Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Homoseksuālisms, homoseksualitāte, homoseksuāļi, pederastija

Neabšaubāmi, pederastija kā parādība bijusi visos cilvēces vēstures posmos.

Neapšaubāmi, liela nozīmē te varētu būt ģenētikai, taču homoseksualitātes gēns vēl nav noteikts. Zinātnieki vērš uzmanību uz šimpanžu uzvedību, jo tās, tāpat kā cilvēki, dzīvo baros. Tādejādi, iespējams, izveidojās gēni, kas veicināja emocionālu pieķeršanos arī starp viena dzimuma pārstāvjiem, un kaut kādu iemeslu dēļ simpātijas erotizējās. Vienā no šimpanžu paveidu sabiedrība (bonabo) ir ārkārtīgi seksuāla - tajā sastopamas visu veidu seksuālas attiecības, arī orālās, anālās un masturbācija. Šie šimpanzes seksuālās attiecības kalpo arī konfliktu noregulēšanai un draudzības nostiprināšanai. Iespējams, kādas seksuālas tendences no pundurpērtiķiem tikušas arī cilvēkiem.

Vēsture.

Homoseksuālisms Antīkajā pasaulē.
  Antīkajā pasaulē homoseksuālās attiecības nav īpaši nosodītas, lai gan pastāvēja daži amatu ierobežojumi pasīvajiem pederastiem.
Aristotelis (III gs.pmē.) savā "Nīkomaha raksturmācībā" garāmejot piemin homoseksualitāti. Runājot par slimīgiem un pretdabiskiem stāvokļiem sava darba 7.grāmatā viņš apraksta gluži ikdienišķus gadījumus, kad sieviete uzšķērž grūtniecības vēderu un apēd bērnu, vīrietis nogalina un apēd savu māti vai vergs notiesā cita verga aknas. Šādu uzvedību Aristotelis uzskata par slimības/ārprāta izpausmi, bet kā parastu ieradumu vai paražu dēvē tādas darbības kā matu plēšanu, nagu graušanu un dzimumdzīvi starp vīriešiem. Nav vienprātības par to, kas ar to tieši domāts un Aristoteļa prieksstats par homoseksualitāti paliek neskaidrs. Aristotelis uzskatīja, ka daži cilvēki ir homoseksuāli no dabas, bet citiem šī nosliece izveidojusies "ieraduma" ietekmē: "Kā tiem, kuri bijuši pakļauti varmācībai kopš bērnības."
Romas impērijā homoseksuālās attiecības netika slēptas, ne arī noklusētas. Juridiski tām bija tāds pats spēks kā normālām attiecībām, lai arī ar atrunām, jo Senajā Romā pastāvēja vairāki laulību institūti. Impērijas beigu posmā de facto  bija aizmirsta arī tradīcija, ka dzimtu galvas un augstākos amatus ieņemošie pilsoņi nedrīkst būt pasīvie homoseksuāļi.

Homoseksuālisms līdz ar kristietību. Tradicionālā kristiešu Baznīca jau sākotnēji pretstatīja sevi pagānismam. Pēc oficiālās reliģijas statusa iegūšanas impērijā tā kļuva par vērā ņemamu politisku spēku un devās uzbrukumā pagānismam. Baznīca uzskatīja, ka viendzimumu attiecības ir grēks, kuru piekopēji ir grēcinieki un debesu valstībā nenonāks.
Kristīgo morāli cīņā pret saviem politiskajiem oponentiem (parasti tie nebija kristieši) sāka izmantot arī imperatori. Šai ziņā pirmais bija viens no Konstantīna I Lielā dēliem - Rietumromas imperators Konstants. Viņš pats bija biseksuālis, tādēļ apkaroti tika vien pasīvie homoseksuālisti.
Pēc pusgadsimta oficiāli imperators Valentiāns II, bet faktiski imperators Teodosijs I Lielais izdeva likumu, ka pasīvajiem homoseksuāļiem piespriežams nāvessods, sadedzinot uz sārta. 
VI gs. vidū Bizantijas imperators Justiniāns Lielais savā likumkrājumā Corpus Iuris Civilis iekļāva punktu par visu homoseksuāļu sodīšanu ar nāvi uz sārta. Šāds lēmums tika argumentēts ar atsauci uz bībelisko vēstījumu par Sodomu un Gomoru - tā apritē iegāja termins "sodomija." 
Sodomijas termins gan ilgu laiku apzīmēja vispārēju izvirtību un ieslīgšanu grēkā, to līdz viendzimuma attiecībām sašaurināja Akvīnas Toms XIII gs.

