Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Alisspringsa

Trešā lielākā pilsēta Ziemeļu teritorijās. 

Atrašanās vieta. Gandrīz pašā Austrālijas ģeogrāfiskajā centrā. Attālums līdz tuvākajai okeāna piekrastei ir ap 1200 km, bet līdz tuvākajai lielajai pilsētai Dārvinai - gandrīz 1500 km.

Alīspringsa ir 3.lielākā pilsēta Ziemeļu teritorijās pēc Dārvinas un Palmerstonīstarmas.

Iedzīvotāji - ap 26 000 (2021.g.). Katrs 10. te ir amerikānis, arī ķīnieši, vjetnamieši, tajieši un indieši. 20% pilsētas iedzīvotāji ir aborigēni.

Vēsture. Pirmie cilvēki šai apvidū bija aborigēni no arandu cilts, kas te parādījušies pirms vairākiem desmitiem tūkstošu gadu. Arandu mitoloģija vēsta, ka šo zemes rajonu izveidojuši milzīgi kāpuri, kas šeit cīnījušies ar milzīgām smirdīgām blaktīm un šo cīņu zaudējuši. Galu galā kāpuru ķermeņi pārvērtušies par Makdonala kalnu grēdu. Tajā līdz pat šai dienai var redzēt daudz senu klinšu zīmējumu. Apmēram 2000 arandu vēl šodien dzīvo Alisspringsas rajonā un piedalās cīņā par aborigēnu tiesībām Austrālijā.
Baltie cilvēki šai apvidū pirmo reizi ieradās tikai 1860.gadu sākumā, kad skotu ceļotājs Dž.M.Stjuarts kopā ar vēl 2 ceļabiedriem pirmo reizi Austrālijas vēsturē mēģināja šķērsot šo vismazāko montinentu virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem. Savā pirmajā mēģinājumā viņam izdevās tikt tikai līdz Makdonala kalnu grēdai, kļūstot par piro eiropieti šai apvidū. Vēlāk viņš mēģināja šķērsot Austrāliju vēl divas reizes un veiksmīgi tas izdevās ar ekspedīciju, kas sākās 1861.gada 23.oktobrī un beidzās 1862.gada 24.jūlijā.
1872.gadā, pateicoties Dž.M.Stjuarta ekspedīcijās iegūtajiem datiem, tika pabeigta tādas telegrāfa līnijas izbūve, kas savienoja Adelaidu ar Dārvinu. Līnijas ierīkošanas laikā kāds ģeodēzists pa izžuvušas ues gultni izsekoja un atklāja avota vietu, kuru nosauca par Alises avotu (Alis Springs), par godu telegrāfa superintendanta sera Čārlza Toda sievai Alisei. Savukārt izžuvušo upi nosauca par Todu.
1878.gadā Alīsspringsā atvēra pasta nodaļu, mazliet vēlāk - arī policijas iecirkni.
Nodibināto apdzīvoto vietu sākumā sauca par Stjuartu, bet par Alisspringsu to oficiāli pārdēvēja tikai 1933.gadā.
Par svarīgu pavērsienu pilsētiņas un apkārtnes vēsturē kļuva zelta smilšu atrašana Arltungā 1887.gadā - ap 100 km uz austrumiem no Alīsspringsas. Tad ar t.s. "kamieļu vilcienu" palīdzību sāka nogādāt ūdeni, pārtiku un visu citu nepieciešamo uz Arltungu. Daudzi mūsdienu Alīsspringsas iedzīvotāji ir to pašu sevo kamieļu dzinēju pēcteči.
1929.gadā līdz pilsētai nonāca dzelzceļš. Pateicoties tam, pilsētas iedzīvotāju skaits sāka straujāk augt. Līdz II Pasaules karam Alīsspringsa bija izolēts ciems ar vien 500 iedzīvotājiem.
1954.gadā amerikāņi te ierīkoja savu GKS bāzi - 421.aviācijas vienībai.
Alīsspringsa tomēr Dārvinas vietu neieņēma un Aukstā kara gados amerikāņi uzcēla Paingapas karabāzi 18 km no Alisspringsas. Nav īsti zināms, ar ko tā nodarbojas - ar pavadoņu sakariem, radioelektronisko izlūkošanu un ko tamlīdzīgu. Aizliegti lidojumi virs tās. 2017.gadā notika lieli bāzes paplašināšanas darbi. Mūsdienās bāzē strādā ap 800 darbinieki no Austrālijas un ASV. Karabāzes ierīkošana spēcīgi ietekmējusi Alisspringsas attīstību, jo tuvējās karabāzes apgādes un uzturēšanas faktori bija nozīmīga pilsētas ekonomiskā svira.
II Pasaules kara laikā pilsēta kļuva par kravu pārkraušanas vietu. Paklīda pat runas, ka Alīsspringsa varētu kļūt par Ziemeļu teritoriju administratīvo centru Dārvinas vietā. 
XX gadsimta vidū Alisspringsas varas iestādes noņēma vienu no laukakmeņiem netālajā Velna bumbu rezervātā un uzstādīja to kā daļu no piemiņas Džonam Flintam. Tā kā ierēdņi neziņoja aborigēnu cilts vecākajiem par savu rīcību, izcēlās skandāls, un jau XX gadsimta 90.gados viņiem bija jāatdod akmens vietā. 
Mūsdienās pilsēta ir dzelzceļa mezgls un autotransporta centrs uz Stjuarta maģistrāles, kas savieno Adelaīdu dienvidos ar Dārvinu valsts ziemeļos. Ilgu laiku Paingapas bāzes maksājumi bija galvenais pilsētiņas ienākuma avots, bet pēdējā laikā par nozīmīgāko kļūst tūrisms.
Līdz 2022.gada maijam alkoholu bija aizliegts pārdot aborigēniem, bet to atcēla. Tagad pilsētā ir liela aborigēnu dzērāju un tai sekojošas noziedzības problēma. Lielāko daļu noziegumu veica aborigēni un jaunieši, kas apvienojās kriminālās bandās. Pašvaldība pat lūdz fedrālās valdības un armijas palīdzību. Galu galā aizliegumu atjaunoja, palielināja policijas klātbūtni, bet situācija pilnībā tomēr nav normalizējusies.

