks, kura ierocis bija, galvenokārt, divas paša rokas. Viņš bija vienīgais mednieks pasaulē, kas medīja mazāka auguma rāpuļus (2 metrus garus) kailām rokām(!). Abu dēkaiņu dzīvē var saskatīt zināmas paralēles. Viņi abi atstāj mājas 17 gadu vecumā. Ziemelis nav tikai jaguāru mednieks, viņš piedalās arī kā aktieris 1937.gadā 15 epizodu filmā. Seriāls vēlāk tiek iekļauts 1946.gada skatu filmā ar nosaukumu “Džungļu terors” (Jungle terror), strādā kā lektors dabas pētnieku klubos, un vada pētniecības ekspedīcijas uz Dienvidameriku. Par viņa dzīvi lasāms biografijā “Tīģeris” (The Tiger).

Un Blūmentāls jeb Krokodilu Harijs (Arvīds izrādījās austrāliešu mēlei par grūtu), kā viņu dēvē prese? Arvīds Blūmentāls nebūt nebija muskuļots tarzāns bez smadzenēm – viņš daudz lasīja vairākās valodās, rakstīja dienasgrāmatas un publicēja divas grāmatas. Viņa dzīve būtu viena bieza romāna vērta, raksta Rimants Ziedonis. Savus piedzīvojumus un pārdomas piecdesmito gadu otrajā pusē Blūmentāls izklāstījis grāmatās “Latvietis – krokodilu mednieks Austrālijā” (1957.g.) un “Ilgas pēc saules” (1958.g.), kā arī Rimanta Ziedoņa sarakstītā grāmatā “Nacionālais dēkainis – krokodilu mednieks” (2010.g.).

Pēc Rimanta Ziedoņa Austrālijas apmeklējuma un ciemošanās pie Krokodilu Harija, šī pati grāmata papildināta ar aprakstiem par Austrālijas vēsturi, iznāca 2000.gadā Latvijā, izdevniecībā “Jumava” ar nosaukumu “Nacionālais dēkainis – krokodilu mednieks”.

Blūmentāls bija prototips Krokodilu Dandijam, kas bija galvenais tēls trīs filmās: “Krokodilu Dandijs” (“Crocodile“ Dundee), “Krokodilu Dandijs 2” (Crocodile Dundee II) un “Krokodilu Dandijs Losandželosā” (Crocodile Dundee in Los Angeles). Pirmā filma izmaksāja zem Aus 10.000.000 un pierādījās par fenomenālu naudas pelnītāju – otrā lielākā nevien ASV, bet visā pasaulē. Pārējās divas Dandīfilmas vairs nebija tik populāras.

Arvīds Blūmentāls dzimis 1925.gadā, Dundagas pagasta Būdenu mājās, kur viņa tēvam piederējusi liela saimniecība ar 260 ha zemes.

Ģimenē aug 3 dēli – Kārlis, Edvards un Arvīds kā vidējais. Tēvs – jūrnieks miris izsūtījumā Sibirijā. 1942.gadā nepilnus 17 gadus vecais jauneklis no Talsu ģimnāzijas 2.klases iestājas Abrenes brīvprātīgajā bataljonā un nonāk Austrumu fontē.

Domā, ka piedzīvojumu alkas ar avantūrisma nokrāsu viņš mantojis no sava tēva – jūrnieka. Katrā ziņā zemnieka dzīve nav bijusi priekš viņa. Neilgi pirms kara beigām viņš atvaļinājuma laikā apmeklē Būdenus, nenojaušot, ka tā ir pēdējā reize dzimtajās mājās. Pa šo laiku karā kritis viņa vecākais brālis Kārlis.

Izstaigājis kara laukus no Ļeningradas līdz Melnajai jūrai, vairākas reizes smagi ievainots un 15.divīzijas sastāvā izgājis cauri visai Vācijai, viņš kara beigas sagaida slimnīcā ar ievainojumu rokā.

Kritis krievu gūstā, viņš izbēg un nonāk angļu zonā, kur iestājas Alterfrādes lauksaimniecības skolā, vēlāk strādā meža darbos. Vircburgā pie prof.Siliņa viņš mācās daiļās mākslas. Sākas izceļošana. Ievainoti karavīri Amerikai nav vajadzīgi, un tā 1951.g. Blūmentāls nonāk Austrālijas Ziemeļkvīnslandē.

Latvijā viņš vairs neatgriežas. Māte un jaunākais brālis Edvards jau atdusas Saldus kapos, un Dundaga atrodas civilistiem aizliegtā zonā.