Viduslaiku Eiropā. No Romas un vēlākās Bizantijas neiecietīga attieksme pret homoseksuālismu izplatījās pa Eiropu. Viduslaiku Eiropā tikpat kā nebija valstu, kur par homoseksualitāti nebūtu paredzēts nāvessods. Tomēr nebija arī nekādu vispārēju homoseksuāļu vajāšanu, kas kaut vai attāli atgādinātu raganu prāvas. Pretpederastu likumi reti tika izmantoti, pārsvarā saistībā ar cīņu par varu vai mantiskos strīdos. Izņēmums bija vien Anglijas karalis Edvards I Garkājis, pēc kura pavēles valstī sākās vērienīga un reti nežēlīga izrēķināšanās ar sodomītiem, kas tika pārtraukta tikai pēc viņa nāves. Tāds lēmums tika pieņemts tādēļ, ka izrādījās - viņa dēls un troņmantnieks Edvards II izrādījās homoseksuāls.

Homoseksualitāte Renesanses laikmetā. Renesanses laikā pret homoseksuāļiem vērstie likumi tika izmantoti ārkārtīgi reti. Plaša šādu likumu atcelšana sākās līdz ar Lielo Franču revolūciju. Pirmā gan šai ziņā nebija revolucionārā Francija, bet mikrovalstiņa Andora - te viendzimumu attiecības tika dekriminilizētas gadu pirms Bastīlijas ieņemšanas, 1788.gadā. Tā šis process ar dažādu jaudu turpinājās 200 gadu, 1895.gadā par pederastiju – „amorālu uzvedību un sakariem ar vīrieti” – Londonas tiesa notiesāja dzejnieku Oskaru Vaildu ar vairākiem gadiem cietumā.

2020.gadā "Frančesko." (Francesco) Amerikas krieva Jevgēņija Afiņejevska dokumentālā filma. Tās pamatā ir intervijas ar pāvestu par viņam svarīgiem tematiem - nabadzību, migrāciju, nevienlīdzību un cilvēku diskrimināciju. Plašu rezonansi šī filma ieguva galvenokārt tādēļ, ka vienā no sarunām katoļu baznīcas galva pauž atbalstu homoseksuālistu "laulībām:" "Homoseksuāliem cilvēkiem ir tiesības būt ģimenē. Viņi ir Dieva bērni. Tas, kas mums ir nepieciešams, ir civilo savienību likums. Šādā veidā viņi būs juridiski aizsargāti."  

