Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Aļņi

Otrs lielākais zīdītājs Eiropā (piekāpjas sumbram).

Sistemātika. Pārnadzis, pieder briežu dzimtai.

Apraksts. Aļņiem raksturīgas garas kājas, strups ķermenis, gara, liela galva un plats,kuprains purns ar spēcīgu un muskuļotu augšļūpu- tā tālu pārkārusies pār apakšlūpu.
Pieaugušiem aļņiem abiem dzimumiem pakaklē ir ādas kroka ar pagarinātu matu pušķiem jeb tā sauktā "bārda," kas buļļiem attīstīta spēcīgāk un var sasniegt 25-40 cm garumu.
Apmatojuma alnim ir biezs un rupjš, ziemā attīstas bieza, īsa pavilna.
Krāsa alnim ir tumši melnbrūna, vēders un kājas gaišas. Vasarā ir rūsgani oranžīgi, bet uz ziemu paliek pelēcīgi. Teļi līdz ziemas sākumam parasti ir vienkrāsaini, rūsganpelēki.
Kājām labi attīstīti malējie pirksti, kas palīdz alnim pārvietoties pa slīkšņainām vietām. Nagu nospiedumi alnim ir slaidi un gari, pakaļkājām lielāki kā priekškājām. Alni dēvē par karatistu, jo tas kaujas ar priekškājām. Tās ir spēcīgas, var atkauties no vilkiem.
Briedumu dzīvnieks sasniedz 5-10 gadu vecumā. Pieaudzis aļņa tēviņš var svērt līdz pat 600 kg (Latvijas aļņi sver mazāk), kā arī izaugt 3 m garumā un 2 m augstumā.
Dzīves ilgums sasniedz 15-20 gadu.
Lielākais aļņa lepnums ir ragi, kuru vidējaisplatums ir 1,2-1,5 m, bet pieauguša tēviņa ragi var sasniegt 15 un vairāk kilogramu svaru. Ragi alnim aug no aprīļa līdz jūlijam, augustā tos attīra no ādas, bet no oktobra beigām līdz decembrim, pēc riesta, tos nomet. Pavasarī izaug atkal jauni. Paiet 3-5 mēneši līdz ragi pilnībā izveidojušies, tādejādi tie ir viens no visātrāk augošajiem aļņa orgāniem.
Aļņu ragi sastāv no kaula, kas ir baltā krāsā, bet īpašo brūngano toni tie iegūst, kad pēc izaugšanas pret koku stumbriem tiem tiek berzta nost mazā, samtainā ādiņa. Pastāv mīts, ka pēc ragu žuburu skaita var noteikt aļņu vecumu, taču tā nav patiesība. Ragus aļņi izmanto savstarpējam tēviņu cīņām, jo riesta laikā viņi iezīmē un aizsargā savu teritoriju.

Vēsture. Kā liecina alu zīmējumi Eiropā, aļņus cilvēki medījuši jau akmens laikmetā. 
Zviedrijā, veicot arheoloģiskos izrakumus, kādā apmetnē atrasti pat 8000 gadu veci aļņu ragi. 
Senatnē Latvijas teritorijā alnis bijis arī totēma dzīvnieks. Tika uzskatīts, ka tik stiprs un varens meža iemītnieks varēs pasargāt cilti no ļaunuma, slimībām, burvestībām un citām likstām.
Aļņi nonāca uz iznīcības robežas I un II Pasaules karu gados, kad tos stipri medīja gaļas un ādas dēļ.

Uzvedība. Mežu iemītnieki, mēdz uzturēties arī purvu malās, izcirtumos.
Aļņiem ir laba redze un oža - cilvēku spēj sajust pat 500 m attālumā.
Aļņi parasti dzīvo ģimenēs, galvenokārt mātes ar mazuliem, nelielās grupās vai pa vienam. Aļņu govīm mazuļi dzimst maijā vai junijā. Grūsnības perods ilgst 8 mēnešus. Piedzimstot mazuļiem, ieprieksējā gada teļi māti atstāj un, meklējot jaunu dzīvesvietu, sāk klejot. Atšķirībā no pārējiem Latvijas pārnadžiem, piedzimstot jauno alnēnu kažoks nav vis raibs, bet gan vienmērīgā, gaiši rūsganā tonī. Arī aļņu mātes ļoti sargā savus mazuļus un apdraudētas var uzvesties agresīvi. Parasti ie viens alnēns, bet trešdaļā gadījumu dzmst divi.
Aļņi ir akīvi visu gadu, barojas galvenokārt no rīta un vakarā, ziemā - arī dienā. Pieaudzis alnis vasaras sezonā dienā uzņe apmēram 20-30 kg barības diennaktī, bet ziemā no 15-20 kg diennaktī. Ap 90% no visas uzņemtās barības ir dažādu kokaugu daļas, koku zari, lapas, miza, arī skuju koku jaunie zari, priežu un egļu dzinumi. Vasarā ēd dažādus lakstaugus un ūdensaugus. var nodarīt postījumus mežaudzēm, apgraužot jaunos kociņus.
Alnis ir lielisks pedētājs. vasarās tie bieži dodas ūdenī, lai peldētos un atsvaidzinātos, glābtos no knišļiem.
Bīstams uz ceļiem, kur ziemā iziet laizīt sāli un var izraisīt autoavārijas.

Pateicoties garajām kājām, alnis īsu distanci var noskriet pat ar ātrumu 55 km/st.

Aļņa gaļa tiek salīdzināta ar liellopu gaļu, atzīmējot, ka tā ir aromātiskāka un tās garša bagātāka. Tai ir maz tauku un olbaltumvielu daudzums ir līdzīgs kā liellopu un brieža gaļai. Senatnē aļņi tika izmantoti arī sakaru un transportēšanas vajadzībām, no tā ādas darināja arī zamša apgērbus karavīriem.

Aļņi Latvijā.
Izvēlēts par 2019.gada dzīvnieku. 
Latvijā lielākais zīdītājs, ir ap 23 000 aļņu (2019.g.).

Saites.
Briežu dzimta.