Fausts
Faust.
Vācu XVI gs. leģendas varonis - zinātnieks, kas noslēdzis līgumu ar Nelabo, lai iegūtu zināšanas, bagātību un dzīves baudas.
Fausta prototips bija viduslaiku zinātnieks Johans Fausts (ap 1480.-1540.g.). Tomēr bija divi Johani Fausti: viens doktors beidza Heidelbergas universitāti 1510.gadā, otrs – no Krakovas, kurš apmēram ap 1530.gadu Vācijā nodarbojās ar maģiju.
Pirmās vācu "tautas grāmatas" par Faustu publicēja XVI gs. beigās. Pirmo (ievērojamāko?) grāmatu par Faustu izdeva 1587.gadā Johans Špīss Frankfurtē. Tās nosaukums bija: „Slavenā burvja un melnās maģijas maģistra Johana Faustusa stāsts. Kā viņš pārdevās velnam uz noteiktu laiku” (latviski 1867., ... 1904.g.) Šī drāma vēlāk XVIII gs. iedvesmoja Gēti.
Leģendu par Faustu XVII gs. lugā pārstrādāja K.Mārlovs. Pēc tam Anglijā un Vācijā Fausts kļuva par leļļu teātra un pantomīmas varoni.
Sākot ar XVIII gs. 2.pusi Fausta tēma plaši tika izmantota literatūrā - G.E.Lesings, J.V.Gēte, T.Manns; mākslā - E.Delakruā; mūzikā - Š.Guno, A.Boito, H.L.berliozs, F.Lists.
Šarls Guno pēc J.V.Gētes darba sacerēja operu, ka savu pirmizrādi piedzīvoja Parīzē 1859.gadā. 1862.gadā to iestudēja Rīgas Pilsētas teātrī, 1918.gadā - Latvijas Nacionālajā operā. Autors 1869.gadā to papildināja ar vērienīgu grand ope'ra žanram atbilstošu Valpurģu nakts baleta ainu.
Raksti.
Telos.lv. Saruna par Gētes Faustu.
Saites.
Līgumi ar Nelabo.
