Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Šahs Abāss I Lielais (1588.-1629.g.)

Persijas Sefevīdu dinastijas šahs no 1588. līdz 1629.gadam, viens no izcilākajiem Sefevīdu Persijas valdniekiem.

Radniecība. Tēvs - Muhameds Hudabanda (iepriekšējais šahs).
Mazdēls - Safi I (nākamais šahs).

Dzīvesgājums. Dzimis 1571.gadā.
Kāpa tronī 1588.gadā 16 gadu vecumā, nomainot savu tēvu un mazspējīgo valdnieku Muhamedu Hudabandu, līdz ar to izbeigdams 10 gadus ilgušo savstarpējo nesaskaņu periodu. Tobrīd impērija bija saskaldīta: austreņos to apkaroja uzbeki un Lielo Mogolu valsts, rieteņos - osmaņu turki, bet valsts iekšienē nemierus cēla tjurku cilts kizilbaši ("sarkangalvji"). Paliekošus panākumus impērijas apvienošanā Abāss I guva tikai pēc 10 gadiem, kā pirmos sakaujot uzbekus.
Kļuva par vienu no izcilākajiem Sefevīdu Persijas valdniekiem, atjaunoja tās varenību, tādēļ bieži vēsturē tiek salīdzināts ar osmaņu sultānu Suleimanu I Lielisko. Savu mērķu sasniegšanai šahs sāka militāru un politisku reformu. Ja viņa priekšgājēji paļāvās uz vietējo rekrūšu armiju, tad Abāss I nokomplektēja armiju no čerkesu un gruzīnu guljami ("vergu gvarde" - mameluku analogs). Ar to pašu sefevīdu Persija tika paglābta no tjurku-kizilbašu ietekmes.
Administratīvi viņš darīja galu lielajai vietvalžu-emīru varai un pakļāva provinces centram. Atjaunotajā administrācijā galvenā loma bija atvēlēta persiešiem.
Pēc 1598.gada veiktās reformas sāka nest augļus. Pirmo reizi tūkstoš gadu laikā Persija atkal kļuva par varenu lielvalsti.

Ārpolitika. Tikko tronī kāpušais šahs Abāss I sāka sarunas ar Krieviju par militāras savienības noslēgšanu pret turkiem, par to solot Maskavijai Derbentu un Širvānu, kas tolaik atradās persiešu varā. Tomēr sarunas ar Krieviju nevedās, un Abāsam I nācās piekrist neizdevīgam līgumam ar Osmaņu impēriju, ko noslēdza 1590.gadā. Rezultātā šahs Abāss I saņēma atelpu, ko savai valstij izmantoja auglīgi - nostiprināja savu varu, izveda militāru reformu cīņai ar turkiem un padzina uzbeku klejotājus no Irānas ZA.
Kari ar uzbekiem. 1590.gadā sāka karu pret uzbekiem, kas, izmantojot nekārtības Persijā, bija saviem valdījumiem pievienojuši Horasanu un Sistānu. Abāsam I bija nepieciešami veseli 12 gadi, lai viņš atjaunotu kontroli pār teritorijām Persijas austrumos.
1598.gadā Abāsam I cīņā pret uzbekiem bija ievērojami panākumi – Herātas ieņemšana un arī uzbeku ķēniņa Abdalaha nāve. 1602.gadā Abāss I bija galīgi uzvarējis uzbekus, nodibināja savu varu pār Horasānu un sāka kalt plānus pret novājināto Osmaņu impēriju.
Kari ar osmāņiem. 1602.gadā guva arī kādu uzvaru pār turkiem, pārcēla galvaspilsētu no Kazvinas uz Isfahānu.
Abāsam I tomēr nācās piekāpties osmaņu turkiem Azerbaidžānā.
Tomēr kopumā Abāsam I izdevās atjaunot sefevīdu starptautisko autoritāti, jo demonstrēja sevi kā drosmīgu un spējīgu karavadoni.
1605.gadā Šahs Abāss guva nozīmīgu militāru uzvaru pār osmaņu turkiem pie Sifijānas (Tebrīzas tuvumā), rezultātā persiešu valdījumā pārgāja Azerbaidžāna.
1606.gadā britu Ostindijas kompānija noslēdza tirdzniecības līgumu ar šahu Abāsu I. Briti pārdeva persiešiem angļu audumus un pirka zīdu, dārglietas u.c. greznumpriekšmetus.
1607.gadā persiešu armijas uzbrukuma draudu priekšā osmaņu turki piekrita atjaunot robežas starp valstīm saskaņā ar 1555.gadā noslēgto Amasjas miera līgumu - tātad Bagdāde palika turkiem.
1618.gadā osmaņu tronī kāpa sultāns Osmans II, un atjaunojās karadarbība ar persiešu šahu Abāsu I, kā rezultātā persieši paplašināja savas zemes no Azerbaidžānas līdz Gruzijai.
1622.gadā Abāss I atņēma Lielajiem Mogoliem Kandagāru. Tai pat gadā viņš ar angļu Ostindijas kompānijas palīdzību sagrāba portugāļu koloniju Persijas līcī - Ormuzas salu.
1623.gadā, izmantodams nesaskaņas osmaņu elitē jaunā sultāna Murada IV valdīšanas laikā, Abāss I pēc 100 gadu pārtraukuma atkal ieņēma Irāku ar visu Bagdādi.
Kultūra un saimniecība. 1602.gadā pēc uzvaras par osmaņu turkiem pārcēla galvaspilsētu uz Isfahānu. Līdz ar to pilsētā tika uzceltas daudz jaunas mošejas, medreses, bulvāri, pilis, ierīkoti dārzi un citas sabiedriskas vietas. Tolaik Isfahāna kļuva par skaistāko musulmaņu pilsētu. Centrālajā pilsētas laukumā Meidanī-Šahā tika ierīkots polo spēles laukums ar marmora vārtiem. Laikabiedri mēdza teikt, ka "Isfahana ir puse no pasaules." Sakarā ar to, ka šahs Abāss I nodibināja diplomātiskus sakarus ar daudzām pasaules valstīm, galvaspilsētā valdīja kosmopolītiska atmosfēra. Tieši tad arī Rietumu diplomātu vidū popularitāti ieguva persiešu paklāji.
Tolaik Persijā bija mākslas uzplaukuma laiks - poēzija, mākslinieciskā miniatūra, grāmatu gatavošana, grāmatu ilustrācija, keramika.

Reliģija. Sekmēja šiisma konsolidāciju. Viņa sūtņi meklēja šiītu ulamus aiz robēžām, aicināja tos pārcelties uz Persiju, kur tiem piešķīra lietošanā plašas zemes. Vēlāk imigranti tapa par irāņu mullām un bija neatkarīgs politisks spēks. Vienlaikus Abāss I atteicās no sefevīdu pretenzijām uz vadošo lomu reliģijā. Neuzskatīja sevi par sūfiju vadoni, bet gan par "šaha mīlestību" (šah-savani).

Nomira 1629.gadā.

Saites.
Persijas ķēniņi.