Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Azova, Azovas jūra

5.mazākā jūra pasaulē.

Platība. Azovas jūra (bez Sivaša u.c. limāniem) aizņem aptuveni 37 800 kvadrātkilometru lielu platību jeb aptuveni tikpat, cik Šveice vai Latgales un Vidzemes reģioni kopā. Tai ir izteikti robota krasta līnija, un platākajā vietā tā sasniedz nepilnus 370 kilometrus. Azovas jūra ir 11 reizes mazāka par Melno jūru.

Maksimālais dziļums - 14 m, vidējais - ap 8 m.
Tilpums - 320 kubkm.

Vēsture. Ģeoloģiski tā uzskatāma par jaunu jūru, savas tagadējas aprises tā ieguvusi tikai kvartārajā periodā.
Senie grieķi dēvēja jūru par Maiotis liman - "Meotijas ezers," bet romieši - par "Meotijas purvu" pa tā seklumu un staignajiem krastiem.
Azovas nosaukuma izcelsmē nav īstas skaidrības. Viena no versijām pauž, ka jūra nosaukta polovciešu vadoņa Azupa vārdā, kas iekarojis kādu cietoksni jūras krastā 1067.gadā. Tomēr tikai XVIII gs. visu tilpni sāka dēvēt par Azovas jūru.
Savulaik Azovas jūra tika uzskatīta par Padomju Savienības mazāko jūru. 
2003.gadā Krievija un Ukraina noslēdza un ratificēja līgumu par Azovas jūras kopēju izmantošanu. Tas paredzēja, ka vēsturiski tā bijusi abu valstu iekšējā jūra un abu valstu kuģi brīvi pa to var kuģot.
Līdz ar krievu-ukraiņu kara aktīvās fāzes sākšanos karadarbība norisa arī Azovas jūrā, piemēram, krievu karakuģi apšaudīja aplenkto Mariupoli.
2023.gada februārī Ukrainas Augstākā rada denonsēja 2003.gada līgumu un iebilda pret krievu karakuģu braukāšanu pa jūru.
2023.gada jūnijā 2003.gada līgumu denonsēja arī Krievija, kas līdz gada beigām juridiski gatavojas anektēt Azovas jūru.

Hidroloģija. Jūras baseinā ietek ap 20 upju, no kurām lielāko – Kubaņas un Donas – ūdeņi veido aptuveni 90% no visas ieplūdes. Dona ir piektā garākā upe Eiropā, ar savu gandrīz 1900 kilometru garumu par aptuveni 850 kilometriem apsteidzot Daugavu. Savukārt daļa no Kaukāza kalniem nākošās Kubaņas ūdeņu vēl pirms nedaudz vairāk nekā simt gadiem plūda tieši uz Melno jūru, taču pamazām par galveno gultni kļuva atzars, kas ietek Azovas jūrā.
Upju ūdens pienesums ir tik liels, ka liela daļa no tā plūst tālāk uz Melno jūru. Tā rezultātā Kerčas šaurumā ir salīdzinoši spēcīga straume, kuras dēļ regulāri jāatjauno kuģojamie ūdensceļi un pret eroziju jānostiprina krasti. Straume, īpaši ledus iešanas laikā arī ilgu laiku uzskatīta par lielāko izaicinājumu tilta celšanai pār Kerčas šaurumu, kas apsvērts jau kopš XIX gadsimta beigām, bet pilnībā tiks pabeigta 2019.gadā.
Līdz ar lielo ūdens daudzumu Azovas jūrā nonāk arī liels daudzums smilšu, dūņu un citu organisko vielu, kā dēļ tā gadu gaitā kļuvusi par seklāko jūru pasaulē. Dziļākajā vietā Azovas jūra ir tikai 14 metrus dziļa, bet vidējais baseina dziļums ir aptuveni septiņi metri.
Ap upju deltām ir daudz iežu sanešu un mainīgu smilšu kāpu. Tas rada izaicinājumus kuģošanai, un daļa jūras, kā arī mākslīgais, aptuveni astoņus metrus dziļais kuģošanas kanāls, lielajiem kravas kuģiem šķērsojami tikai gultni pārzinošu velkoņu pavadībā.

Piekraste. Ņemot vērā jūras seklumu un iežu saneses, Azovas jūras perimetru ieskauj daudz lagūnu un līču, no kuriem ievērojamākais atrodas jūras rietumu daļā – Sivašs jeb Puvusī jūra. Tā faktiski ir plašs un salīdzinoši sekls lagūnu tīkls, kura kopējā platība ir aptuveni 2560 kvadrātkilometri jeb tikpat, cik Latvijas lielākais – Rēzeknes – novads.
No pārējās Azovas jūras to nodala Arabata strēle, kas ģeogrāfiski ir Krimas pussalas daļa. Arī Sivašā ik gadu uzņem daļu pārējā baseina ūdens, jo, ņemot vērā tā lielo platību, nelielo dziļumu un karsto klimatu, no tā ūdens izgaro daudz straujāk nekā no pārējās jūras akvatorijas.
Savukārt jūras dienvidaustrumos esošā Tamaņas pussalā un ūdenī netālu no tās krasta atrodami daži desmiti dubļu vulkānu. No tiem parasti lēnām un klusu līdz ar dažādām gāzēm izplūst dubļu straumes, taču vēsturiski fiksēti gadījumi, kad spēji izvirdumi netālu no piekrastes rada pat vairāk nekā 100 metrus platas salas. Tomēr jau minēto straumju dēļ tās ikreiz no jauna tiek noārdītas.

Jūras ekoloģija. Agrāk šī akvatorija tika uzskatīta par īpaši bagātīgu zivju, dažādu dzīvnieku, kā arī augu daudzveidības ziņā. Lai gan tajā joprojām nozveja uz kvadrātkilometru ir lielāka nekā blakus esošajā Melnajā jūrā, atkritumu, pārzvejas un lauksaimniecībā, kā arī šajā reģionā populārajā kokvilnas ražošanā izmantoto ķimikāliju dēļ gadu gaitā jūras fauna ir ievērojami sarukusi. Tā dēļ, piemēram, anšovu zvejas nozare jau uzskatāma par mirušu, bet delfīnu vizītes, kas reiz uzskatītas par ikdienišķām, kļuvušas par retumu.
Dabas draugi īpašu uzmanību vērš uz kuģu satiksmes radītajiem draudiem. Līdz pat politiskajam saspīlējumam starp Krieviju un Ukrainu par Kerčas šauruma izmantošanu un tilta uzbūvēšanai pār to, kas fiziski ierobežojis Azovas jūrā iebraucošo kuģu izmēru, satiksmes intensitāte jūrā ik gadu pieauga. Līdz šim ekoloģiski postošākais incidents fiksēts 2007.gada vētras laikā, kad Kerčas šaurumā nogrima četri Krievijas sauskravu kuģi un divi tankeri guva bojājumus, kā rezultātā ūdenī nokļuva ap 1300 tonnām naftas produktu un ap 6800 tonnām sēra.
Pagaidām nav iemesla uzskatīt, ka jūrā ekoloģiskā situācija ilgtermiņā varētu uzlaboties. Tās piekrastē atrodas divas nozīmīgākās Ukrainas tērauda un graudu eksporta ostas Mariupole un Berģanska, kā arī Rostovas pie Donas osta, kas tiek uzskatīta par vienu no 15 lielākajām Krievijas kravas ostām.

Neparastības Azovas jūrā.
Dubļu vulkāni - saļzi. Pazīstami jau vairāk kā 100 tādi.