Presē lasāms, ka Blūmentāls jaunajā dzīves vietā mācījies angļu valodu, strādājis, bet nekur nav varējis atrast mājas vietu un sirdsmieru. Viņš iemīlas skaistajā austrālietē Vandā un, lai iekarotu viņas mīlestību, dodas medīt krokodilus. Tas liekas savāds iemesls, bet, acīmredzot, abpusēja mīlestība prasījusi nevien divas sirdis, bet arī līdzekļus. Vandas sirdi Blūmentālam iekarot neizdodas, bet, pateicoties viņai, piedzimst leģenda par Krokodilu Hariju, kā Arvīdu turpmāk dēvē Austrālijas kontinentā.

Latviešiem Arvīds ir vienīgais tik daudzās jomās, grāmatā “Nacionālais dēkainis – krokodilu mednieks,” raksta Rimants Ziedonis. Blūmentāls ir emigrants no Latvijas, kas izvēlējies nevis pārtikuša mietpilsoņa, bet dēkaiņa dzīvi. Trīspadsmit gadu periodā Blūmentāls nomedījis aptuveni 40.000 krokodilus. (Citi avoti min 10.000, bet abi skaitļi liekas pārspīlēti.) Sensacionāla bija ziņa, ka viņš ķer mazākus krokodilus līdz 2 m garumā tikai kailām rokām.

Ko par viņu vēl runā?

Kopā ar aborigēniem svinējis Jāņus(!?), lidojis ar helikopteru iepirkt viskiju, bagāžniekā audzējis rozes. Apvienotajā Karalistē par Blūmentālu uzņemtas apmēram 20 dokumentālās filmas, citur minēts – 30 filmas, tāpat neskaitāmi teleapraksti (TV features) par Krokodilu Harija neparasto un daudzveidīgo dzīvi.

Traka drosme, pārgalvība un nepārspēts stāstnieka talants viņā sabalsojās ar smalku emocionalitāti un īstenu vecās paaudzes kurzemnieku džentelmeniskumu. Krokodilu mednieks un opālu racējs, rakstnieks un mākslinieks. Un mūžīgais mīlētājs, raksta viņa māsīca Anita Bormane. Meitenes pēc viņa ilgojās Latvijā un visās plašās pasaules malās. Krokodilu Harijs patiesi bija dzimis brīvībai.

Kad es pirmo reiz par viņu uzzināju, nevaru īsti atcerēties, iespējams 1950.gadu beigās. Kādā austrāliešu avīzes pielikumā par viņu bija raksts. Cik varēja noprast, tad Blūmentālam ir bijusi arī alkohola radīta trakuļa reputācija. Tā kādas pilsēteles valde, uzzinājusi, ka mednieks ir ceļā pie viņiem atpūsties no krokodilu ķeršanas, esot nopietni apsvērusi, vai viņu nevajadzētu šaut nost(!!!). Blūmentālam esot piederējusi vienīgam visā apgabalā pusotra stāva māja, sienu vietā pieslietām skārda plāksnēm.

Es satiku Blūmentālu Kultūras dienās Melburnā. Viņš bija žaketē ar kaklsaiti – zolīds kungs. Atceros, ka mēs runājām par indīgajām čūskām un drošvien vēl par ko. Tā bija pirmā un pēdējā reize, lai gan šad un tad bija dzirdams par viņa gaitām.

Plašākai Latvijas sabiedrībai Blūmentāls kļuva pazīstams tikai pēc Atmodas, kad viņš vairs nemedīja, bet uzņēma viesus savā eksotiskajā mājoklī, rakstīja dienasgrāmatu un kavējās atmiņās. Viņa rīcību vada patriotisms, pienākums pret dzimteni, arī piedzīvojumu alkas, nemiers, rakstīts kādā preses izdevumā. Taču liekas, ka tieši piedzīvojuma alkas un nemiers ir bijuši noteicošie faktori Arvīda dzīvē.

Kad 1968.gadā ar likumu aizliedz krokodilu medības, Blūmentāls apmetas uz dzīvi netālu no Kūberpedijas (Coober Pedy) pilsētiņas Dienvidaustrālijas pavalsts vidienē. Šo pilsētu uzskata par pasaules opālu raktuvju galvaspilsētu.

Kūberpedijā (angļu valodas versija no aborigēnu vārdiem “kupa piti”, kas nozīmē “baltais cilvēks alā”) agrākais krokodilu mednieks kļūst par opālu racēju un atkal iegūst leģendas statusu. Rokot zili rozā dārgakmeņus, viņam rodas doma par palikšanu. Spridzinot iežus, bija palikusi varen liela ala, kur Arvīds iekārto savu ekstravaganto mājas vietu ar visu komfortablai dzīvei nepieciešamo –opāliem rotātu guļamistabu, viesistabu, virtuvi, dušas telpu un darba kabinetu. Pazeme ir tipiska mājas vieta opālu racējiem.

