Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Acteku valsts

Acteku indiāņu dibināta valsts mūsdienu Meksikas teritorijā ar centru ap Tekskoko ezeru.

Acteku valsts nodibināšana. Acteki bija pēdējā no septiņām nauatlu indiāņu ciltīm - čičimekiem, kas ieradās Meksikā. Tie ieradās no mītiskās senču dzimtenes Actlānas („Baltās vietas”) austrumos. Actlāna asociējas ar skaitli septiņi: reizēm to aprakstīja ar septiņām alām, reizēm kā septiņu zikurātu zemi – lielāku piramīdu centrā un sešām mazākām apkārt. Boturīni kodeksā atainota acteku senču četru totēmu cilšu pārceļošana neatminamos laikos: iesākumā tie iziet no septiņu tempļu vietas, šķērso jūru ar laivām un izsēžas krastā alu zemē. Ap 1160.gadu actekiem – Dzērves tautai, viņu dievs Uicilipočtls lika pamest savas apmetnes tālu uz ziemeļiem no Kolorado upes, un doties uz apsolīto zemi dienvidos.

Koeksistence ar toltekiem (900.–1500.g.).

Apmešanās Meksikā. Tos veda Dievs, kuru simbolizēja Visuredzošā acs. Tad četri cilvēku klani devās dziļāk iekšzemē, sadalījās tālāk daudzās ciltīs. Viena no ciltīm – Meksika, ap 1325.gadu visbeidzot nokļuva Tekskoko ezerā uz salas, kur redzēja ērgli ar čūsku kaktusā sēžam. Te arī Uicilipočtls lika actekiem uzcelt Tenočtitlānas pilsētu. Spāņu vēsturnieka Fra Bernardīno de Sahaguna darbā Historia de las cosas de la Nueva Espana teikts, ka ļaudis veduši Četri gudrie, kuriem bijis līdzi manuskripti ar rituāliem un kalendāra noslēpumi. Pēc acteku priekšstatiem (Čimalpopoka kodekss) pasaule bijusi radīta četras reizes, kā arī eksistējušas četras Saules. Tikai 5.Saulē spīdeklis kļuvis redzams. Paši acteki savu vēsturi sāk vest tikai no 726.gada (atbilst 1.Truša gadam pēc acteku kalendāra).

Impērijas izveidošana. Ap 1325.gadu acteki dibināja Tenočtitlānu („Tenoča pilsētu”) uz salas Tekskoko ezerā. Ap 1430.gadu Tenočtitlāna bija jau varena pilsēta.
Acteki guva vienu uzvaru pēc otras. 1440.gadu beigās Montesumas I vadībā acteki devās karagājienā uz dienvidiem un paplašināja savus valdījumus ar jaunām teritorijām – mūsdienu Morelas un Herero pavalstīm.
XV gs. vidū acteki valdīja jau pār Meksikas līča ziemeļu piekrastes zemēm.
1465.gadā krita Čalko konfederācija, kas bija pēdējais pretestības centrs Meksikas ielejā. Bet acteku 8.ķēniņš – Ahvīzotuls, nevēlējās apstāties.
100 gadu vēlāk tie jau izpletuši savu valsti līdz Meksikas līča piekrastei, bet ap 1510.gadu jau aptvēruši Gvatemalas Klusā okeāna piekrasti.
Acteku impērijā dzīvoja vismaz 20 miljoni cilvēku. Paši acteki bija apmetušies Meksikas augstienē ap 2000 m vjl. Bija pakļāvuši daudz kaimiņu cilšu, lika tām maksāt meslus zeltā, dot vergus un karavīrus.
Ar lielu darbu acteki nosusināja purvus, pārvērta tos par dārziem, kurus šķērsoja kanāli.
Laikā no 1427.-1430.gadam Sabiedroto spēki ar karavadoni Tenočtitlānu priekšgalā iekaroja centrālo Meksiku.

Impēriskā ideoloģija. XV gs. otrajā pusē valdnieka padomnieks Tlakaelels pārrakstīja acteku vēsturi. Tajā acteki tika stādīti priekšā kā vareno tolteku pēcteči. Acteku Saules un kara dievu Uicilipočtlu viņš ievietoja tolteku dievu panteonā. Tlakaelels iedvesa actekiem, ka to augstā kā sūtība ir iekarot visas citas tautas, lai varētu to gūstekņus ziedot Saulei, jo tā jābaro ar cilvēku asinīm.
Laikā no 1450.-1454.gadam Mehikas ielejai uzmācās lieli plūdi, bet pēc tam – ilgs sausums un bads.
1473.gadā ķēniņa Ašaiakatla valdīšanas laikā pakļāva Tlatelolko un Tenočtitlāna kļuva par galveno pilsētvalsti Mehikas ielejā.
Laikā no 1499.-1506.gadam Mehikas ielejā atkal plosījās sausums un bads.
1521.gadā vairāk kā miljonu Mehikas ielejas indiāņu nonāvēja baku epidēmija.

Kultūra. Impērijas laikā tika izveidotas veselas rakstvežu skolas, kurās senie teksti tika rūpīgi pārlikti uz smalkas ādas vai papīra, kurš darināts no agaves šķiedrām.

