Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Gruzijas ķēniņi (III gs.pmē.-?)

Farnavaziānu dinastija (III gs.pmē. 1.puse).
Farnavazs (III gs.pmē. 1.puse).
Kartli valsts (Ibērijas) dibinātājs saskaņā ar gruzīnu hroniku Kartlis chovreba. VI gs.pmē. beigās kopā ar Kolhīdas valsts ķēniņu Kudžu stājās Gruzijas valsts dibināšanas kustības priekšgalā.
Dzīvesgājums. Vietējās aristokrātijas pārstāvis, kas pacēla sacelšanos pret valdošajām aprindām, kuras atbalstīja "grieķi" (Pontas valsts). Sacelšanā ņēma dalību Rietumgruzijas ķēniņš un kalnu ciltis, Farnavazu atbalstīja arī seleikīdi.
Uzvarējis, Farnavazs kļuva par Kartli ķēniņu Farnavaziānu dinastijas dibinātāju.
Farnavazs savus valdījumus iedalīja apriņķos - saeristao, kuru priekšgalā nolika valdniekus-eristāvus. Centrālajā apgabalā Šida Kartli - spaspetu. Nocietināja savu galvaspilsētu Mchetu kā arī citas Kartli pilsētas un cietokšņus.
Ar Farnavaza vārdu tiek saistīta gruzīnu rakstības iedibināšanās.

Farsmanu dinastija. Ibērijas (Kartli) ķēniņu dzimta.

Farsmans I (30.-60.g.).
Radniecība. Dēls – Radamists (Armēnijas ķēniņš).
Brālis – Mitridāts (padarīja viņu par Armēnijas ķēniņu).
Biogrāfija. Ibērijas ķēniņš no 30.-60.gadam.
Viņa laikā Ibērija sasniedza nozīmīgu ekonomisko un militāro varenību. Balstoties uz savienību ar Romu, Farsmans I realizēja aktīvu ārpolitiku.
35.gadā ar albāņu un sarmatu palīdzību iekaroja Armēniju un nosēdināja tās tronī savu brāli Mitridātu, kuru vēlāk nomainīja dēls Radamists. Radamists gan visai drīz pameta Armēniju partiešu valsts spiediena un iekšējās sacelšanās dēļ.

Farsmans II Drismīgais (II gs. 30.-50.gadi).
Biogrāfija. Realizēja aktīvu ārpolitiku. Viņa valdīšanas laikā Ibērija dienvidos izgāja pie Melnās jūras – iekļāva savā sastāvā Rietumgruziju un vēl dažas citas teritorijas.
Laikā no 135.-136.gadam Farsmans II organizēja postošu alānu iebrukumu Albānijā (Kaukāza), Partiešu valsts un Romas valdījumos. Tādejādi romieši bija spiesti izpelnīties Farsmana II labvēlību, izpildot viņa teritoriālās pretenzijas un sūtot viņam dāvanas.
Romas imperatora Antonija Pija valdīšanas laikā Farsmans II ar greznu svītu apmeklēja Romu, kur tika sagaidīts ar lielu godu. Pijs atzina Ibērijas robežu paplašināšanos. Pēc viņa pavēles Romā Farsmanam II uzslēja jātnieka statuju.

Vahtangs I (~484.-520.g.).

Dāvids III Kuropalats (961.-1001.g.).
Biogrāfija. Cīnījās ar Gruzijā iebrukušajiem arābiem. Paplašināja Tao-Klardžeti kņazistes robežas līdz Vana ezeram un Erzinkiekm (Erzindžana). Mēģināja apvienot feodāli sadrumstaloto Gruziju. Ietekmēja Bizantijas iekšpolitiku – 979.gadā apspieda Vardas Sklira feodāļu sacelšanos.

Bagrationu dinastija (?). Gruzīnu augstmaņu un ķēniņu dinastija. Viena no bagrationu dzimtām izvirzījās vadībā Kartli valstī VI-VIII gs. IX gs. Ašots Bagrations nodibināja Dienvidgruzijā Taoklardžetijas kņazisti, iegūstot no Bizantijas imperatora kuropalata („galmķēniņa”?) titulu. No IX gs. bagrationi bija visas Gruzijas ķēniņi.
X gs. beigās Dāvids Bagrations savā varā apvienoja Dienvidgruziju, daļu armēņu apdzīvoto zemju, Kartli un Abhāziju, pakļāva savai ietekmei arī Ziemeļgruziju, tādejādi padarot Taoklardžetijas valsti stipru un liekot pamatus vienotai Gruzijai.

