Anēmijas
- Detaļas
- Skatīts: 1746
Anemia (grieķu val.) = an- (priedēklis, kas apzīmē noliegumu) + haima (asinis).
Mazasinība, stāvoklis, kad asinīs samazinās eritrocītu un hemoglobīna daudzums vai viens no tiem.
Norma pieaugušajiem: sievietēm - hemoglobīns - 72-85 vienības (12-14 g%);
eritrocīti - 3,6-4,5 miljoni/mm3;
vīriešiem - hemoglobīns - 78-100 vienības (13-16 g%);
eritrocīti - 3,7-5,2 miljoni/mm3.
Anēmija parsti nav patstāvīga slimība, to izraisa kāda cita slimība vai kādas eritrocītu ražošanai nepieciešamas vielas trūkums.
Anēmijas cēloņi. Visbiežāk tie ir:
1) posthemorāģiskā anēmija - vienreizējs liels vai atkārtoti mazāki asins zaudējumi;
2) deficīta anēmija - eritrocītu vai hemoglobīna ražošanai nepieciešamo vielu - dzelzs, B6 un B12, vitamīnu, o;baltumvielu u.c. trūkums;
3) hipoplastiskā anēmija - kaula smadzeņu bojājums;
4) hemolītiskā anēmija - saīsināts eritrocītu mūža ilgums;
Anēmijas pamatā var būt arī vairāki no minētajiem faktoriem.
Saites.
Asinis.
