Džezs, džezmeņi
Angliski - jazz.
Mūzikas stils, kas radies XIX un XX gs. mijā ASV dienvidu pavalstīs Amerikas nēģeru mūzikas (spiričuelu, darba dziesmu, blūzu, regtaima) un Rietumeiropas mūzikas (angļu tautasdziesmu, sāņu un franču sadzīvisko dziesmu, vācu maršu, XIX gs. deju mūzikas, katoļu un protestantu himnu un korāļu, itāļu un franču opermūzikas) mijiedarbībā.
Mūzikas instrumentu lietojums, melodijas veidošanas un harmonizācijas paņēmieni atbilst Rietumeirobas mūzikas tradīcijai, bet ritma dominēšana muzicēšanas praksē, spraiguma piesātinātā skaņu veidošanas maniere, intonēšana (nefiksēti skaņkārtas 3., 5., 7.pakāpes pazeminājumi), savdabīgais frāzēšanas veids, mūzikas improvizatoriskais raksturs iezīmīgs nēģeru muzikālai kultūrai.
Pirmie džeza ansambļi (6-7 mūziķi), kuros sākumā muzicēja tikai nēģeri, radās XX gs. sākumā Jaunorleānā (Ņūorleānas stils - raksturīga kolektīva polifoniska improvizācija, vienkāršs maršveida ritms). Šo stilu, kas ieguva diksilenda nosaukumu, 20.gados sāka tālāk attīstīt Čikāgas mūziķi (Čikāgas stils, nozīmi ieguva solo improvizācijas). Ievērojamākie diksilenda pārstāvji: trompetisti L.Ārmstrongs, K.Olivers, pianists Dž.R.Mortons. 30.gadu sākumā radās svinga stils, kam raksturīga lielu orķestru - bigbendu izveidošanās.
Kolektīvas improvizācijas vietā stājās iepriekš sagatavota aranžējuma atskaņojums. Ievērību guva K.Beizija, D.Elingtona, B.Gudmena, F.Hendersona orķestri. 30.gadu beigās džezs komercializējās - svinga stils ieguva salkanas deju mūzikas raksturu. 40.gadu sākumā kā atbildes reakcija izveidojās bīpops. Iezīmīgs neliels orķestra sastāvs (galvenokārt kvintets), trauksmaina mūzika, nervozs ritms, asas harmonijas. Ievērojamākie mākslinieki: D.Gilepsijs, Č.Pārkers. Dominējošais stils 50.gados - kūldžezs (no angļu vārda cool - "vēss"). Nemieru, asos dinamiskos kontrastus nomainīja izlīdzināta spēle. Ievēwrojamākais pārstāvis - M.Deiviss.
60.gadu džeza mūzikā galvenais ir atonālais džezs jeb frīdžezs (no angļu vārda free - "brīvs"), kam raksturīga atteikšanās no tonalitātes, tempa, ritma, harmonijas. noteicošā ir mākslinieka ekspresija un pārdzīvojuma intensitāte.
Daudzu mūziķu daiļradē izmantoti Āzijas un Āfrikas tautu (indiešu, japāņu, arābu) folkmūzikas elementi.
70.gadu meklējumiem raksturīga daļēja atgriešanās pie tradicionālās džeza mūzikas un dažādu stilu sintēze - džezroks, diskodžezs.
Bigbendi. Angļu - big band. Tie ir liela sastāva džeza orķestri (13-20 mūziķu). Tie sastāv no melodijas un ritma instrumentu grupām. Melodijas instrumentu grupa savukārt sadalās saksofonu, trompešu un trombonu grupā. Ritma instrumentu grupā parasti ietilpst klavieres, ģitāra, bass, sitaminstrumenti.
Pazīstami džeza izpildītāji.
Deivids Brubeks (1920.-2012.g.). ASV.
Djūks Elingtons (1899.-1974.g.). ASV.
Džezs Latvijā. Latvijā džezs sāka savas gaitas XX gs. 50.gados krievpadomju okupācijas apstākļos. Pirmo džeza skaņdarbu autori: R.Ore, R.Pauls, Ģ.Ramans. ievērojamākie kolektīvi: Rīgas Estrādes orķestris (1957.-1976.g.), R.Paula sekstets un trio, LPSR TV un radio estrādes un vieglās mūzikas orķestris (dibināts 1981.g., mākslinieciskais vadītājs G.Rozenbergs). Atskaņotājmākslinieki: R.Pauls, U.Stabulnieks, I.Vīgners (klavieres); R.Raubiško, E.Straume (saksofons); I.Birkāns (flauta); G.Rozenbergs (trompete); A.Amoliņš, P.Mierlejs (bazūne); B.Bannihs (basģitāra); Z.Rezevskis (sitamie instrumenti).