Apraksts. Šo pilsētu uz pusēm dala Toda upe, kura gandrīz vienmēr ir sausa. Ziemā temperatūra mēdz būt pat mīnusos. Cauru gadu ļoti sauss. Lietus tikai reizēm un vasarā.

Klimats. Kā jau Austrālijas tuksnesī, sausums un karstums ir visai mokoši - vasarā temperatūra var sasniegt 40 grādus.

Aplūkojamie objekti. Pilsētā ir vilcienu muzejs un dažas atrakcijas. Var apēst kamieļu burgerus un apmeklēt aborigēnu suvenīru veikalus. 
      Reptiļu centrs. Reptiļu centrā var redzēt taipānu – vienu no visindīgākajām čūskām pasaulē.
      Eratipa. Akmens pie Alises avotiem, kur uzturējās bērnu dvēseles pirms pārdzimšanas.
      Peldbaseins.
      Universitāte un koledža.

      Lidosta.
      Ķenguru glābšanas centrs.
      Araluena Mākslas centrs. Araluen Arts centre
. Te ir 4 mākslas galerijas un teātris. Aborigēnu māksla un modernā māksla.

Tradīcijas.
      Henli Ontot regate. Komandu dalībnieki nes laivas imitāciju un skrien pa sauso Todas upes gultni. jauts pasākums visas dienas garumā. 1993.gadā piepeši sāka līt un upē parādījās ūdens, dēl kā regati atcēla. Tā nu pilsētnieki joko, ka viņu gadījums ir vienīgais pasaulē, kad laivu regati atceļ dēļ ūdeņa esamības upē. 

No šejienes var doties uz 460 km attālo Uluru
Ghan vilciens. Šķērso valsti no Adelaidas dienvidos līdz Dārvinai ziemeļos. Brauciena ilgums 48 stundas, attālums – 2960 km. Atiešana vakarā 17:15.

https://www.youtube.com/watch?v=0H06gnbIhWo

Saites.
Ziemeļu teritorijas.