Mūsdienu saprātīgais cilvēks
Konstatējis zināmu līdzību starp zivju un cilvēka uzbūvi, jau sengrieķu domātājs Milētas Anaksimandrs (ap 610.-547.g.pmē.) pieņēma, ka dzīvība raduies jūrā un cilvēks cēlies no dzīvniekiem.
Homo sapiens sapiens (K.Linnejs, 1758.g.). Šo bioloģisko nosaukumu Homo sapiens sapiens – ar diviem vārdiem sapiens – lieto tikai mūsdienu formām, kas nav vecākas par vēlā paleolīta cilvēkiem, bet citi zinātnieki Homo sapiens sapiens paradīšanās laiku apzīmē kā augšējā paleolīta vidu. Bieži nosaukums tiek lietots neprecīzā vienkāršotā formā - Homo sapiens. Nosaukumu H.sapiens un H.sapiens sapiens lietošana ikdienā ir vienkāršota, bieži vien tie tiek lietoti kā sinonīmi, bet antropoloģiskajā literatūrā parasti no konteksta ir saprotams, par kādu laiku vai attīstības posmu ir runa. Ja ir vajadzība ļoti precīzi raksturot sugu vai uzsvērt kādas pazīmes, tad tomēr jālieto precīzs nosaukums.
Mūsdienu cilvēks, kas kopš vēlā paleolīta pirms 50-40 000 gadu apdzīvoja gandrīz visu sauszemi, pagaidām tā ir vienīgā zināmā mūsdienu cilvēka suga.
Ģenētikas dati liecina ka modernā tipa cilvēks izcēlies Āfrikā. Pensilvānijas universitātes zinātnieki Sāras Tiškofas vadībā pēc 10 darba gadiem paziņojuši, ka ir noteikuši mūsdienu cilvēka izcelšanās vietu. Tā esot tagadējās Namībijas un DĀR robežrajons – 12,5 gr. Austruma garuma un 17,5 gr. dienvidu platuma.
Starp zinātniekiem nav vienota viedokļa par vecumu.
Austrumeiropā parādījās pirms 45 tūkst. gadu, bet Rietumeiropā pirms ~ 40 tūkst. gadu.
Ģenētika. Ģenētikas dati liecina ka modernā tipa cilvēks izcēlies Āfrikā. Pensilvānijas universitātes zinātnieki Sāras Tiškofas vadībā pēc 10 darba gadiem paziņojuši, ka ir noteikuši mūsdienu cilvēka izcelšanās vietu. Tā esot tagadējās Namībijas un DĀR robežrajons – 12,5 gr. Austruma garuma un 17,5 gr. dienvidu platuma. Bez tam no viņu ģenētiskajiem pētījumiem izriet, ka esam cēlušies tikai no 14 ādamiem un ievām – septiņiem to pāriem. Un visi tie esot dzīvojuši kādā nelielā ciltī, skaitā ne vairāk par 150.
Āfrikas iedzīvotājiem vispār ir vislielākā ģenētiskā daudzveidība, kas tiek uzskatīts par pierādījumu tam, ka Āfrika arī ir modernā cilvēka pirmdzimtene.
Pastāvīgi dzīvot Austrumeiropā H.sapiens sapiens sācis pirms 45–42 tūkstošiem gadu. Tik vecajos slāņos šo cilvēku skeleti bija atklāti Kostjanku arheoloģiskajā kompleksā pie Donas (Krievijā)
Rietumeiropā un Rietumāzijā tie parādījās pirms 41 tūkstoša gadu.
Pārstāvēts ar vairākām rasēm, kas ir vienas sugas adaptīvie tipi, kuri pielāgojušies dažādiem klimatiskajiem apstākļiem. Pirmā atklātā (bet ne pirmā!) Homo sapiens sapiens grupa bija kromaņjonieši.
Raksti.
Ģenētiķi: neandertālieši sajaukušies ar modernajiem cilvēkiem.
Dienvidu ceļš no Āfrikas: modernā tipa cilvēku migrācijas caur Arābiju.
Katrs 10 pasaules iedzīvotājs - neandertāliešu pēctecis.
Pāreja no neandertāliešiem uz mūsdienu cilvēkiem Rietumeiropā.
Saites.
Saprātīgais cilvēks.