Homoseksualitāte mūsdienās.
Harijs Hejs un „Matačīnu biedrība.” Katolis Harijs Hejs šo biedrību nodibināja 1950.gadā un tā sekmēja pederastu tiesību aizstāvību ASV. Pats viņš jau 14 gadu vecumā stājās sodomiskās attiecībās uz kruīza kuģa Kalifornijā ar 10 gadu vecāku jūrnieku Metu.
Hejs bija dzimis katoļu ģimenē un audzināts katoļu garā, taču aizgāja no baznīcas un pameta koledžu. Devās uz Holivudu laimi meklēt, tur iepazinās ar kinorežisoru Džordžu Openheimeru, kas ieveda Heju pilsētas pederastu tīklā. Vienlaicīgi viņš aizrāvās ar marksistiskām idejām un pat apprecēja komunisti Anitu Platkiju. Viņu 13 gadu laulības laikā Hejs turpināja skraidīt pa pilsētu savās homoseksuālajās dēkās.
1948.gadā Hejs formulēja „Matačīnu biedrības” principus un teoriju. Hela teorija pauda, ka homoseksuāļu kulturālā minoritāte tiekot apspiesta no heteroseksuāļu vairākuma.
1950.gadā Hejam gadījās mīlas dēka ar gados jauno Rudiju Gernreihu, kas bija kreisi noskaņots emigrants. Ar viņa palīdzību Hejs vervēja Matačīnu biedrībai pirmos dalībniekus. Neapšaubāmi šī biedrība izvērtās par homoseksuāļu kustības aizsākumu.
Ziemeļamerikas vīriešu / zēnu mīlestības asociācija. Tā tika dibināta 1978.gadā ASV Bostonā. Bieži tur ar runām uzstājās Harijs Hejs.
XX gs. 2.pusē sākās un norisinājās intensīva cīņa par tā saucamo "pederastu līdztiesību."
Rietumu sociālo zinātņu speciālists Mišels Fuko ļoti nenoteikti izteicies par homoseksualitāti par vienā no saviem pazīstamākajiem darbiem "Seksualitātes vēsture." (1976.g.) Tajā viņš norāda kā vēsturisku analfabētismu uzskatu, ka homoseksuāļi ir noteikta cilvēku grupa: "Sodomīts bija cilvēks ar pārejošu novirzi, tagad homoseksuāļi ir kļuvuši par sugu." Patiesībā, Fuko viedoklis par homoseksualitāti ir neskaidrs. Viens no viņa saprotamākajiem darba postulātiem ir tas, ka seksuālā identitāte nav īstais pamats, uz kura būvēt jebkādu formālu identitāti.
1989.gadā Dānija kā pirmā valsts pasaulē pieņēma likumu par viendzimumu pāru civilajām attiecībām.
1990.gados Hilarija Klintone atbastīja sava vīra virzīto Laulības aizsardzības likumu, kura mērķis bija nepieļaut pederastu "laulības" ASV. Tomēr 2016.gadā vēlēšanu kampaņas laikā viņa teicās īpaši iestājamies par "LGBT."
1994.gadā tādu likumu pieņēma Īrija.
Dienvidamerikā kā pirmā to izdarīja Argentīna - pašreizējā pāvesta Franciska I dzimtene.
2001.gadā Nīderlande kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas legalizēja viendzimuma "laulības." 
Kolīdz Vācija legalizēja viendzimumu "laulības," to atzīšana kļuva par obligātu prasību, lai iegūtu Bādenes-Virtembergas pilsonību.
Tomēr, tikko "uzvara" bija gūta, tā atklājās, ka cīņa nav vis beigusies, bet gan transformējusies. GLB ("geji," lesbietes, biseksuāļi) sabiedrība pārtapa LGB, tā "galanti" dodot priekšroku lesbietēm. Tad vēlāk akronīmam tika pievienots arī burts "T" - tā pievienojot arī transseksuāļus. Vēl vēlāk - burtu "Q," kas nozīmējot "kvīrus" (Die's viņ' zin' kas tad tāds!).
Pieaugot legalizējamo seksopatoloģiju skaitam, mainījās arī to uzvedība - pidarotie aktīvisti uzvedās arvien agresīvāk un nepieskaitāmāk.
Pašreizējā homoseksuāļu agresija jau tuvinās seksuālas revolūcijas robežai. Homoseksuāļi sagatavo sabiedrību pieņemt vēl neizvēlīgākas un nenormālākas uzvedības formas.
2015.gada jūnijā izglītības ministre no britu Konservatoriskās partijas Nikija Morgana paziņoja, ka "homofobiski" uzskati liecina par potenciālu ekstrēmismu un par to būtu jāziņo (jāstučī?!) policijai. Interesanti, ka vēl tikai 2013.gadā viņa pati bija balsojusi pret pederastu "laulībām."
ES patlaban pastiprina spiedienu pret dalībvalstīm, kuras nevēlas pieņemt rietumos radīto pederastizācijas ideoloģiju. Tā, piemēram, ES paziņoja par stratēģijas izstrādi tā saucamo "LGBT tiesību" nodrošināšanai. Interesanti, ka šis paziņojums notika vienā dienā ar LR "Satversmes tiesas" pasludināto spriedumu tēva kompensācijas lietā, kurā saeimai tika uzdots mainīt Darba likumu līdz 2022.gada 1.jūlijam.
EK prezentētajos dokumentos norādīts, ka ES ir izdevies panākt pakāpenisku "progresu" LGBT jomā.  Cīņā pret konservatīvajām austrumeiropiešu valdībām (Polija, Ungārija u.c.) ES draud izmantot ES koplīguma 7.pantu, kas paredz dalībvalstu atsevišķu tiesību apturēšanu ES līmenī, ieskaitot balstiesību liegšanu ES padomē. 2020.gada vasarā ES izdevās nepiešķirt naudu 6 Polijas pilsētām, kas bija pasludinājušas sevi par "LGBT ideoloģijas brīvu zonu." 

