Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Dzintars

Vēsturiskās liecības. Viena no senākajām dzintara pieminēšanām ir šumeru tekstā „Visu valstību valdnieks” jeb „Poēma par mēra dievību Erru.” Eposā vairākārt minēts „akmens no koka,” kuru saņem valdniece Balbja. Minēts pat dzintara spiedogs.

Dzintars pasaulē. Dzintars var tikt uzlūkots kā pirmais atribūts, kas saista Baltijas jūru ar antīko Eiropu. Senie grieķi uzlūkkoja dzintaru kā "saules meitu asaras." 
Tādi sastopami Metsamoras senpilsētā Armēnijā (nav veikti pētījumi no kuras pasaules malas tas nācis), Stounhendžā udc.

Dzintara vēsture Latvijā. Vecākie apstrādātie dzintari Latvijas teritorijā ir ap 7000 gadu veci.
Arheoloģiskie atradumi liecina, ka pirms 3500 gadiem dzintara apstrāde bijusi attīstīta pie Lubāna ezera (Īdeņā). Akmens laikmeta Zvejnieku kapulaukā ir daudzi dzintara atradumi, tā, ka iespējams par rekonstruēt senās sievietes tērpu ar tiem.
Kad mūsdienu Latvijas teritorijā ienāca baltu ciltis, tās te priekšā sastapa jau esošu dzintara apstrādes kultūru. Latviešu tautasdziesmās daudz minēts dzintars, var atrast pat "dzintara zārku."
Lielākais Latvijā uzietais neapstrādātā dzintara depozīts ir 25,69 kg smags dzintaru maiss, kas ticis noglabāts XII gs. pie Ikšķiles pagrabā Kābeļu ciemā. Uzrakts ar buldozeru Rīgas HES būvdarbu laikā.
Aļņa galvas figūriņa - uzieta Sārnates neolīta apmetnē, un tiek uzskatīta par par izcilāko reālistisko akmens laikmeta mākslas darbu Baltijā (viena no 100 Latvijas vēstures relikvijām).

Senie dzintara atradumi Latvijā:
  -  2006.gadā kāds vidzemnieks Varis netālu no Pļaviņām savām vajadzībām raka dīķi. To darot viņš uzgāja akmens laik meta liecības: krama uzgali, akmens cirvja fragmentu un dzintarā darinātu cilvēka galvu.

Padomjlaika dzintarmānija. XX gs. 70.gados Latvijā tāda patiesi valdīja, bija dzintara apstrādes zelta laikmets. Dzintars Latvijā bija populārākā greznumlieta – kuloni un krelles bija teju katrai latviešu sievietei.
Jaundzimušajiem deva vārdus Dzintars un Dzintra. Baltijas jūru sauca par Dzintarjūru, vissavienības kūrortus par Jantarnij bereg un tml. Dzintara vārdā sauca deju kopas un korus, bija pat estrādes mūzikas festivāls „Liepājas dzintars.”
Dziedāja dziesmas par „dzintara latviešiem,” kas „krogos sēž.”
Notika plaša dzintara apstrāde, ko galvenokārt ieveda no Karalauču raktuvēm. To pēc vētras varēja un var salasīt arī Kurzemes jūrmalā. Ar apstrādi nodarbojās kombināts „Daiļrade,” kas apvienoja gandrīz tūkstoti mājražotāju. Produkcijas noieta tirgus bija viss PSRS un arī dažas ārvalstis, piemēram, Japāna.
Latviešiem krievpadomju okupācijas laikā dzintars kalpoja par nacionālās atšķirības zīmi. Plaši lietoja nosaukumus "Dzintarjūra" un "Dzintarzeme."

Šodien. Šobrīd galvenā tirdzniecība notiek uz ielas un gadatirgos, bet lielākie dzintara gabali tur parasti nav dabīgi, bet gan pārkausēti, līmēti un presēti.
Latvijā dzintara kolekcijas ir trīs muzejos: Dabas muzejā (dzintars kā dabas objekts), Medicīnas vēstures muzejā (dzitara izmantošana dziedniecībā) un Vēstures muzejā, kura kolekcija ir vislielākā (ap 20 000 objektu, kas nekad kopā visi nav izstādīti).

Kukaiņi dzintarā. Tie esot sastopami visai bieži sateču dzintarā un tos pamana dzintaru slīpējot. Jūra sateču dzintaru izskalo samērā reti, galvenokārt tas nāk no Karalauču raktuvēm.

Rekordi. XX gs. 70.gados pie Pāvilostas uziets ap 800 g smags dzintara gabals.
2009.gada oktobrī pie Pāvilostas uziets 336 g smags dzintara gabals.  

Dzintara muzeji.
Jantarnij muzejs. Krievu okupētajā Austrumprūsijā, Jantarnij pilsētiņā pie dzintara raktuvēm.
Muzejs grāfu Tiškēviču pilī pie Palangas.

Raksti.
Tirgū izliktā dzintarā atrod spalvainu dinozaura asti.

Saites.
Ģeoloģija.