Čehoslovākija (1918.-1991.g.)
Starpkaru periodā pastāvoša Čehijas un Slovākijas apvienota valsts, kas radās Austroungārijas sabrukuma rezultātā. Tās pēdējais prezidents bija Vāclavs Havels.
Čehoslovākijas rašanās (1918.g.). Sabrūkot I Pasaules kara rezultātā Austroungārijas impērijai, tās bijušā teritorijā veidojās nacionālas valstis 1918.gada oktobrī Nacionālā Čehoslovākijas padome Prāgā pasludināja Čehoslovākijas neatkarību.
Kontroles nodibināšana pār Slovākiju (1919.g.). Drīzi pēc neatkarības pasludināšanas jaunās valsts bruņotie formējumi saņēma pavēli nodibināt kontroli visā Slovākijā, taču tam traucēja ungāru Sarkanā gvarde. Ungāru komunistiem 1919.gada vidū bija visai daudzskaitlīgas bruņotās vienības un bija sākts pat veidot Sarkano armiju no Sarkanās gvardes. Ungāru komunistu bruņoto spēku kaujas spējas arī bija visai augstas, vismaz sākuma posmā. Tādejādi sadursmēs ar čehoslovāku karaspēku ungāri ņēma virsroku, tādejādi iztraucējot Prāgai nodibināt kontroli pār Slovākijas teritoriju. Tomēr, nesaņemot palīdzību no Padomju Krievijas, kā arī pēc tam, kad Antantes valstis sāka atbalstīt ungāru "baltos" ar valdību segedā, sarkanungāru Sarkanā gvarde bija spiesta pamest Slovākijas teritoriju. Turienes Slovākijas Padomju republika krita čehoslovāku karaspēka spiediena dēļ pēc trīs nedēļu pastāvēšanas.
Karš pret Padomju Ungāriju (1919.g.). Pirmo Čehoslovākijas armijas uzbrukumu "sarkanie" ungāri atsita. Vēlāk kopā ar "baltajiem" ungāriem un Rumānijas armiju mēneša laikā iznīcināja Ungārijas Padomju republiku.
Minhenes līgums. 1930.gadu beigās Hitlers izteica pretenzijas uz Čehoslovākijas sastāvā esošo Sudetu apgabalu. Šo līgumu noslēdza 1938.gada 30.septembrī un pēc tā Čehoslovākijai bija jātdod nacistu Vācijai Sudetu apgabals. Tas tika izdarīts ar Lielbritānijas un Francijas spiedienu.
Teritoriālie strīdi ar Poliju. Strīdi par Tešinas apgabala piederību iesākās pēc Austroungārijas impērijas sabrukuma. 1919.gada janvārī lieta pat nonāca līdz bruņotam konfliktam starp Polijas un Čehoslovākijas armijām. Pēc starptautiskas arbitrāžas sprieduma 1920.gadā apgabals tika sadalīts starp abām valstīm - čehi saņēma apmēram 57% strīdīgā apgabala zemju. Pēc sprieduma palika neapmierināta gan Varšava, gan Prāga.
Apgabala čehu daļu apdzīvoja mazliet vairāk kā 200 000 cilvēku, etniskais sastāvs bija jaukts - čehu mazliet vairāk kā poļu. Tomēr jāatzīmē, ka Tešinas apgabalā bija attīstīta industrija, pirmām kārtām jau metalurģija. Tomēr, kad 1930.gadu beigās Hitlers izteica pretenzijas uz Sudetu apgabalu, poļi sajutās, ka varētu darīt tāpat. Poļu centienus atbalstīja arī Berlīnē.
1939.gada 1.oktobrī Čehoslovākijas valdība piekrita atdot Polijai strīdīgo Tešinas apgabalu. Pēc būtības Prāgai nācās samierināties ar poļu ultimātu. Poļi savu ultimātu izvirzīja tai pat dienā, kad tika noslēgts "slavenais" Minhenes līgums - 1938.gada 30.septembrī. Pēc būtības 1938.gadā Vācija un Polija darbojās pret Čehoslovākiju vienotā frontē. Apgabala nodošanu Polijai atbalstīja arī Francija un Lielbritānija. protams, pats apgabals viņus neinteresēja, bet vairāk tās rūpējās lai čehu nepiekāpība nenorautu no viņu redzes viedokļa daudz svarīgākā Minhenes līguma noslēgšanu.