Pētījumi. XX gadsimta 40.gados seksologs Alfrēds Kinzijs veica tolaik pašu nopietnāko un plašāko pētījumu cilvēku seksuālās uzvedības jomā. Lai gan tika pieļautas daudzas metodoloģiskas kļūdas, viņa darba rezultātus vēl gadiem ilgi uzskatīja par visumā patiesiem. Pētījuma rezultāti tika apkopoti monogrāfijās "Vīriešu seksuālā uzvedība" (1948.g.) un "Sieviešu seksuālā uzvedība" (1953.g.). Kinzijs un viņa kolēģi paziņoja, ka 13% vīriešu vecumā no 16 līdz 55 gadiem ir “izteikti homoseksuāli” vismaz trīs gadu ilgā laikposmā un aptuveni 20% sieviešu ir bijusi seksuāla pieredze ar sava dzimuma pārstāvēm. Kinzija slavenā seksuālās pieredzes “skala” ļāva izteikt sensacionālo apgalvojumu, ka aptuveni 10% sabiedrības locekļu ir homoseksuāli. Kopš tā laika šie dati (tāpat kā daudz kas cits šajā sfērā) ir bijuši pastāvīgu diskusiju un asu strīdu objekts.
Reliģiskās grupas ar prieku uzņēma visas aptaujas, kas uzrādīja mazāku homoseksuāļu skaitu.
1973.gadā Amerikas Psihiatru asociācija nolēma, ka zinātnisku pierādījumu trūkuma dēļ homoseksualitāte nav uzskatāma par novirzi no normas, un izsvītroja to no sava psihisko traucējumu reģistra. Tas bija rets tādas svītrošanas gadījums.
1991.gadā veikto ASV nacionālo aptauju vīriešiem, saskaņā ar kuru “stabili homoseksuāls” bija tikai 1,1% vīriešu, un Lielbritānijas Nacionālās statistikas pārvaldes aptauju, kas pēc 20 gadiem publicēja tādus pašus datus.
1992.gadā Amerikas Psisihiatru asociācijas piemēram sekoja Pasaules Veselības organizācija.
1993.gadā Alena Gūtmahera institūts veica aptauju, kuras pamatā bija privātas intervijas, un publicēja sensacionālus datus – izrādījās, ka Amerikā ir tikai 1% geju. Šis skaitlis bija zemākais šāda veida aptauju vēsturē un izraisīja to pašu reliģisko grupu sajūsmu.
Bijušais Google datu analītiķis Sets Stīvens-Davidovičs analizēja ar pornogrāfijas meklēšanu saistītos datus un šie skaitļi izrādījās apmēram vienādi trīs pētītajās ASV pavalstīs Rosailendā, Misisipā, ...- ap 5%.
1995.-1996.gados amerikāņu un britu zinātnieki debatēja par homoseksualitātes nozīmi evolūcijas procesos. Kādā akadēmiskā izdevumā tika publicēta Gordona G.Gallupa (Ņujorkas pavalsts universitāte Albānā) un Džona Ārčera (Centrālās Lankašīras universitāte) diskusija par to, vai negatīva attieksme pret homoseksuāļiem ir iedzimts dabiskās izlases instruments vai arī kultūras iepotēts aizspriedums. Šīs saistošās diskusijas centrā bija Gallupa pieņēmums, ka “pašā vienkāršākajā formā vecāki, kuri pievērsa uzmanību savu bērnu seksuālajai orientācijai, atstāja vairāk pēcnācēju nekā tie, kuriem tā bija vienaldzīga.” Gallups pauda arī domu, ka tā dēvētās “homofobijas” cēlonis varētu būt vecāku bažas par to, ka bērnu seksuālā attīstība varētu būt ārēji ietekmējams process. Par to liecina gan pastiprinātas raizes par homoseksuāļu nodarbināšanu ar bērniem saistītās profesijās, gan tas, ka vecāki daudz mazāk raizējas par bērnu saskarsmi ar homoseksuāliem cilvēkiem, kad bērni ir pieauguši.
