Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Eiropeīdā rase

Viena no cilvēces galvenajām jeb lielajām rasēm.

Raksturīgās fiziskās pazīmes:
  -  viļņaini vai gludi un mīksti dažādu nokrāsu mati, no brunetiem līdz blondiem;
  -  relatīvi gaiša ādas krāsa;
  -  ļoti dažādu nokrāsu acis, no brūnām līdz gaišpelēkām un zilām;
  -  stipri attīstīts trešējais apmatojums - bārdas augšana vīriešiem;
  -  šauri vaigu kauli;
  -  ortognātisms;
  -  šaurs un samērā stipri izvirzīts deguns ar augstu virsdeguni;
  -  parasti plānas vai vidēji biezas lūpas.

Eiropeīdu iedalījums. Pēc ārējām pazīmēm (galvenokārt pēc matu un acu krāsas) eiropeīdus iedala 2 zaros ar pārejas formām, un pēc atšķirībām to sastāvā - vairākās lokālās jeb 2.kārtas rasēs:
  -  ziemeļu zars (blondīni):
           *  Atlantijas-Baltijas rase;
           *  Baltās jūras-Baltijas rase;
                     pārejas formas (šatēni) - Alpu rase, Viduseiropas rase u.c.
  -  dienvidu zars (bruneti):
            3 brahicefālās rases  *  Balkānu-kaukāza rase;
                                                 *  armenoīdā rase;
                                                 *  Pamira-Fergānas rase;
            2 doliocefālās rases  *  Vidusjūras rase;
                                                 *  indomediterānā rase.

Robežas starp visām šīm rasēm un to variantiem ir ļoti nenoteiktas. Eiropeīdu rase izplatīta Eiropā, Rietumāzijā, Ziemeļāfrikā, daļēji arī Dienvidāzijā, Vidusāzijā, Sibīrijā, no XVII gs. koloniālās ekspansijas dēļ arī Amerikā un Austrālijā, kurās gan cilvēki ieceļoja tieši no Eiropas.            

Pirmie eiropieši.  Hipotētiskajai, bet pavisam reālajai mitohondriālajai Ievai konstatējamas apmēram 20 izdzīvojušās "meitas," kuras tālāk radījušas savus pēcnācējus.

7 no tām kļuvušas par gandrīz visu eiropiešu priekštecēm. Zinātnieki šīm 7 pirmmātēm piešķīruši atbilstošu alfabēta burtu, bet bijušais Oksfordas universitātes profesors Braiens Saiks 2002.gadā izdeva grāmatu "Septiņas Ievas meitas" (The Seven Daughters of Eve), kurā tām piešķīris atbilstošus vārdus - Urzula, Tara, Velda, Katrīna, Jasmīna, Ksenija un Helēna. Autors iztēlojās laiku un vidu, kurā tās varētu būt dzīvojušas.

1. Urzulas klans. Droši zināms, ka pirmais veiksmīgais klans, kas nonāca Eiropā un tur iedzīvojās, bija Urzulas klans. Par to skaidri zināms tas, ka pirms 60-70 000 gadu tas dzīvojis tagadējās Grieķijas teritorijā. Tālākais par šī klana dzīvi jau ir minējumi - Urzula bijusi tumšmate un tai bija jābūt bijušām vismaz 2 meitām. Latvijā katrs piektais iedzīvotājs varētu būt Urzulas klana pēctecis.

2. Helēnas klans. Vairākums eiropiešu tomēr nāk no Helēnas klana.Par Helēnu zināms, ka tā bijusi krietni jaunāka par Urzulu. Viņa cēlusies no tiem Āfrikas izceļotājiem, kas virzījās gar jūras šaurumiem. Tiek uzskatīts, ka Helēna dzimusi tagadējās Francijas teritorijā. Par Helēnas klana izcelsmi pastāv divas versijas:
- šī klana pārstāvji ieradās Eiropā no Āzijas rieteņiem, un pirms 13 000 gadu Frankokantabrijas reģionā (Francijas dienvidu un Spāijas ziemeļu daļa) notika milzīgs klana skaitliskais pieaugums;
- šī versija uzskata, ka Helēna dzimusi Tagadējā Dordonas apgabalā (Francijas centrālā daļa).
Mūsdienu helēnieši pārsvarā sastopami Rietumeiropa, bet retāk Eiropas dienvidu un austreņu daļās. Latvijā helēnas klanam pieder 43% iedzīvotāji. Helēnas klana cilveki apdzīvoja teritorijas ar ziemeļbriežiem un mamutiem, tādēļ tie ātri izplatījās plašos apgabalos, sekojot medījumam. Helēna Eiropā ienesusi amatniecību.

3. Jasmīnas klans. Visjaunākais Eiropas klans, iespējams, ir Jasmīnas klans.Šī klana pārstāvji nonāca Eiropā neolīta laikā pirms tikai apmēram 8-10 000 gadu, iespējams, ienesot lauksaimniecības iemaņas. Pati jasmina ir bijusi sieviete, kurai ģenētiskās mutācijas izsekojamas jau 45 000 gadu senā laikā, un tā dzīvojusi Tuvajos Austrumos vai Kaukāza reģionā.

4. Veldas klans. Velda ir ciltsmāte mazākajam no 7 klaniem un tās pēcteči ir tikai 4% eiropiešu. Veldas klana sākotne meklējama Vidusjūras rieteņu daļā - iespējams pirms 17 000 gadu viņas klana piederīgie apdzīvoja Spānijas ZR. Mūsdienās šo cilvēku pēcteči sastopami galvenokārt ziemeļos, un pārsteidzoši daudz to ir sāmu vidū.

5. Taras klans. Taras klana radinieki apvieno apmēram 10% eiropiešu. Pati Tara dzīvoja pirms 20 000 gadiem Itālijas ZR. Taras mazbērni vairākās paaudzēs apdzīvojuši Eiropas rieteņus un dienvidus. Īpaši daudz Taras pēcnācēju atrodami Lielbritānijā un Īrijā.

6. Katrīnas klans. Katrīna dzīvojusi pirma 15 000 gadu Itālijas ZA, vietā, ko tagad appludinājusi Adrijas jūra. Tās klanam piederīgi 10% eiropiešu, no kuriem daļa dzīvo Alpos, bet daļa aizceļojusi līdz Eiropas ziemeļiem.

7. Ksenijas klans. Ksenija dzīvojusi pirms 25030 000 gadu.Ši klana pārstāvji savulaik apdzīvoja galvenokārt Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas teritoriju, šodien tā pārstāvji visvairāk sastopami Eiropas austreņos.

Eiropiešu genoms. Tas ticis pētīts jau vairākkārt. 2009.gadā uz to palūkojās no Baltijas teritorijas perspektīvas. Pētījumā "Eiropiešu ģenētiskā struktūra" piedalījās 16 valstu laboratorijas, daloties ar gēnu bankās glabātiem paraugiem. Lai noteiktu, cik ģenētiski tuvas ir Eiropas tautas, tika analizēti vairāk kā 3000 iedzīvotāju DNS paraugi. Izrādījās, ka ģenētiski vistuvākās tautas ir latvieši un igauņi. Interesanti, ka somi un igauņi nebija nemaz tik ģenētiski tuvi.

Saites.
Ārieši, indoeiropieši.
Mitohondriālā Ieva.