Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Egles, egļu ģints

Picea.
Priežu dzimtas ģints, 45 sugas.

Mūžzaļi vienmājas skuju koki. Skujas ar kātiņu, četršķautņainas vai plakanas. Čiekuri nokareni, nogatavojas tā paša gada rudenī. Ziemeļu puslodes mērenajā joslā, arī Ķīnas centrālajā un rieteņu daļas kalnos (~1/2 sugu).

Ēncietīgas, veido plašus mežus, kam liela saimnieciska nozīme.

Egles ir izteikts edifikatoru piemērs - mežā zem tām izveidojas raksturīgs augsnes, mitruma, gaismas un temperatūras režīms, kam pielāgojušies īpaši, galvenokārt ēncietīgi augi.

Latvijā ir tikai parastā egle (Pisea abies), kas veido tīraudzes vai jauktas audzes un aizņem 16,5% mežu plantācijas. Introducētas 14 sugas, kas ir dekoratīvas: asā egle (Picea pungens), īpaši tās šķirne ar sudrabaini pelēcīgām skujām, t.s. sudrabegle (Picea p. "Koster"), arī Kanādas egle (Picea glauca), Serbijas egle (Picea omorika), Engelmaņa egle (Picea engelmanni) un melnā egle (Picea mariana). Dekoratīvās formas ir arī parastajai eglei.

Parastā egle. Picea abies. Vienīgā suga Latvijas savvaļā un ļoti izplatīta - otra izplatītākā suga aiz parastās priedes (Pinus sylvestris). Izteikti ēncietīga suga, ilgi var augt citu koku noēnojumā. Veiksmīgi vairojas izbirstot sēklām, labi sadīgst un stiepjas garumā.

Baltegle.

Egļu kaitēkļi. Latvijā egles bojā ap 250 kukaiņu sugu. jaunām eglītēm, it īpaši izcirtumos, sakņu kakla un sakņu mizu zem augsnes izgrauž egļu  sakņgrauzis Hylastes cunicularius. Stumbra mizu bieži apgrauž lielais priežu smecernieks Hylobius abietis. Dažāda vecuma eglēm jauno dzinumu skujas apgrauž mazās egļu zāģlapsenes Pristiphora abietina kāpuri, stumbra augšdaļā zem mizas ejas izgrauž egļu sešzobu mizgrauzis Pityogenes chalcographus un tā kāpuri. Vecākām eglēm skujas grauž egļu mūķenes Lymantria monacha kāpuri. Postīgākais vecāku egļu stumbra kaitēklis ir egļu astoņzobu mizgrauzis Ips typhographus un tā kāpuri, kas stumbra lejasdaļā zem mizas izgrauž ejas.

Egļu slimības. Ierosina galvenokārt parazīttiskās sēnes. Čiekurus bojā 2 sugas rūsas sēnes. Egļu-ievu rūsu ierosina Thekopsora padi. Starp čiekuru zvīņām attīstās daudz ecīdijsporu kopu - tumšbrūnu, cietu lodīšu. Čiekuru zvīņas atlobās. Egļu ziemciešu rūsu ierosina Chrysomyxa pirolae. Tās ecīdijsporu kopas - oranži, putoši spilventiņi - attīstās virs čiekuru zvīņām. Abas šīs slimības stipri samazina egļu sēklu ieguvi.
Egles saknes bojā 2 sēņu sugas. Sakņu piepe Fomitopsis annosa bojā sakņu un stumbra kodolu, ierosina egles serdes raibo trupi. Sēnes augļķermeņi (brūni, ar baltu himēnija slāni) aug pie egles saknēm. Īstā celmeneArmillariella mellea rada aplieves  balto trupi saknēs un stumbra resgalī. Zem koku mizas balta  vēdekļveida sēņotne, pie saknēm un augsnē melni sēņotnes pavedieni - rizomorfas, kas  inficē veselos kokus. Stumbra kodolu bojā egles stumbra raibā  trupe, ko ierosina egļu zaru piepe Tremetes abietis, kuras augļķermeņi aug nepārtrauktā joslā zaru apakšpusē.

Raksti.
Vai bioloģiski aktīvi skuju produkti kļūs par Latvijas "Nokia"?

Saites.
Priežu dzimta.
Skujkoki.