Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Dimanti

Viena no oglekļa alotropiskajām formām.

Raksturojums. Dimantu vecums ir vairāki miljardi gadu (25-70 % Zemes mūža).
Ideāli tīrs dimants ir bezkrāsains. Tam var būt arī nokrāsas – zila, dzeltena, brūna, zaļa, purpura, rozā, oranža, melna, retāk – sarkana. Nokrāsas dimantiem piešķir niecīgi piemaisījumi, kas rada defektus dimanta kristāliskajā režģī.
Dimantam piemīt lieliska spēja izkliedēt gaismu, tādēļ, uzlukojot briljantu (noslīpētu dimantu), liekas, ka tas pats mirdz.

Rašanās. Dabiskie dimanti dzimst Zemes dzīlēs ap 200-300 km dziļumā ārkārtīgi augsta spiediena (~5 gigapaskāli) un temperatūras (~1200oC) apstākļos. Līdz zemes virskārtai tos nogādā dabiskie lifti – vulkāni, tādēļ to ieguves vietas parasti ir piltuvveida vulkānu krāteri, kas pildīti ar magmātisko iezi - kimberlītu.

Vēsture. Seniem grieķiem tas nozīmēja – „nesalaužamais.”
Tos izmantoja Senajā Indijā.
1694.gadā zinātnieki mēģināja sakausēt vairākus mazus dimantus vienā gabalā – augstā temperatūrā dimants sadega kā ogle.
1814.gadā Faradejs pierādīja, ka dimants ir oglekļa alotropiskā forma.
Tad pasaulē sākās īsts drudzis – pētnieki mēģināja mākslīgi radīt dimantus.
1879.gadā skots Dž.Hennejs, karsējot tērauda kapsulu ar parafīna, kaulu eļļas un litija maisījumu, ieguva kristālus, ko vēlāk divas ekspertīzes atzina par dimantiem. Tomēr viņa eksperiments tika noraidīts kā mistifikācija, uzskatot, ka tik zemā temperatūrā un spiedienā dimanti rasties nevar.
1955.gada 13.jūnijā Jakutijā (PSRS) atklāja kimberlīta rūdas karjeru Mir. Tur dimantu ieguve norisa līdz pat 2001.gadam.Lielākais atrastais bija 342,5 karātus smags, kurs, atbilstoši tā laika padomju nostādnēm, tika nosaukts par godu PSKP XXVI kongeresam.

Kosmosā. Lielākais dimants kosmosā ir izdzisusī zvaigzne Lūsija - Kentaura zvaigznājā 53 gg. attālumā no Zemes. Tās kodols ir Mēness izmēra dimants (~4000 km diametrā). Tās nosaukumu astronomi izvēlējās no slavenās Beatless dziesmas Lucy Diamonds in the Sky.

Mākslīgie dimanti. Ideja par mākslīgo dimantu izgatavošanu dzima jau ievērojami sen. 1797.gadā tika atklāts, ka dimants sastāv no tīra oglekļa. Uzreiz pēc tam pētnieki sāka eksperimentēt ar iespējām vērtīgos minerālus izveidot no dažādām lētākām oglekļa formām, tomēr panākumi netika gūti vai tika gūti daļēji.
1954.g. "General Electrics" laboratorijā ASV profesora Hovarda T.Hola (Howard Tracy Hall, 20.10.1919 – 25.07.2008) vadībā tiek izaudzēti pirmie sintētiskie, komerciāli veiksmīgie dimantu kristāli.
Mākslīgo jeb sintētisko dimantu ražošanu uzsāka firma DuPont 1961.gadā. taču radīt tik kvalitatīvus dimantus, kas derētu juvelieru mērķiem, izdevies tikai pēdējos gados.
Viena no daudzajām iegūšanas metodēm ir detonācijas sintēze. Tās pamatā ir sprāgstvielu detonācijas process. Rezultātā tiek izveidoti nanometru (metra miljardā daļa) lieli dimanta graudiņi.
Tagad pasaulē tiek saražots ap 100 t sintētisko dimantu gadā. Dabiskos no mākslīgajiem dimantiem joprojām daudzi speciālisti atšķir ar lupu.

Iegūšana. Ik gadus pasaulē iegūst apmēram 26 t dabisko dimantu 9 miljardu ASV dolāru vērtībā.
Nozīmīgas atradnes: DĀR, Kanādā, Krievijā (Jakūtijā), Indijā, Brazīlijā un Austrālijā. 49 % dimantu nāk no Āfrikas, kur to ieguvi kontrolē partizānu organizācijas un revolucionāri režīmi.

Aplūkojamie objekti.
Kolmanskopa. Savulaik nozīmīgs dimantu ieguves centrs Namībijā, bet tagad smilšu kāpu varā pārņemta spoku pilsēta.