Homoseksualitātes kā psihiskas slimības noraidījums nebūt nenozīmē, ka homoseksualitāte ir iedzimts un nemainīgs stāvoklis. 2014.gadā britu Karaliskā Psihiatru kolēģija Londonā publiskoja visai interesantu “paziņojumu par seksuālo orientāciju,” kurā ar slavējamu apņēmību nosodīja jebkurus geju stigmatizācijas mēģinājumus, piemetinot, ka jebkurā gadījumā netic iespējai mainīt cilvēka seksuālo orientāciju. KPK oficiāli atzina, ka nespēj padarīt geju par heteroseksuāli vai heteroseksuāli par geju, tomēr nāca klajā ar visai svarīgu atzinumu: “Karaliskā Psihiatru kolēģija uzskata, ka seksuālo orientāciju nosaka bioloģisku un postnatālās vides faktoru kombinācija.” Šis atzinums tika pamatots ar atsaucēm uz dažādiem avotiem, kurām sekoja piebilde: “Pētījumi neko vairāk neļauj apgalvot, un nekas neliecina par to, ka seksuālā orientācija būtu saistīta ar brīvu izvēli.”
Amerikas Psihologu asociācijas jaunākajā rekomendācijā teikts: “Zinātniekiem nav vienota viedokļa, kāpēc cilvēkiem veidojas heteroseksuāla, biseksuāla vai homoseksuāla orientācija. Lai gan ir veikti daudzi pētījumi ar mērķi noskaidrot, vai un kā seksuālo orientāciju ietekmē ģenētiski, hormonāli, attīstības, sociāli un kultūras faktori, to rezultāti neļauj viennozīmīgi secināt, ka to nosaka kāds noteikts faktors vai faktori. Daudzi zinātnieki atzīst, ka nozīmīga loma ir gan iedzimtībai, gan vides ietekmei, savukārt lielākā daļa cilvēku uzskata, ka viņiem tikpat kā nav izvēles attiecībā uz savu seksuālo orientāciju.”
Zināms darbs ir veikts epiģenētikas jomā, meklējot gēnu variāciju, kas varētu būt homoseksualitātes cēlonis. Jaunākajos pētījumos izmanto metilgrupas, kas tiek pievienotas gēnu molekulām. 2015.gadā Kalifornijas universitātes zinātnieki paziņoja, ka ir atklājuši noteiktās genoma daļās DNS modifikāciju, kas ir atšķirīga hetero- un homoseksuāliem brāļiem. Šis atklājums izraisīja cerīgu ažiotāžu masu medijos, tomēr nepietiekamu pierādījumu dēļ tika noraidīts; nepārliecinoši bija arī citi līdzīgi pētījumi.
Pirms vairākiem gadiem neirozinātnieks Čaks Roselli no Oregonas Veselības un zinātnes universitātes pētīja aunus, kuri deva priekšroku sava dzimuma sugasbrāļiem. Viņa pētījuma rezultātu publicēšana izraisīja bažas (tās izprovocēja dzīvnieku tiesību aizstāvji, mēģinot iesaistīt savā kampaņā geju aktīvistus), ka tos varēs izmantot kā pamatu eigēniskiem centieniem izskaust homoseksualitāti. Roselli darba devējs saņēma desmitiem tūkstošus sūdzību ar prasību atlaist zinātnieku; sabiedrībā pazīstami pederasti un lesbietes, to vidū tenisa zvaigzne Martina Navratilova, vērsās pret Roselli un viņa darba devēju masu medijos. Pētniekam, protams, nebija šādu tālejošu nodomu. 
2017.gadā Lielbritānijas Nacionālā statistikas pārvalde paziņoja, ka seksuālo perversu (homoseksuāļu, biseksuāļu, transvestītu) skaits sasniedzis 1 miljonu cilvēku.
Neirozinātnieks Čaks Roselli no Oregonas Veselības un zinātnes universitātes pētīja homoseksuālus aunus. Viņa pētījumu rezultātu publīkācijām uzbruka pederasti. darba devējs saņēma desmitiem tūkstošu vēstuļu ar prasībām atlaist zinātnieku no darba.