Dāvids Bagrations (X gs. beigas).
Biogrāfija. Savā varā apvienoja Dienvidgruziju, daļu armēņu apdzīvoto zemju, Kartli un Abhāziju, pakļāva savai ietekmei arī Ziemeļgruziju, tādejādi padarot Taoklardžetijas valsti stipru un liekot pamatus vienotai Gruzijai.

Bagrats III (975.-1014.g.).
Radniecība. Taoklardžetas valdnieka Dāvida pieņemtais dēls.
Pa mātes līniju brālēns abhāzu ķēniņam Teodosijam.
Biogrāfija. Gruzīnu ķēniņš 975.-1014.gadam.
Savā varā apvienoja rieteņu un ievērojamu daļu austreņu Gruzijas – Kartli, Kahetiju, Eretiju.
Balstoties uz aristokrātiem, Bagrats III sīvi cīnījās ar lielajiem feodāļiem, kas pretojās valsts apvienošanai.
Cīnījās arī pret arābu iekarotājiem.
Viņa valdīšanas laikā tika uzbūvēta brīnišķīga Bedija svētnīca Abhāzijā un Bagrata templis Kutaisi (viens no skaistākajiem gruzīnu viduslaiku arhitektūras pieminekļiem)..

Georgijs III.
Radniecība.
Meita - Tamāra.

Tamāra (1184.-1213.g.).
Gruzijas ķēniņiene no 1184. līdz 1213.gadam, viņas valdīšanas laiks bieži tiek dēvēts par Gruzijas Zelta laikmetu.
Radniecība. Tēvs - Georgijs III.
Pirmais vīrs - Jurijs, Vladimiras kņaza Andreja Dievmīļa dēls, pederasts.
Dzīvesgājums. Dzimusi ap XII gs. 60.gadu vidu.
Turpināja Dāvida Celtnieka iesākto politiku Gruzijas valsts apvienošanai un nostiprināšanai. Tās valdīšanas laiks bija feodālās Gruzijas ekonomisks, kulturāls un politisks pacēlums - gruzīnu historiogrāfijā bieži dēvēts par Zelta laikmetu.
Attīstījās saimniecība un tirdzniecība, tika būvētas pilsētas. Tika ierīkots ceļš starp Tbilisi un Džavahetiju, izrakti Alazaņas un Samgoras kanāli utt.
Viņas vadītais karaspēks paplašināja Gruzijas valsti no Melnās līdz Kaspijas jūrai. 1211.gadā Tamāras karaspēks atkaroja Persijai Dienvidazerbaidžānu.
Tamāras valdīšanas laikā augstu līmeni sasniedza literatūra, glezniecība un arhitektūra.
Tamāras valdīšanas laikā attīstījās politiski-diplomātiskie sakari ar Krieviju. Rezultātā 1185.gadā Tamāra izgāja pie sava pirmā vīra - Juriju (Vladimiras kņaza Andreja Dievmīļa dēlu), kurš, diemžēl izrādījās pederasts.
Mirusi 1213.gadā.
Aplūkojamie objekti.
Ķēniņienes Tamāras rezidence. Atrodas citā kalnu virsotnē. Gruzijas augstākā placdarma, no kuras paveras skats uz pirmatnīgo Inguri upes ieleju un 5201 m augsto Šharu.
Vardzija. Tamāra esot dzīvojusi tās 366 istabās.

Simons I. 1569.gadā kaujā pie Parchisas (Algetas aizā), vajājot atkāpjošos persiešus, tika sagūstīts gruzīnu Kartli ķēniņš Simons I. 9 gadus viņš pavadīja persiešu cietumā. Kad irāņi sāka just pirmās sakāves no turkiem, tad šahs atbrīvoja Simonu I no cietuma un nozīmēja to par ķēniņu Kartli, ko jau bija ieņēmuši turki. Atgriezies Simons I tūdaļ organizēja partizāņu karu, un drīzumā atņēma turkiem Lori, Gori u.c. gruzīnu cietokšņus.
1579.gadās Simona I karaspēks aplenca Tbilisi, ko turki bija ieņēmuši 1578.gada vasarā, un sakāva citas turku vienības, kas steidzās palīgā aplenktajiem. 1582.gadā Simons I noslēdza pretturcisku savienību ar Manučāru II Džakeli. Tai pat gadā kaujā pie Muhranas tie abi kopā sakāva sultāna armiju. Un tikai pēc 5 gadiem osmaņiem izdevās atgriezt Gruziju daļējā kontrolē. Pie tam Simons I nepalika bešā - par nodevām sultāns atzina viņu par Kartli ķēniņu.
Tādejādi Osmaņu impērijai Aizkaukāzā nācās cīnīties divās frontēs - pret gruzīniem ar Simonu I vadībā un pret tos atbalstošajiem sefevīdiem.

Saites.
Gruzīni.