Reliģija. Saglabājušās liecības, ka 1487.gadā kādā reliģiskā ceremonijā tika upurēti desmitiem tūkstoši cilvēku, kuriem izrāva sirdi.

Pirmā saskare ar Rietumu civilizāciju. Pirmā saskare starp actekiem un eiropiešiem bija ar Ernandesa de Kordovas un Huana de Grihalvas ekspedīcjām.
Ziņas par „baltajiem bārdainajiem ļaudīm” jau labu laiku atpakaļ bija sasniegušas acteku valdnieku Montesumu II un viņa galmu. Noturējuši spāņus par dieva Kecalkoatla sūtņiem, tiem nosūtīja delegāciju ar dārgām dāvanām – pērlēm, dārgakmeņiem, dārgiem audumiem un zeltu. Satikšanās notika Pontočanas pilsētā, kurā tobrīd bija apmeties kapteinis Huans de Grihalva ar savu karadraudzi. Tā kapteinis atgriezās Kubā ar sensacionālu ziņu – zelta zeme ir atrasta!

Kortesa karagājiens.
1519.gadā Kortess nolīga pret actekiem vietējās pilsētvalstis un tas bija acteku impērijas sagrāves sākums.
1520.gadā Kortesa vienība sagrāva acteku valsti.

Acteku kolonizācija. Saskaņā ar mūsdienu vēsturnieku aprēķiniem pirmajos simts konkistas gados tika iznīcināti ap 50 miljoniem Centrālamerikas indiāņu (tātad arī acteku) jeb ¾ no tiem visiem. Šodien acteku vairs nepastāv - tie ir asimilējušies un sajaukušies ar citiem Meksikas iedzīvotājiem.

Acteku saimniecība.
Spāņu karavīra piezīmes par Meksiku:
„Acteku noliktavās bija ļoti daudz ar zeltu un dārgakmeņiem rotātu ieroču. Viņu naži ar krama asmeņiem griež un šķeļ labāk nekā mūsu zobeni un pīķi. Ar šādiem krama nažiem meksikāņi dzina bārdas [bet indiāņiem takš nebija bārdu?!].
Jāpiemin arī prasmīgie meistari, kādu Meksikā bija daudz visās amatniecības nozarēs: bija akmens griezēji, zeltkaļu meistari, kas prata izkalt un izliet tādus priekšmetus, kuri izraisīja skaudību pat viņu spāņu biedros. Izcili bija arī mākslinieki, skulptori un griešanas meistari. Ar aušanu un izšūšanu nodarbojās sievietes, kas šajā ziņā bija sasniegušas neticamu meistarību; sevišķi labi viņas prata izgatavot ļoti smalkus audumus ar putnu spalvu rotājumiem.
Galvenajā tirgū mēs ļoti brīnījāmies par milzīgo ļaužu masu, par neredzētajām dažādu preču kaudzēm, par apbrīnojamo kārtību visur un visās lietās. Vergu tirgus nemaz nebija mazāks par portugāļu vergu tirgu; vergiem kaklā bija kakla siksnas. Tālāk ejot, bija redzamas kokvilnas dziju un audumu, diegu un kakao, pītu apavu, kā arī visādu zvērādu un ādu tirgotavas. Bet vēl tur bija pārtikas produktu tirgotavas. Aiz tās atradās malkas un ogļu tirgus. Nebija iespējams pat visu to pārskatīt. Daži no mums, kas bija bijuši Konstantinopolē un pat apceļojuši visu Itāliju, apgalvoja, ka viņi nekur nav redzējuši tik lielu un labi iekārtotu tirgu.”
Acteki tirdzniecībā kā maiņas līdzekli izmantoja vaniļas pākstis. 

Avoti.
Konkistadoru avoti.

E.Kortesa piecas vēstules Spānijas karalim.
"Stāsts par vairākiem notikumiem Jaunajā Spānijā un varenajā Temestitānas pilsētā." Autors - nezināms Kortesa komandas konkistadors.
Andress de Tapija, atstājis savas atmiņas par Kortesa karagājiena notikumiem.
Fransisko Lopess de Gomara, bijis visizglītotākais no tā laika hronistiem. Uzrakstīja "Jaunās Spānijas iekarošanas hroniku."
Bernārs Diass del Kastiljo 84 gadu vecumā, būdams pakurls un vājredzīgs, nodiktēja savu "Meksikas atklāšana un iekarošana." Uz to viņu pamudināja Fransisko Lopess de Gomara, kas, būdams garīdznieksd Kortesa ģimenē, savā darbā saslavināja tikai Kortesu.
Garīdznieku avoti.
Bernandīno de Saaguns. Historia general de las cosas de Nueva Espana.
Garīdznieki rakstīja daudzskaitlīgas atskaites - tā sauktās relaciones ("saraksti," "ziņojumi" - spāņu val.)
Zinātnieku avoti.
Botāniķis Fransisko Ernandess tika karaļa sūtīts uz Jauno pasauli, lai izpētītu turienes augus. 5 gadu darbs kopā ar vietējiem cilvēkiem vainagojās viņa atmiņu darbā. no tā mēs varam uzzināt, ko acteki zinājuši par savu zemi.

Saites.
Acteki.