Ģenētika par homoseksualitāti. Epiģenētiki visai uzcītīgi meklē gēnu variāciju, kas varētu būt atbildīha par homoseksualitāti. Jaunākajos pētījumos izmanto metilgrupas, kas tike pievienotas gēnu molekulām.
2015.gadā Kalifornijas universitātes zinātnieki paziņoja, ka atklājuši noteiktās genoma daļās DNS modifikāciju, kas ir atšķirīga hetero- un homo- seksuālie brāļiem. Šis cerīgais atklājums tomēr tika noraidīts nepietiekamu pierādījumu dēļ. nepārliecinoši bija arī citi līdzīgi pētījumi.
Tādejādi "pederastu gēns" joprojām vēl nav atklāts. Pētījumi turpinās, fokusējoties uz vīriešu dzimuma dvīņiem - identiskiem dvīņiem parasti ir arī identiska seksuālā orientācija.

Pederastija ASV. 1973.gadā īpatnējos apstākļos ASV Psihiatru asociācija atzina, ka homoseksualitāte nav saistīta ar psiholoģisku novirzi.
1978.gada 25.jūnijā Sanfrancisko pederastu gājienā pirmo reizi homoseksuāļi izmantoja varavīkšņu krāsu karogu. To ar saviem dupsētājiem no diviem milzīgiem muslīna gabaliem sašuva Gilberts ???????
Pirmo reizi pederastijas legalizācijas mēģinājums prezidenta līmenī notika pirmās Baraka Obamas vēlēšanu kampaņas laikā, kad demokrāti, kurus Obama pārstāvēja, savā programmā pauda atbalstu viendzimumu "laulībām," un uzskatīja, ka tādiem pāriem būtu tādas pašas tiesības kā normāliem laulātajiem pāriem. Demokrāti aicināja atcelt pilnībā 1996.gada Laulības aizsardzības likumu. Tam pretojās republikāņi, kas uzskatīja, ka pavalstu valdībām ir tiesības neakceptēt šāda veida izmaiņas.
Valstiskā līmenī homoseksuāļu "laulības" nav atļautas un tas atstāts katras pavalsts ziņā:
      Masačusetsa - 2004.g.
      Konektikuta - 2008.g.
      Aijova - 2009.g.
      Vērmonta - 2009.g.
      Ņūhempšīra - 2010.g.
      Ņujorka - 2011.g.
      Mena - 2012.g.
      Mērilenda - 2012.g.
      Vašingtona - 2012.g.
1990.gados Hilarija Klintone atbalstīja sava vīra prezidenta Bila Klintona virzīto “Laulības aizsardzības likumu,” kura mērķis bija nepieļaut geju laulības Savienotajās Valstīs. Viņa mierīgi noskatījās, kā viņš iestājās par “nejautājiet un nestāstiet” politiku, kas nozīmēja, ka ikviens homoseksuāls kareivis, kas pastāstīs par savu orientāciju kaut vienam citam cilvēkam, var tikt nekavējoties izraidīts no armijas rindām. Taču 2016.gadā, kad viņa otro reizi piedalījās prezidenta vēlēšanu kampaņā un sabiedrības nostāja bija ievērojami mainījusies, Klintone teicās īpaši iestājamies par homoseksuāļu kopienu. 

1981.gadā Pasaules Veselības organizācija izsvītroja homoseksualitāti no Starptautiskās slimību klasifikācijas.
1989.gada 1.oktobrī Dānija kļuva par pirmo valsti, kas atļāva oficiāli dibināt viendzimumu pāru civilsavienību, partnerattiecības. Tagad tas atļauts 15 Eiropas padomes valstīs (13 no tām ir Eiropas savienības valstis).
2001.gadā Nīderlande kļuva par pirmo valsti, kas homoseksuāļu civilsavienību sāka uzskatīt par laulību.

Pederastija Austrijā. Austrija ilgi vēl bija viena no nedaudzajām Rietumeiropas valstīm, kas neļāva homoseksuāļiem laulāties. Austrijas Konstitucionālā tiesa 2017.gadā nolēma atļaut viendzimuma "laulības" no 2019.gada 1.janvāra. Līdz tam laikam homoseksuāļi Austrijā varēja stāties "reģistrētās partnerattiecībās," kas piedāvāja gandrīz visas tadas pat tiesības kā normāliem laulātiem pāriem. Tad tiesa atzina, ka "atšķirībuy starp laulību un reģistrētām partnerattiecībām mūsdienās vairs nevar saglabāt nediskriminējot viendzimuma pārus." 

Viendzimumu pāru laulības atļautas no 2019.gada 1.janvāra. Pirmais tāds "pāris" salaulājās Karintijas federālajā zemē.

Pederastija Brunejā. Homoseksuālas attiecības Brunejā tika soditas ar 10 gadu ieslodzījumu.
2019.gada 3.aprīlī Brunejas sultāns Hasanals Bolkija  aicināja strikti sekot islāma mācībai un cita starpā paziņoja, ka ar nāvessodu tiks sodīta pederastija. Par lesbismu draudēs 40 pletnes cirtienu.

Pederastija Kanādā. Viendzimumu "laulības" legalizētas kopš 2005.gadā. Premjers Džastins Trudo piedalījās pederastu praidā Torontā.
2016.gadā pēc veselu nedēļu ilgām debatēm Anglikāņu baznīca (trešā lielākā kristiešu konfesija valstī) nobalsoja pret viendzimuma "laulību" atzīšanu.

Krievijā. 2013.gada jūnija beigās krievu prezidents Putins parakstīja likumu par homoseksuālisma propagandas aizliegumu bērnu un pusaudžu vidū. Pēc tā sanāk, ka ir pretlikumīgi teikt, ka homoseksuālu cilvēku attiecības ir vienlīdzīgas ar heteroseksuālu cilvēku attiecībām.
Bez tam, krievu likumdevēji aizlieguši arī bērnu adopciju uz valstīm, kur atļautas viendzimuma "laulības."

