Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Jaungvineja

Otra lielākā sala pasaulē aiz Grenlandes.

Iedzīvotāji. Patlaban Jaungvinejā ir ap 700 mazo tautiņu.
      Tarifurori.

Valodas. Jaungvinejas piekrastē tiek runāts austronēziešu valodās, bet tās iekšēinē - papuasu valodās.

Vēsture. Kopā ar Austrāliju un Tasmāniju piederēja pie senā Sāhulas kontinenta.
X tk.g.pmē. salā bijusi plaša lauksaimnieciskā darbība Kuka purvos ap Hāgena kalnu. Saglabājušies lieli drenāžas kanāli.
Ap 3000.g.pmē. salā tikuši intensīvi izcirsti lieli mežu masīvi. Visdrīzāk salā pieaudzis iedzīvotāju skaits. Tai laikā esot pieplūduši bēgļi no grimstošās Lemūrijas, jo iesācies to otrais katastrofu posms. Lemūriešu ietekme saglabājusies Jaungvinejas nosaukumos – "Mu" zilbe atrodama augstkalnu ciemu Mumori un Budamu (Madangas apriņķis) nosaukumos.
Šie baltādainie un rudmatainie lemūrieši ir apdzīvojuši Jaungvineju (atradums Morabas alā 1930.gados) un vēl 1937.gadā baltādaini iezemieši bija sastopami tarifuroras ciltī.
Baltādainos iedzīvotājus uz nomaļākiem rajoniem atspieda agresīvākie papuasi

Aplūkojamie objekti.
Grasbergas raktuves. Pie Timikas pilsētas. 1.vietā pasaulē zelta ieguvē un 3.vietā pasaulē vara ieguvē. Rūdas izstrādā amerikāņi, bet nodokļi iet uz Džakartu.

Runas sala. Kaut kur pie Jaungvinejas.

Saites.
Papuasi.