Bet Blūmentāla māja ir kaut kas sevišķis, tā kļūst par vienu no pilsētas prominentākajām un populārākajām tūristu atrakcijām. 2007.gadā viņa māja tika iekļauta Nacionālā Mantojuma (National Heritage) kandidātu sarakstā. Pazīstama kā Krokodilu ligzda, Blūmentāla mājas vieta, iekārtota apakšzemes alā, atrodas 5 km no pilsētas centra netālu no opālu atradnēm.

Brīvajā laikā Blūmentāls velta visu savu radošo enerģiju dzīvokļa iekārtošanai. Mājas sienas rotā impozanti eksponāti: skaistu sieviešu fotogrāfijas, dzīvnieku attēli, dāmu apakšveļa, aborigēnu grafīti, pāri par 1000 nevainīgu sieviešu (virgins) paraksti, ko atstājušas sieviešu viešņas kas apmeklējušas mājokli. (Nāk prātā ķecerīgas domas, ka interesanti būtu zināt, vai jaunavas atstājušas savus parakstus ienākot vai izejot?). Dzīvoklī redzamas arī dīvainas Blūmentāla roku veidotas skulptūras. Viņa pieblīvētā rezidence bija skatāma austrāliešu dēku filmā “Trakais Maksis” (Mad Max) 1985.gadā. Pie alas ieejas filmu ļaudis, noslēdzot filmēšanu, bija uzstādījuši skulptūru un nosaukuši to par “Orķestri.”

Blūmentāla draugi ir aborigēni. Dzīvnieki nāk viņa mājās dzesēt slāpes. Ne tikai dzīvniekiem, bet arī tūristiem viņa mājas ir kļuvušas par pievilcīgu tūrisma objektu.

Blūmentāls bijis slavens arī ar daudz citām izdarībām. Vienīgo reizi dzīvē bijis precējies, pie tam ar īstu vācu baronesi. Viņš savulaik ievietojis sludinājumu avīzē pēc dzīves drauga – atsaukusies baronese, kura pie līgavaiņa, ieradusies ar 40 kurpju pāriem un vairākiem kažokiem. Vēlāk uz sievas dižciltības rēķina viņš arī sevi pasludina par baronu.

Viņa miršanas apliecībā rakstīts, ka von Blumentāls Arvids miris 2006.gada 13.oktobrī ar sirdstrieku. Liktenīgajā dienā viņš bija 81 gadu vecs. Apglabāts Kūperpedijas kapu kalnā, kur viņš atdusas zem vienkārša krusta ar vārdu Krokodilu Harijs.

Blūmentāla vaska figūra atrodama Londonā Tiso kundzes vaska figūru muzejā, par viņu ir uzņemtas aptuveni 20 dokumentālās filmas, tai skaitā Blūmentālu savai video dienasgrāmatai “Austrālijas sirdsakmens” (2000.g.) filmējis arī latviešu kinorežisors Ansis Epners, tāpat Krokodīlu Harijs un viņa ala parādās vairākās aktierfilmās, piemēram, divas minūtes filmā Mad Max 3. Stāsti par Blūmentāla dēkaino dzīvi turpina parādīties avīžu rakstos un žurnālos visā pasaulē.

Pateicoties Imanta un Rimanta Ziedoņu ierosmei, Latvijas goda konsula Čikāgā Norberta Klaucēna finansiālam atbalstam, 1995.gadā sāka realizēties iecere par 2 tonnas smaga dzelzsbetona krokodila izgatavošanu un uzstādīšanu Dundagā uz Būdenu māju drupām. Akmenī pie krokodila ir iekalts teksts Kurzemes vēsturei un stipro vīru piemiņai un tas ir arī veltījums Dundagas austrālieša Arvīda Blūmentāla piemiņai. Tēlnieks ir Oļegs Skarainis. Vispirms Arvīda skolas biedrenes krokodilu uz ratiņiem izvadāja pa leģionāru cīņu vietām Kurzemē un tad uzstādīja – gan ne Būdenu māju vietā – uz akmens kaudzes Dundagā, Ernesta Dinsberga un Talsu ielas stūrī. Viss šis notikums atrod vietu Ivara Selecka dokumentālajā filmā “Gājiens ar krokodilu”.

2008.gada 10.jūlijā Dundagas pagasta tūrisma informācijas centrā Dundagas pilī atklāja jaunu ekspozīciju, veltītu Arvīda Blūmentāla piemiņai. Tajā ir daudz fotomateriālu, vēstuļu, kas pils apmeklētājiem stāsta ne tik daudz par Krokodilu Hariju, bet gan par Dundagas vēsturi un tās stiprajiem vīriem, kas brīvprātīgi aizgāja karā, lai aizstāvētu Latvijas brīvību.

Uldis Siliņš 

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.