Maltā. 2016.gada decembrī valsts parlaments aizliedza homoseksuāļu pārveidošanas terapiju, ar to kļūstot par pirmo tādu valsti pasaulē.

Šodien.  Tagad tiesības laulāties homoseksuāļiem ir 7 Eiropas padomes valstīs - Nīderlandē, Beļģijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Īslandē, Spānijā un Portugālē. Viendzimumu pāru laulības atļautas arī Kanādā, vairākās ASV pavalstīs, Dienvidāfrikā, Argentīnā un Meksikas galvaspilsētā Mehikā.
Vairāk nekā 80 valstīs par homoseksuālismu var piespriest cietumsodu, piemēram, Turkmēnijā, Zambijā, Tanzānijā.

Homoseksuālisms Latvijā. Interesanti, ka latviešu valodā nemaz nav vārda, kas apzīmētu homoseksuāļus vai homoseksuālismu. Tomēr nav tā, ka mūsu  senčiem pilnīgi nebūtu bijis priekšstata par anāla dzimumakta iespājamību, piemēram:
               Poļi manu kazu pisa,
               Pisa manu līgaviņu.
               Paldies teicu dieviņam, 
               Ka nepisa mani pašu.

1940.gada 26.novembrī stājās spēkā KPFSR kriminālkodekss, un tā 154a pants labprātīgus homoseksuālus sakarus starp vīriešiem sodīja ar kriminālatbildību.
1961.gadā Krievijas kriminālkodekss tika aizvietots ar Latvijas PSR kriminālkodeksu. Tajā 124.panta 1.daļa par labprātīgiem homoseksuāliem sakariem starp pilngadīgiem vīriešiem paredzēja sodu ar brīvības atņemšanu līdz 5 gadiem.
Padomju okupācijas laikā bija iegājies homoseksuālus vīriešus saukt par "zilajiem," kas bija gandrī burtisks tulkojums no krievu valodas - goluboj - "gaiši zilas."
Kā liecina intervijas ar Latvijas homoseksuāļiem, padomju okupācijas laikā milicijas struktūrās pastāvēja amati, kuru veicēju atsevišķs uzdevums bija nodarboties ar homoseksuāļu uzskaiti un veidot "zilo" personu kartotēku. Bieži vien šādi cilvēki tika šantažēti un savervēti kā ziņotāji.
1992.gada 5.februārī LR Augstākā padome pieņēma likumu "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas kriminālkodeksā." Likums stājās spēkā 1992.gada 1.martā, un no šī datuma labprātīgi homoseksuāli sakari starp pilngadīgiem vīriešiem nav krimināli sodāmi.
Reģistrēt partnerattiecības un laulības homoseksuāļiem Latvijā nav atļauts. Tieši pretēji - 2005.gadā pēc Latvijas Pirmās partijas ierosinājuma tika veikti grozījumi Satversmes 110.pantā, kas nosaka, ka "valsts aizsarga un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti." 

Tagad mēģina Latvijā iedzīvināt Rietumeiropas "vērtības," kā piemēram, piedāvā pederastus dēvēt par gejiem. Šis termins nācis no angļu valodas frāzes Good as you saīsinājuma, tātad - "tikpat labs kā tu pats," kas, protams, nav tiesa.

Slaveni homoseksuāļi. Hanss Kristians Andersens, Oskars Vailds, Pēteris Čaikovskis, Eltons Džons, Leonards no Vinčas.

Bulgārija. 2019.gada 25.jūlijā Bulgārijas tiesa lēmusi par labu lesbiešu pārim, kas salaulājies Francijā, tādejādi atzīta viendzimumu laulība Bulgārija. Austrālijas pilsonei kristīnai Palmai, mkura 2016.gadā salaulājās ar mariamu Dialo no Francijas, sākotnēji tika atļauts dzīvot, strādāt un ceļot Bulgārijā un ES, jo viņa apprercējusi ES pilsoni. Bulgārija liedza viņai šīs tiesības, jo viendzimuma laulības Bulgārijā aizliegtas. Sievietes tiesājās 2 gadus un uzvarēja tiesā.

Francija. 2012.gada maijā par Francijas prezidentu ievēlētais sociālists Fransuā Olands savā priekšvēlēšanu programmā solīja panākt viendzimuma sakaru pasludināšanu par laulību. Mēģinājumi to realizēt izsauca plašus protestus sabiedrībā. Kulminācija bija 2013.gada 13.janvāra demonstrācija, kad Parīzes centrā sapulcējās 340-800 tūkstoši protestētāju. Nacionālā asambleja tomēr pieņēma šo likumu.

