Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Dēmostens (~384.-322.g.pmē.)

Demosthenes - grieķu val.

Atēnu politiskais darbinieks, orators.

Radniecība. Tēvs - ieroču meistars.

Dzīvesgājums. Dzimis ap 384.g.pmē., turīgā ģimenē.
Bijis ārkārtīgi talantīgs orators, ko pirmo reizi parādījis procesā pret viņu apzagušajiem aizbildņiem.
Aktīvs Maķedonijas pretinieks, kas aicināja nepakļauties Filipa II vadītajiem maķedoniešu iekarotājiem.
338.g.pmē. kaujā pret maķedoniešiem pie Haironejas Dēmostens cīnījās kopējā ierindā kā parasts karavīrs. Pēc sakāves šai kaujā Dēmostens subsidēja pilsētas nocietinājumu atjaunošanu.
Tika iesaistīts afērā ar uzpirkšanu, tādēļ 324.g.pmē. bija spiests bēgt no Atēnām.
Pēc Grieķijas padošanās iekarotājiem, Antipatra vajāts, ieņēmis indi.

Avoti.
No „Dēmostena dzīves apraksta”: „Dēmostenam bija vārga veselība, un viņš bieži slimoja, tā ka negāja pat skolā. Arī tad, kad Dēmostens bija pieaudzis, viņu zoboja mīkstčaulības dēļ.
Dēmostens ļoti kaismīgi vēlējās kļūt par oratoru. Viņam no dabas bija neskaidra izruna un klusa balss. Tomēr kā šos, tā arī citus trūkumus, kas traucēja oratora mākslā, viņš novērsa ar cītīgu darbu. Sākumā Dēmostens bija ļoti kautrīgs un tā samulsa skaļā pūļa priekšā, ka nevarēja nemaz parunāt. Lai to pārvarētu, viņš aizgāja kaut kur jūras krastā un centās runāt, kad jūra stipri krāca un bangoja, un, pierazdams pie jūras trokšņa, pieradināja sevi pie pūļa kliedzieniem.
Dēmostens naktīs negulēja, lampas gaismā gatavodams runas. Viņš dzēra tikai ūdeni, lai saglabātu vairāk žirgtuma. Viņam bija paradums runas laikā neglīti raustīt plecus. Dēmostens piesēja pie griestiem zobenu un teica runu, nostājies tā, lai zobens būtu tieši virs pleca. Tādā veidā, lai neievainotu sevi, viņš atradinājās no pleca raustīšanas."

Darbi. Savus darbus rakstījis ap 300.g.pmē. Vecākās kopijas ap 1100.g. Pavisam tādas – 200.

Saites.
Atēnu valsts.
Sengrieķu zinātnieki.