Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Eiropa

Eu'rōpē - grieķu val.

Pasaules daļa ziemeļu un austrumu puslodē (neliela daļa arī rietumu puslodē), Eirāzijas kontinenta rieteņos. 

Raksturlielumi.
Platība - 10 010 000 km2. 6,7% visas sauszemes. Tai skaitā 730 000 km2 salu. Otrā mazākā pasaules daļa aiz Austrālijas.
Iedzīvotāji - 624 000 000 (1970.g.).

Ģeogrāfja. Eiropas robeža ar Āziju pieņemta gar Urālu austreņu  piekāji, Embu, pa Kumas-Maničas ieplaku. Ekonomiskajā ģeogrāfijā arī pa Galveno Kaukāza grēdu.
Eiropas galējie punkti: Z - Nordkina rags (71o08' ziemeļu platuma);
                                        D - Marokki rags (36o ziemeļu platuma);
                                        R - Rokas rags (9o31' rietumu garuma);
                                        A - Polārie Urāli (67o20' austrumu garuma).
No Mazāzijas pussalas Eiropu atdala Bosfora un Dardaneļu jūras šaurumi, bet no Āfrikas - Gibraltāra un Tunisas jūras šaurumi.
Eiropai ir ļoti izrobota krasta līnija - 38 000 km. Liela krastu tipu daudzveidība.
22,8% teritorijas aizņem pussalas: Kolas, Skandināvijas, Pireneju, Apenīnu, Balkānu.
Salas: Novaja Zemļa, Franča Jozefa zeme, Špicbergena, Īslande (???), Britu salas, Sardīnija, Sicīlija.

Vēsture. Eiropas izpēte antīkajos laikos bija saistīta arī ar feniķiešu tirdzniecības braucieniem, pēcāk ar sengrieķu kolonizāciju un vēl vēlāk ar Senās Romas impērijas robežu izplešanos.
Senie grieķi ar Eiropu savulaik saprata grieķu un trāķiešu apdzīvoto Egejas jūras baseinu, kas tika uztverts kā dabiska robeža. Tādejādi jau senatnē Eiropa tika atdalīta no Āzijas.
No VIII gs.pmē., pateicoties jūras ceļojumiem un kolonizācijai, sengrieķu ģeogrāfiskie priekšstati paplašinājās - tie iepazinās ar Eiropas dienvidu piekrasti no Gibraltāra līdz Kaukāzam.
No VI gs.pmē. jonieši izplatīja jēdzienu "Eiropa" uz visām zemēm ziemeļos no Vidusjūras.
Drīz vien par robežu starp Eiropu un Āziju sāka uzskatīt nevis Fasisu (Rionas upes Kaukāzā grieķiskais nosaukums), bet gan Tanaīsu (Donas sengrieķu nosaukums). Vēlāk par robežlīniju tika pieņemta līnija, kas pa īsāko ceļu savienoja Melnu jūru ar Kaspijas jūru, kā arī līniju starp Azovas jūru un tā saucamo Ziemeļu Okeānu.
Koloniju atīstības laikā skitu zemēs Melnās jūras ziemeļu krastos segrieķi pastāvīgi paplašināja savas zināšanas par Austrumeiropu (Prokonēsas Aristejs). Pateicoties feniķiešiem un grieķim tapa zināms par Vidusjūras rieteņu piekrasti. Pēc feniķiešu un kartāgiešu (Hamilkons) ekspedīcijām uz Alvas salām (Britānija?) un Masālijas Piteja ceļojuma pa Ziemeļeiropu, jau Maķedonijas Aleksandra laikā bija paplašinātas zināšanas par Rietumeiropu.
Romiešu iekarojumi Gallijā, Spānijā, Britānijā, Ģermānijā, Aplu, Piedonavas un Piekarpatu apgabalos sniedza daudz precīzākas ziņas par šīm zemēm.
Ziņas par Skandināviju un tās krasu aprises, kā arī par zemēm Eiropas ZA, Romas impērijas laikos bija visai fragmentāras ziņas.

Hidrogrāfija. Eiropas Z un ZR - Ziemeļu Ledus okeāns.
Jūras: Z - Ziemeļu ledus okeāns (Z un ZR) ar Norvēģu, Barenca, Baltā, Karas jūrām;
           R - Atlantijas okeāns ar Baltijas un Ziemeļjūru;
           D - Vidusjūra (ar sava Baseina jūrām), Melnā, Marmora, Azovas jūras;
           DA - slēgtā Kaspijas jūra (īstenībā ezers).

Lielākais, garākais, dziļākais, augstākais.
3 garākās upes: Volga (3531 km), Donava (2860 km), Urāla (2428 km).
3 lielākie ezeri (Kaspijas jūru neskaitot): Lādogas (17 700 kvkm), Oņegas (9720 kvkm), Vēnerns (5546 kvkm).
3 lielākās pussalas: Skandināvijas (~ 800 000 kvkm), Pireneju (582 000 kvkm), Balkānu (~505 000 kvkm).
3 augstākās virsotnes (visas Alpos): Monblāns (4807 m), Monteroza (4634 m), Jungfravs (4158 m).

Saites.
Ģeogrāfija.