Dante Aligjēri (1265.-1321.g.), nezināmais
- Detaļas
- Skatīts: 4299
Dante Alighieri.
Itāļu rakstnieks.
Dzīvesgājums. Dante tika ierauts cīņā par kontroli Florencē starp Svētās Romas impēriju un pāvestu. Viņš atbalstīja pilsētas neatkarību un 1300.gadā kļuva par prioru – vienu no 6 pilsētas līderiem.
Tomēr viņa atrašanās pie varas bija īslaicīga, jo varu Florencē sagrāba pāvestam lojāli ļauži. Danti apsūdzēja krāpšanā. Tiesa viņam piesprieda izraidījumu no pilsētas uz 2 gadiem un 5000 florīnu soda naudu. Tā kā Dante sodu nesamaksāja, tad viņam tika piespriests nāves sods, sadedzinot uz sārta.
Florences municipalitāte 1302.gadā piesprieda viņam izdzīšanu trimdā ar nāves soda draudiem, ja tas kādreiz spers kāju pilsētā (nu laikam šo likumu atcēlusi).
Pēc izraidīšanas no Florences viņš pēdējos savas dzīves 20 gadus pavadīja klaiņojot pa Itāliju un pēdējos mūža gadus pavadīja Ravennā, kur nomira 1321.gadā.
Darbi.
„Dievišķā komēdija.” Viņa labākais darbs – trīsdaļīgs ceļojums cauri ellei, šķīstītavai un paradīzei. Sacerēja trimdas gados, pabeidza Ravennā. Tiek pieļauts, ka dabas atainojumu "Šķīstītavā" ir iedvesmojušas Ravennas pīnijas un ozoli, "Paradīzē" ir jūtama Ravennas baziliku spozme. Dante tekstā bieži lieto vārdu "zvaigznes" (stelle) - tās ir redzamas Gasllas Placīdijasmauzolejā un Sv.Vitālija bazilikas greznajās mozaīkās.
Pats oriģinālais manuskripts nav saglabājies, to pārrakstījis viens no viņa dēliem.
Brīnumainas priekšzināšanas par Dienvidu Krustu 200 gadu pirms eiropieši to ir redzējuši:
Pa labi pagriezties man labpatika:
pie Dienvidpola četras zvaigznes bija,
ko sentēvi jau redzējuši tika.
V.Bisenieka atdzejojums.
Šeit esot arī satīra par musulmaņu pravieti Muhamedu.
Septiņu nāves grēku koncepciju, kura viduslaikos kļuva populāra pēc Dantes Aligjēri "Dievišķās komēdijas" uzrakstīšanas. Saskaņā ar Dantes "Komēdijas" grēku traktējumu, netiek piedota negausība, kūtrums, miesaskāre, lepnība, dusmas, skaudība un alkatība, un par tiem cilvēks nonāk tieši ellē.
Interesanta ir mistiskā epizode ar poēmas pazudušo nobeigumu.
"Dievišķo komēdiju" ilustrējis agrīnās renesanses gleznotājs Sandro Botičelli.
"Inferno." Ilustrējis V.Bleiks.
Dantes spokošanās. Kad Dante nomira 1321.gadā, izrādījās, ka „Dievišķās komēdijas” pēdējā daļa nav atrodama. Izmeklējās pa māju, bet nekā. Tad kādā naktī Dantes jaunākajam dēlam Džakomo sapnī parādījās tēvs, viscaur tērpies baltās drānās, caur kurām spīdēja gaisma. Atbildot uz vaicājumu, kur atrodas poēmas nobeigums, parādība aizveda Džakomo uz savu istabu un kādā nišā parādīja slepenu atvilkni, kurā atradās meklētais manuskripts. Ja nebūtu iejaucies mirušā gars, Dantes šedevrs šodien būtu bez nobeiguma.
Aplūkojamie objekti.
Dantes kaps. Ravennas centrā. Mauzolejs neoklasicisma stilā izveidots 1780.gadā. Pie kapa vietējie ik vakarus lasa "Dievišķās komēdijas" fragmentus.
Šodien. Tagad Florences vadība nolēmusi reabilitēt slaveno dzejnieku. Municipalitāte šonedēļ apstiprināja likumu, atceļot Dantem piespriesto sodu.
Florences mērs Leonardo Domeniki tuvākajā laikā parakstīs likumu un piešķirs dzejniekam pilsētas augstāko apbalvojumu.
Avoti.
Itāļu renesases laika rakstnieks Dž.Bokačo sastādījis komentārus Dantes "Dievišķās komēdijas" 17 dziesmām un sarakstījis pirmo Dantes biogrāfiju "Dantes Aligjēri dzīve" (ap 1360.g.).
L.Bruni sarakstījis darbu "Dantes dzīve."
Aleksejs Dživeļegovs, "Dante Aligjēri." 1933., 1946.g.
Saites.
Itālija.
