Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Angikuna ciema iedzīvotāju pazušana

Viena no neizskaidrotām masveida cilvēku pazušanām, kas notikusi Kanādas ziemeļos Angikunas ciemā.

XX gs. 30.gados Kanādas ziemeļos novembrī bija dziļa ziema. 1930.gada 12.novembrī Traperis Džo Labels sniega kurpēs apstaigāja savu medību rajonu, pārbaudīdams izliktos slazdus kažokzvēru ķeršanai Angikuna ezera apkaimē.
Par šo apvidu jau izsenis klīda slikta slava. Vietējie iedzīvotāji stāstīja, ka ezerā mītot ļaunie gari, kas reizi pa reizei atgādina par sevi vietējiem iedzīvotājiem. Tomēr bija jau XX gs. un kanādiešu mednieki nonāca dažādos attālos Kanādas nostūros, arī šeit.
Labels jau ne reizi vien bija atgriezies no šī ezera ar bagātīgu medījumu, un parasti pirms atpakaļceļa apstājās atpūsties un sasildīties vietējā eskimosu zvejnieku ciemā ar tādu pašu nosaukumu. Vietējie eskimosu cilmes iedzīvotāji bija ļoti labvēlīgi un viesmīlīgi - vienmēr pabaroja un sasildīja ceļiniekus.
Šoreiz, aizgājis līdz eskimosu apmetnei, viņš ar izbrīnu konstatēja, ka tur nav nevienas dzīvas dvēseles. Pirms pāris nedēļām viņš jau bija šeit iegriezies, toreiz te ritēja normāla eskimosu dzīve. Tagad draudzīgo apsveikumu vietā viņu sagaidīja baigs klusums, jo vairāk nekā 2000 cilvēku bija pazuduši. 
Apstaigājis mājokļus, viņš atrada visu iedzīvi neskartu, pat šautenes bija savās vietās, kaut gan eskimosu medniekam tā ir visvērtīgākā manta, no kuras nekad nešķiras, jo vienmēr pastāv iespēja sastapt medījumu vai niknu balto lāci. Pamesto māju pavardos stāvēja katli ar sautētu brieža gaļu. Citā telpā uz grīdas bija pamestas bērnu drānas ar iedurtu adatu – tikko apģērbs tika šūts. Apkārt nometnei nebija nekādu pēdu, sniegs bija neskarts.
Nolēmis, ka cieminieki varbūt devušies lejup pa upi, Labels devās uz piestātni. Tomēr visi eskimosu kajaki atradās tur, neviena neaiztikti.
Mednieks bijis tik ļoti satriekts par redzēto, ka, par spīti nogurumam, ciemā nav palicis. Baiļu māktais mednieks pārvarēja vairākas dienas garo atceļu bez atpūtas un nonāca pirmajā tuvākajā telegrāfa sakaru punktā, kur nosūtīja ziņu Karaliskajai kalnu policijai.
Kad ieradās policija, tā rūpīgi apsekoja ciemu, atrada zem sniega bada nāvē nomirušus suņus.
Un beidzot atklājās visfantastiskākais – eskimosu senču kapi bija izrakti un visi mirušie pazuduši. Kapi bija izrakti visai rūpīgi, nevis meža zvēru izrakāti. Apbedījumu akmeņi bija salikti lidzenās rindās. Ziemā zeme tur dziļi sasalst, tā ka bez tehnikas to nevarētu paveikt. Turklāt eskimosi ir māņticīgi un ļoti baidās traucēt aizgājēju mieru.
Viss šeit notikušais līdz šim nav radis nekādu ticamu izskaidrojumu. kanādas policija atskaitē uzrakstīja, ka eskimosi vienkārši pārcēlušies uz citu vietu.
Kādi citi mednieki teikuši, ka vairākas dienas pirms ciema iedzīvotāju pazušanas, tie virs ezera redzējuši dīvainu spīdošu objektu.

----------------------

Atrašanās vieta. Kanāda, vientuļa vieta apmēram 750 km uz ZR no policijas iecirkņa Čērčilā, Angikuni ezera krastā. Ciems bija ļoti izolēts un vientuļš. To apmeklēja tikai kažokādu mednieki, kas mainīja zvērādas un pie eskimosiem ieturēja ziemeļbriežu gaļas maltītes. Franču izcelsmes traperis Džo Labels apmēram 40 gadu darbojās šai neskartajā apvidū, bet eskimosus uzskatīja par saviem draugiem.

Notikuma apraksts. 1930.gada novembrī Džo nolēma apmeklēt ciematu, un uzreiz sajuta, ka kaut kas nav kārtībā. Nedzirdēja rejam suņus un neatbildēja viņa sveicienu saucieniem. Tad Džo atvēra kādu no zāles apjumtajām būdām un sauca tās iemītniekus. Stundu pārmeklējis ciemu, Džo saprata, ka visi iemītnieki pazuduši. Nebija nekādu cīņas pazīmju: uz vairāku nedēļu nekurinātiem pavardiem stāvēja podi ar ēdienu. Apģērba gabalā, ko bija lāpījusi kāda sieviete, joprojām bija iesprausta adata. Kajaki pamesti un tukši gulēja ūdenī, ieročus klāja putekļi. Pie koka piesietie suņi bija nomiruši badā.
Džo pārmeklēja arī ciema kapsētu, kur kapus parasti klāja lielas klinšu atlūzas. Viens kaps bija atvērts un līķis izņemts. Taču līķu pārvietošana eskimosiem ir tabu. Līķa izņēmējs bija sakrāvis kapa akmeņus divās kaudzēs, tā ka tas nevarēja būt dzīvnieks.
Policija arī pārmeklēja ciemu, bet tā arī nesaprata, kur palikuši 30 eskimosi. Mēnešiem ilgs pētniecības darbs un apvidū dzīvojošo iedzīvotāju izjautāšana nedeva pilnīgi nekādus rezultātus. 

Saites:
Eskimosi.

Saites.
Cilvēku pazušana.
Kanāda.