Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Dānijā atklāj nozīmīgu vīkingu laika cietoksni

Dānijas Piļu centra un Ārhusas universitātes arheologi nākuši klajā ar paziņojumu par sensacionālu, reģiona mēroga nozīmes atradumu - apmēram 40 km uz dienvidiem no valsts galvaspilsētas Kopenhāgenas, Vallo muižai piederošā laukā, 3 km uz rietumiem no Koges pilsētas, viņiem izdevies atklāt liela vīkingu cietokšņa paliekas. Jaunatklātais nocietinājums, kas bijis veidots kā masīvu baļķu sienu un zemes vaļņu apļveida konstrukcija, pieder tā sauktajam "Trelborgas cietokšņu" tipam, kurus, kā uzskata vairums vēsturnieku, ap 980.gadu būvējis dāņu karalis Haralds Zilzobis.

Par apmēram 145 m diametrā lielā cietokšņa nozīmi liecina fakts, ka tas ir tikai piektais zināmais šāda veida nocietinājums Dānijā (vēl divi atrodas Ēresunda šauruma pretējā krastā - mūsdienu Zviedrijas teritorijā, kura vīkingu laikmetā piederēja Dānijai) un iepriekšējais tika atklāts pirms 60 gadiem. Trīs no šiem cietokšņiem - Firkatā, Agersborgā un Dānijas Trelborgā [1.] - ir izvirzīti iekļaušanai UNESCO pasaules mantojuma vietu sarakstā.


Skatīt Eiropas civilizācijas un kultūras lielākā kartē


Vergu celtās pilis?

"Trelborgas tipa" cietokšņi, kuriem tiešu līdzinieku laikā un telpā nav nekur citur Eiropā, visi ir ģeometriski vienādi, pareizā aplī būvēti vaļņu un grāvju norobežoti nocietinājumi ar četriem vārtiem, kas novietoti precīzi katrs savā debesu pusē un četrdaļīgu iekšējo pagalmu, kurā atradušās lielas, plānā kvadrātveida ēkas.

Nosaukums "Trelborga" šī tipa vīkingu nocietinājumu apzīmēšanai zinātniskajā literatūrā ieviesās pēc tam, kad Trelborgā pie Slagelsē laikā no 1936. līdz 1941.gadam tika arheoloģiski izpētīts pirmais un vizuāli pats iespaidīgākais no šiem cietokšņiem.

Dendrohronoloģiski datējot Trelborgu, noskaidroja, ka koki tā būvei cirsti 980.gada rudenī, no kā var secināt, ka pati celtniecība visdrīzāk notikusi 981. vai 982.gadā, kad Dānijā valdīja vīkingu karalis Haralds Zilzobis, kuram "Trelborgas" varēja būt vajadzīgas aizsardzībai pret rietumģermāņu sakšu ciltīm. 974.gadā sakši pie Danevirkas nocietinājumu līnijas mūsdienu VFR Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē sakāva Zilzobja spēkus, ieņemot arī daļu no dāņu Dienvidjītlandes teritorijas. Pēc sakāves Zilzobis zaudēja arī Norvēģiju, kas līdz tam dažus gadus atradās tā kontrolē un bija spiests domāt par to, kā saglabāt vēl palikušos valdījumus.

Slagelsē Trelborgā neatrada nekādas liecības par būvju labojumiem vai papildinājumiem, kas norāda uz salīdzinoši īsu cietokšņa izmantošanas laiku, iespējams, ne garāku par 20 gadiem. To, iespējams, var skaidrot ar politiski militārās situācijas izmaiņām - dāņu karalistei nostabilizējoties un pieaugot tās ietekmei vairs nebija vajadzības pēc šāda mēroga iekšzemes cietokšņiem.

Līdzīgi datējumi kā Slagelsē Trelborgai iegūti arī citiem cietokšņiem, izņemot Skones Borgebiju, kas celts ap 1000.gadu, kad Dānijā jau valdīja Haralda Zilzobja dēls Svens Dakšubārda. Taču arī Borgebijas cietokšņa celtniecību varēja būt ieplānojis jau pats Zilzobis, kurš mira vai tika nogalināts 985. vai 986.gadā, dažus gadus pēc tam, kad tā dēls Svens bija atņēmis viņam troni un pašu izdzinis trimdā.

Tiek uzskatīts, ka šie nocietinājumi veidoti pēc viena cilvēka izstrādāta plāna un to iekārtojumā kā mērvienība izmantota romiešu pēda. Romiešu ietekme vērojama arī praksē sauso grāvju dibenus papildu nostiprināt ar noasinātu mietu žogu. 

