Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Aleksandrijas bāka

Saukta arī par Faras bāku.
Sena bāka Aleksandrijā, Faras salā

Atrašanās vieta. Ēģipte, pie Aleksandrijas Faras salas austrumu daļā pie ieejas Aleksandrijas ostā.



Vēsture. Bākas celtniecību III gs. pmē. sākumā sāka Ptolemajs I, bet pabeidza viņa dēls Ptolemajs II.

Apraksts. Uzcēla Sostrāts no Knidas (299.-279.g.pmē.). Tai bija liela praktiska vērtība. Bāka pārsteidza ar eleganto arhitektūru un mērogiem, tā bija veidota no baltā marmora. Zinātnieki domā, ka bāka sastāvēja no trim līmeņiem: pamats bijis kubisks, vidējā daļa – astoņskaldņaina, bet virsotne – koniska. Celtnes augstums bija 117 m, kas tolaik bija visaugstākā celte pasaulē (tas nav tiesa, jo Lielā piramīda). Citur minēti ap 150 m, tad gan tā būtu augstākā. Domā, ka augšējā daļā bija spoguļi, kas atstaroja saules starus dienā un uguns liesmas naktī pat 50 km attālumā. Bākas virsotnē atradās Poseidona statuja.
Bākā iekšā bija primitīva lifta sistēma: ar maziem ratiņiem apmeklētājus augšup vilka ēzeļi pa vītņu kāpnēm, un pasažieri varēja izkāpt un iekāpt dažādos līmeņos.
Par bākas izskatu var spriest pēc tā laika daudzajām Aleksandrijas monētām.
Lifts darbojās līdz VII gs., kad Aleksandriju iekaroja arābi. Kalifs Al Valids licis esot bāku daļēji izjaukt, jo meklējis dārgumus. Pēc citas versijas tās augšējā daļa sagruvusi pati ap 700.g. Bāka tikusi pārveidota par mošeju, bet pavisam bāka-mošeja gāja bojā jau viduslaikos 1326.gada spēcīgā zemestrīcē. Iespējams, ka bākas akmeņus izmantoja Katbeja cietokšņa celtniecībā, kas tagad atrodas bākas vietā.
Pēc sevis bāka atstājusi daudzas dubultnieces gar visu Vidusjūras piekrasti.

Pētījumi. Apmēram pirms 40 gadiem nirēji līča dibenā uzgāja lielu marmora kolonnu. Arheologi noskaidroja, ka tā kalpojusi kā pirksts vienai no milzu statujām, kas kādreiz rotājusi bāku.
1994.gadā franču arheologi Aleksandrijas ostā uzgāja dažus bākas fragmentus un izvilka tos krastā, līdz ar to uzskata, ko noskaidrota precīza bākas atrašanās vieta.
Aleksandrijas bibliotēkas pētniecības centra darbinieki radījuši bākas digitālu modeli. Tikmēr aleksandrieši cīnās par bākas atjaunošanu tās vēsturiskajā vietā. Tur būtu paredzēts moderns komplekss. Tam gan iebilst Zahi Havass.

Mūsdienās bākas vietā atrodas mameluku laikā celtais Katbeja cietoksnis. Ēģiptē ik pa laikam tiek pacelts jautājums par bākas atjaunošanu.

Saites.
Senā Ēģipte (~3100.-30.g.pmē.).
Aleksandrija.