Apgabala čehu daļas okupācija poļiem nenorisa nemaz tik vienkārši - ja čehoslovāku armijas daļas tika izvestas, tad tur palikušie policisti bieži izrādīja bruņotu pretošanos. Ir zināms, ka sadursmēs gāja bojā līdz pat simtam čehu policistu. Par poļu zaudējumiem ticamu ziņu nav.
Hitlers okupē Čehoslovākiju. Līdz Minhenes līgumam 1938.gadā par galveno draudu Čehoslovākijai tika uzskatīta Vācija. Tādēļ Sudetu apgabalā tika izveidoti spēcīgi nocietinājumi. Uz nocietinājumiem paļāvās militāristi, bet politiķi paļāvās uz sadarbības līgumiem, saskaņā ar kuriem draudu gadījumā palīgos ieradīsies Francija un Padomju Savienība. Sarkano Armiju laist cauri savai teritorijai kategoriski atteicās Polija, savukārt Francijas bija viena no valstīm, kas parakstīja Minhenes līgumu.
Saskaņā ar Minhenes līgumu Čehoslovākija zaudēja Sudetu apgabalu ar visiem turienes nocietinājumiem un vācu karaspēks atradās tikai 30 km attālumā no Prāgas. Bez tam vācieši uzstāja uz papildus vienošanos, saskaņā ar kuru čehi nedrīkstētu būvēt jaunus nocietinājumus uz robežas ar Vāciju. Saspīlētas attiecības čehiem bija arī ar citām kaimiņvalstīm, Slovākiju ieskaitot. Tādejādi čehu vadība saprata, ka pretošanās ir bezjēdzīga un palīdzība no ārienes arī nav gaidāma.
1939.gada 14.martā no Berlīnes uz Prāgu pienāca Hitlera ielūgums uz sarunām Čehoslovākijas līderim Emīlam Gaham. Precīzāk, tas bija nevis ielūgums, bet pavēle aši ierasties. Berlīnē Gaham izvirzīja prasību pieņemt vācu protektoriātu un prezidents tam piekrita. Pēc tam vācu armija iegāja tajā valsts daļā, kas līdz tam brīdim formāli vēl bija brīva. Čehoslovākijas vietā tika izveidots Bohēmijas un Morāvijas protektoriāts.
Tai pat dienā, kad Čehoslovākijas prezidentu izsauca uz Berlīni, Slovākija paziņoja par savu neatkarību. Prāga tam pretoties vairs nespēja, jo Slovākijas valdība baudīja Vācijas atbalstu.
Čehijas okupāciju vācieši veica faktiski bez pretestības. Vienīgā tāda epizode bija kauja ar kapteiņa Karela Pavlika komandēto rotu Mistekā. Šis pats kapteinis vēlāk darbojās čehu pretošanās kustībā, bet 1943.gadā gāja bojā Mauthauzenas koncentrācijas nometnē. Čehoslovākijas armija tobrīd bija viena no spēcīgākajām Austrumeiropā un ir visai dīvaini, ka tā nepretojās vāciešiem.
Čehoslovākijas atbrīvošana no vāciešiem. Saskaņā ar Jaltas vienošanos, Čehoslovākija palika krievpadomju ietekmes sfērā.
Anglosakši divas reizes bumboja Prāgu - 1945.gada 14.februārī un 25.martā, bet tie nenodarīja lielus postījumus, upuru skaits bija mērāms simtos. Daudz lielākus postījumus bumbošana nodarīja "Škodas" rūpnīcām, kas atradās Pļzeņas pilsētā Čehijas rieteņos. 1945.gada maijā amerikāņu karaspēks šo pilsētu uz laiku ieņēma, lai gan pēc vienošanās ar sarkankrieviem, amerikāņiem vispār nevajadzēja ienākt Čehoslovākijas teritorijā.
V.Branta VFR valdības noslēgtie līgumi ar PSRS un Poliju 1970.gadā, ar Čehoslovākiju 1973.gadā veicināja starptautiskā stāvokļa normalizēšanos Eiropā.
Samta revolūcija (1989.g.). 1989.gadā notika Samta revolūcija, kurā toreizējā Čehoslovākijā gāza komunistisko režīmu.
Čehoslovākijas beigas (1991.g.). 1991.gadā Čehoslovākija mierīgi sadalījās divās atsevišķās nacionālās valstīs - Čehijā un Slovākijā.
Saites.
Austroungārija.
Varšavas līgums.