Indija. Pirms 157 gadiem (tagad 2018.g.)britu koloniālajā laikā Indijā tika ieviests likums, kas pederastiju sodīja ar 10 gadiem cietumā.
2013.gadā vēl tika pieņemts spriedums, ar kuru koloniālais likums tika saglabats.
Pēdējā laikā tādas apsūdzības izvirzīja reti, līdz 2018.gada 6.septembrī Augstākā tiesa paziņoja, ka pederastija un lesbisms vairs nebus krimināli sodāmi.

Īrija. Līdz 1993.gadam homoseksualitāte bija nelikumīga.
2010.gadā pieņēma Parnerattiecību likumu, kas ļāva viendzimuma pāriem reģistrēt kopdzīvi.
2013.gadā valdība vienojās par referendumu par attiecīgiem grozījumiem kostitūcijā.
2013.gada aprīlī Francijas parlaments ar 321 balsi "par" un 225 balsīm "pret" pie'ņēma likumu par viendzimumu "laulībām," un homoseksuāļiem piešķīra tiesības adoptēt bērnus. Tā francija kļuva par 14. tādu valsti pasaulē. 
2015.gada 22.maijā notika referendums, kurā īri legalizēja viendzimuma laulības, tādejādi kļūdami pasaulē par pirmo valsti, kas šādu jautājumu izlēmuši referendumā. Jau martā Īrijas parlamenta apakšpalāta ar 164 balsīm "par" un tikai 2 balsīm "pret" pieņema konstitūcijas grozījumus. 
2015.gada 16.novembrī stājās spēkā likums, kas legalizē viendzimuma "laulības."

Pederastija Šveicē. 1942.gadā Šveicē dekriminalizēja homoseksualitāti. 
Pēc tam Šveicē ļāva reģistrēt homoseksuāļu civilo partnerību un to darīja ap 700 pāru gadā.
2020.gada decembrī pēc vairākiem debašu gadiem šveicieši pieņēma likumu. Tomēr likuma oponenti savāca 50 000 parakstu "pret," tādēļ bija jārīko referendums.
2021.gadā notika referendums par t.s. "viendzimumu pāru laulību" ieviešanu valstī. Tajā piedalījās 52% balstiesīgo, no kuriem 64,1% balsoja par ieviešanu (Bāzelē - 74%). 

Ungārija. Ungārijas parlaments 2021.gadā pieņēma likumu, kas aizliedza viendzimumu attiecību un dzimumu maiņas propagandu nepilngadīgo vidū. Tas izraisījas ES rietumvalstu vētrainus uzbrukumus Ungārijai un draudus ar sankcijām. Beigu beigās Ungāriju nosodīja 17 no kopumā 27 ES valstīm. Ungārijas valdība ES piedraudēja ar referendumu.

Pederastija Vācijā. Kolīdz Vācija legalizēja viendzimuma laulības, to atzīšana kļuva par obligātu prasību, lai iegūtu Bādenes-Virtembergas pilsonību.

Nāvessods par homoseksuālismu:
Mauritānija
Saūda Arābija.
Sudāna.
Irāna.
Nigērija (atsevišķās valsts daļās).
Somālija.

Āfrika. 38 no 55 valstīm ir spekā likumi, kas aizliedz viendzimumu sakarus.
Uganda. 2014.gadā stājies spēkā likums pret homoseksuāļiem, par to var draudēt pat mūža ieslodzījums.

Pederastija un Vatikāns. Pāvests Francisks atbalstīja priekšlikumus, kas paredzēja pielaidīgāku atieksmi pret "zilajiem," taču Vatikāna sinode to 2014.gada oktobrī noraidīja.

Homoseksuāļiem raksturīgi:
      -  lielāks pašnāvību skaits. Homoseksuāli jaunieši mēģina izdarīt pašnāvību trīsreiz biežāk nekā citi viņu vienaudži. Tā saukto "laulību" atļaušana nedaudz uzlabo stāvokli, tomēr precēti homoseksuāļi tik un tā izdara pašnāvību divas reizes biežāk nekā laulāti heteroseksuāļi. Visbiežāk pašnāvības izdara homoseksuālās attiecībās esoši vīrieši.
      -  lielāks STS un AIDS slimo skaits;
      -  lielāks dzīves neveiksminieku skaits. Vairāk bezdarbnieku, vairāk dzīvo uz pabalstiem.

Kāpēc cilvēki ir homoseksuāli. Vairākas zinātnisko pētījumu desmitgades joprojām nav sniegušas atbildi uz šo jautājumu.

Saites.
Seksuālās perversijas.