Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Fēsa

Fes. Vecs nosaukums - Feca.
Pilsēta Marokas ziemeļos, Fēsas ielejā, Fēsas provinces centrs.

Iedzīvotāji - 325 300 (1971.g.).

Vēsture. Pilsētu 806.gadā Magribas rieteņu daļā Sebu upes krastos dibinājis Idrīsu dinastijas emīrs Idrīss II.
818.gadā uz Fesu pārvācās liels skaits Andalūzijas (Spānijas) arābu un pilsētā radās Andalūzijas kvartāls.
859.gadā nodibināta musulmaņu universitāte. Raksta, ka pirmā tāda Āfrikā (jāsalīdzina ar Kairas universitāti!).
Pilsēta IX-X bija Idrisīdu valsts galvaspilsēta, vēlāk piekāpās Mārakešas priekšā.
X gs. pilsētu ieņēma fatimīdi.
No 1170.–1180.gadam Fēsa esot bijusi lielākā pilsēta pasaulē.
1296.gadā pilsētu ieņēma marinīdi, padzenot berberu almohādus. Marinīdu laikā XIII-XV gs. atkal kļuva par valsts politisko centru, bet no XIV gs. - arī visas Maribas.
No XVI gs. sākās pagrimums.
1911.gadā Fēsu okupēja franču karaspēks.
Fēsa kļuva par vienu no galvenajiem marokaņu nacionālās atbrīvošanās centriem. Masu nemieri un demondtrācijas norisinājās 1936.-1937.g., 1951.g., 1954.g. u.c.
Pēc neatkarības iegūšanas 1956.gadā Fēsa kļuva par ātri augošu valsts rūpniecības centru - cukura, tekstila un ķīmiskā rūpniecība. Tika paplašināta lidosta.

Transports. Uz Fēsu lido no Frankfurtes (Hānas) Ryanair. 10 reizes dienā vilciens uz Marakešu. Brauciens 7 stundas un cena ap 11 Ls.

Tūristam. Nekaunīgi falšie gidi – pārsvarā puišeļi.

Raksturojums. Uzskata par vienu no skaistākajām imperiālajām pilsētām Marokā, ar ļoti dzīvīgu medīnu. Fēsa ir liels Marokas amatniecības un mākslas izstrādājumu centrs. UNESCO sarakstā. Patlaban tā esot lielākā un vecākā viduslaiku pilsēta.

Arhitektūra. Fēsa sastāv no trim daļām: Vecā Fēsa (Fes el Bali, dibinājis Idrīss I 789.gadā), Jaunā Fēsa (Fes el Jadid, dibināta 1276.gadā) un mūsdienu Fēsa (pēc 1916.gada).

Karauīne mošeja un universitāte. IX gs. Tai blakus ādu miecētava, kas pamatīgi smird.
Anadolas mošeja. VIII gs. beigas, pārbūvēta XIII gs.
Atarīna medrese. XIV gs.
Buinanija medrese. XIV gs.
Mulaja Idrīsa kapene. XIV-XVIII gs.
Monumentālie vārti - Bab el Giza, Bab el Futuh.
Lielā mošeja. XIII gs., atjaunota XIV gs.
Darelmakzenas pils. XIII gs.
Darbata pils. XIX-XX gs., tagad muzejs.
Darelbeidas pils. XIX-XX gs.
Fes el Jadid. „Jaunā pilsēta,” kas sākusi izplesties jau viduslaikos.
Žīdu rajons - melahs.
Karaliskā pils. 
Zilie vārti.
Ieroču muzejs.

Kāda no mošejām ir ārkārtīgi liela.  

Saites.
Maroka.