Dimantu raktuves "Mir." Atrodas Mirnija ciemā, un ir viens no lielākajiem "caurumiem" pasaulē. 525 metrus dziļas un 1200 metrus platas, tās ir tik milzīgas, ka uz leju ejošo gaisa plūsmu dēļ itin mierīgi "iesūc" sevī garām lidojošos helikopterus.

Apstrāde. Līdz 90% visu dimantu tiek sadalīti un slīpēti Indijā.
Klasisko shēmu dimantu slīpēšanai ar 58 šķautnēm, ņemot vērā gaismas ceļu dārgakmenī, izstrādāja Marsels Tolkovskis 1919.gadā. Mūsdienās arvien vēl turpinās mēģinājumi atrast briljanta ideālo formu.

Pārdošana. Pasaules dimantu galvaspilsēta ir Antverpene, kur notiek 80% ekspertīžu un pārdošanas darījumu.
No kopējā pasaules dimantu tirgus 14% veido tirdzniecība ar apstrādātiem dimantiem, 28% - rotaslietu vairumtirdzniecība, bet 57% ienes mazumtirdzniecība, sasniedzot apgrozījumu ap 100 miljardiem ASV dolāru gadā.
Briljantu vērtību nosaka „Četru C likums” – karātu daudzums, dzidrums, krāsa un slīpējums (visi šie vārdi angļu valodā sākas ar burtu „C”).

Rekorddimanti.
Excelsior. 971 ¾ karātu (194,2 g) liels dimants. Uziets Jagersfonteinas raktuvēs (DĀR) 1893.gada 30.jūnijā. Pēc apstrādes no tā ieguva 10 ???????????
Lielā Āfrikas zvaigzne. Pasaulē lielākais dimants, ko uzgāja Frederiks Velss 1905.gada 25.(26.?)janvārī Dienvidāfrikā un neapstrādāts svēra 3106,75 karāti (621, 35 g), svars 133 mārciņas. Garākās šķautnes garums - 10,5 cm. 1907.gadā to uzdāvināja Anglijas karalim. Minerālu sadalīja 105 mazākos gabalos. No tā tika izslīpēts 530 karātu briljants Kulinans I (Cullinan I), kas daudzus gadus bija lielākais briljants pasaulē.
Zelta jubileja. Mūsdienās lielākais briljants, kas par tādu kļuva 1995.gadā. Svars – 545,67 karāti. Tā ir Taizemes uzņēmēju dāvana savam karalim 50 gadu jubilejā un šobrīd rotā Taizemes karaļa scepteri. To iesvētījuši vairāki reliģiskie darboņi (piemēram – pāvests Jānis Pāvils II).
Kohinora dimants. Koh-i-Noor - "Gaismas kalns." Viens no pasaulē lielākajiem - 105 karāti, un slavenākajiem dimantiem. Tā vārdā nosaukta kāds kancelejas preces ražojošs uzņēmums. Savas 11 gadu ilgās valdīšanas laikā persiešu Nadīršahs (1736.-1747.g.) iebruka Indijā un 1739.gada tā sagrāva Mogolus pie Karmalas, ka Mogoli ta arī vairs neattapās. Deli izlaupīšanā guva milzīgas bagātības, tai skaitā arī Kohinora dimants.
Zilie dimanti. 2009.gadā 7 karātu zilais dimants tika pārdots par 9,5 miljoniem ASV dolāru. 2013.gadā Dienvidāfrikā atrastais 25,5 karātu dimants tika pārdots par 16,9 miljoniem ASV dolāru. Tais pat raktuvēs uzietais 29,6 karātu zilais dimants uziets arī 2014.gada janvārī, un tā vērtība tiek lēsta uz vairākiem desmitiem miljonu ASV dolāru. 
2009.gada decembrī spilgti rozā 5 karātu dimantu pārdeva par 10,8 miljoniem ASV dolāru.
Rozā sapnis. Spilgti rozā dimants ar taisnstūra formu, kas iestrādāts gredzenā. 2013.gada 13.novembrī Sotneby's izsolē pārdots par 83 miljoniem ASV dolāru. Pašlaik tas ir visdārgākais jebkad pārdotais dimants. Ir jau arī dārgāki, taču īpašnieki nevēlas tos pārdot.

Dimanti Latvijā. Pašlaik tādi nav uzieti, taču raksturīgākie dimantu pavadoņminerāli uzieti pie Ventas, Paksītes un Cieceres upes, kā arī Abavas ielejā. Tomēr vislielākā iespēja uziet dimantus ir Dobeles-ķemeru kimberlītu laukos.

Raksti.
No dimanta kristāla izgatavots pasaulē mazākais radioaparāts.

Saites.
Ogleklis.

Ģeoloģija.