Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Filozofija un filozofi

Philosophia no grieķu vārdiem philos - "mīlēt" un sophia - "gudrība."

Zinātne par pašiem vispārīgākajiem dabas, cilvēku sabiedrības un domāšanas likumiem, kuras pamatjautājums ir apziņas attiecība pret esamību. Kā patstāvīga zinātne filozofija atdalījās no sākotnējās un vienotās zinātnes tikai pakāpeniski laika gaitā. 

Filozofijas pamatjautājums ir jautājums par domāšanas attieksmi pret esamību. Atkarībā no šī jautājuma atrisinājuma visi filozofijas virzieni iedalāmi divos pamatvirzienos - materiālistiskajā un ideālistiskajā. Filozofijas vēsturiskā attīstība risinājusies un risinās nepārtrauktā abu šo filozofijas virzienu cīņā.

Vēsture. Pirmo reizi filozofijas vēsturē vienotās esamības jēdzienu izvirzīja elejieši (grieķu filozofijas skola Elejā, Dienviditālijā), tas ietekmēja antīkā ideālisma attīstību.
XIV gs. tika atvērta filozofijas fakultāte vecākajā Eiropas augstskolā - Boloņas universitātē.

Filozofijas novirzieni.
      Eklektika.
      Eksistenciālisms. Ateistiskais un reliģiskais.
      Ideālisms. Apziņa tiek uzskatīta par primāru attiecībā pret matēriju. Labi sasaucas ar Matricas teoriju.
      Materiālisms. Matērija tiek uzskatīta par primāru attiecībā pret apziņu.
                  Vulgārais materiālisms. 
      Panpsihisms. Koncepcija, ka dabā it visam piemīt dvēsele/psihe, filozofiskais animisms.
      Sholastika.  
      Skepticisms.
      Utilitārisms.

Antīkā filozofija.
      Sengrieķu filozofija.
      Seno romiešu filozofija.
      Seno ķīniešu filozofija.
      Senindiešu filozofija.
      Bizantiešu filozofija.

Viduslaiku filozofi.
      Bonaventūra (1221.-1274.g.). 
Itālija.
      Johans Ekharts (~1260.-1327./28.g.). Vācija.
      Mozus Maimonīds (1135.-1204.g.). Rietumeiropas žīds.

Pazīstami Jauno laiku filozofi.
      Bernardo Bolcano (1781.-1848.g.).
Čehija.
      Džeremijs Bentems (XVIII gs.). Anglija.
      Imanuels Kants (1724.-1804.g.). Vācija.
      Juzefs Marija Boheņskis (1902.-?). Šveice.
      Georgs Hēgelis (1770.-1831.g.). Vācija.
      Kārlis Gothards Elverfelds (1756.-1819.g.). Latvija.
      Ludvigs Bīhners (1824.-1899.g.). Vācija.
      Ludvigs Feierbahs. Vācija.
      Moriss Blondels (1861.-1949.g.). Francija.
      Oto Frīdrihs Bolnovs (1903.-1991.g.). Vācija.
      Renē Dekarts (1596.-1650.g.). Francija.
      Rūdolfs Eikens (1846.-1926.g.). Vācija.
      Teodors Adorno (1903.-1969.g.). Vācija.

Mūsdienu filozofi.
      Džovanni Džentile (1875.-1944.g.).
Itālija, fašisma ideologs.

„Filozofija man nepieciešama, lai nejustos kā uz brūkoša ledus krāvuma. Kas esam, no kurienes nākam, uz kurieni ejam? To nezinām. Bet skaidri zinu, ka dzīve turas uz mīlestības un darba.” /Āris Jānis Rozentāls, latviešu aktieris/

Tehnika. Pieliku bildi 22.09.2022. Tagad 8.lpp. 9.vieta.

Saites.
Filozofija par Nezināmo.