Trelborgas nosaukumam ir divi iespējamie etimoloģiskie skaidrojumi. Pēc pirmās versijas tas cēlies no senziemeļnieku vārdu thrall ("vergs", - sal. ar senlatv. "drellis") un borg ("pils," "pilsēta") salikuma. Tātad, atbilstoši šim pieņēumam, latviski to varētu tulkot kā "vergu celtu pili." Savukārt otra versija pieļauj, ka nosaukums varētu būt atvasināts no vārda trel (dsk. trelle), kas norāda uz cietokšņa vaļņa abās pusēs izvietotajām aso mietu rindām.

Alternatīvās versijas

Kā par brīnumu vai arī ne, Dānijas apļveida vīkingu cietokšņi savulaik nav paslīdējuši garām arī vērīgajai, senos astronautus meklējošajai Ērika Dēnikena acij. Viņš atklājis, ka trīs no tiem: Trelborgas, Firkatas un Agersborgas nocietinājums ģeogrāfiski atrodas uz vienas līnijas, kuru pagarinot, varot nonākt Delfos. Pēc Dēnikena uzskatiem šāda sakritība nav nejauša - tā liecina, ka Trelborgas bijušas ārpuszemes civilizāciju lidaparātu aerodromi.

Citas, salīdzinot ar citplanētiešu lidoņiem, piezemētākas, bet arī maz ticamas hipotēzes autori izvirzījuši pieņēmumu, ka Trelborgas bijušas bāzes nometnes, kuras Svens Dakšubārda izmantojis uzbrukumiem Anglijai XI gs. sākumā. 1013.gadā kronētais (proklamētais) Svens, kā zināms bija pirmais no Anglijas dāņu karaļiem - jellingu jeb knutīdu dinastijas.

Atklājums - cītīgu meklējumu rezultāts

Jaunais atklājums nebija nejaušs, pastāstīja Ārhusas universitātes viduslaiku arheoloģijas profesors Sorens Sindbeks (Søren Sindbæk), kurš jau ilgus gadus pēta vīkingu nocietinājumus. "Mums bija aizdomas, ka Zēlandes salā "trūkst" viena cietokšņa. Vallo apkaime bija ļoti piemērota tā novietojumam: tur, pirms iziet laukā uz Koges upes grīvu, kas vīkingu laikā bija kuģojams fjords, - viena no labākajām dabīgajām Zēlandes ostām, - satiekas svarīgi seni lielceļi."

Turpmākais jau bija atkarīgs no tehniskā darba - cietoksni, kura nolīdzināto ārējo sienu vieta mūsdienās apvidū gandrīz nemaz neiezīmējas, izdevās ieraudzīt precīzos, ar lāzeru veiktos reljefa mērījumos. Detalizētai nocietinājumu un celtņu konstrukciju vietu noteikšanai arheologi izmantoja ģeoradaru - "dažu dienu laikā mūsu rīcībā bija vietas "ēnu plāns"," - stāsta Sindbeks, "un mēs varējām sākt izrakumus tieši tur, kur bija vislielākās iespējas iegūt mūs interesējošos atradumus, kas ļautu vairāk uzzināt par šo cietoksni."

Pagaidām arheologi izpētījuši tikai divu vārtu vietas, taču iegūtās ziņas, apgalvo Sindbeks, ļauj tās uzlūkot kā identiskas ar analogām konstrukcijām Trelborgā.

Pētījumi rāda, stāsta Dānijas piļu centra speciāliste Nanna Holma, ka cietoksnis bija [nevis ceremoniāls sanāksmju vai rituālu noturēšanai paredzēts laukums, bet] īsta militāra būve, kurā, iespējams, notikusi karadarbība. "Mēs redzam, ka vārti tikuši nodedzināti; ziemeļu ieejā tika atrasti masīvu, apdegušu ozolkoka stabu paliekas." Atrastie koki tiks izmantoti, lai ar dendrohronoloģijas un radioaktīvā oglekļa analīzes metodi noteiktu cietokšņa tapšanas gadu. "Paraugi jau ir nosūtīti uz laboratoriju," - turpina Holma, "un mēs drīz uzzināsim, ko tie var mums pastāstīt."

Arheologi deg nepacietībā pārliecināties vai Vallo cietoksnis, tāpat kā pārējie līdz šim zināmie Trelborgas tipa nocietinājumi ir celts Haralda Zilzobja, jeb tomēr viņa priekšteča vai pēcteča laikā. Atbilde uz šo jautājumu, norāda pētnieki, ļaus labāk izprast Zēlandes kā varas centra nozīmi senākajā Dānijas karalistē.

Piezīmes:
[1.] Otrs Trelborgas cietoksnis atrodas Zviedrijā, Skones Trelborgā.

Augšējais attēls: Izrakumi Vallo apļveida vīkingu cietoksnī. Dānijas piļu centra publicitātes foto.

Avoti:
cphpost.dk
en.wikipedia.org/wiki/Sweyn_Forkbeard
en.wikipedia.org/wiki/Viking_ring_fortress

Pirmo reizi publicēts 09.09.2014.