Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Ģermāņi

Vēsture. Mūsu ēras sākumā. Ģermāņu ciltis dzīvoja starp Elbu un Reinu. Viņu zeme bija klāta ar bieziem mežiem un staigniem purviem. Mežu un purvu vidū atradās ģermāņu ģinšu ciemi. Ģints nolīda mežu un iekopa zemes gabalu. Vecākie tajā iedalīja atsevišķus zemes gabalus ģints locekļiem. Ģermāņi sēja miežus un rudzus. Divos vai trīs gados augsne bija noplicināta, un viņiem nācās līst jaunus gabalus.
Mežā tie ganīja lopus. Nepazina ne vīnkopību, ne dārzkopību.
Kamēr dienvidu kaimiņiem romiešiem bija verdzības iekārta, ģermāņi bija saglabājuši pirmatnējās kopienas iekārtu. Ģintis apvienojās ciltīs. Katra ģints apmetās uz dzīvi atsevišķā ciematā. Ap to atrodošā zeme piederēja visai ģintij.
Uzlabojoties darbarīkiem, zemi vairs nevajadzēja apstrādāt visai ģintij. Izmantojot arklu un ecēšas, viena ģimene jau spēja uzart un apsēt zemes gabalu un pēc tam novākt ražu, no kuras ģimenei pietika pārtikas. Tāpēc aramzeme pārgāja atsevišķu ģimeņu lietošanā. Ciemā tagad dzīvoja ne tikai vienas ģints locekļi, bet arī kaimiņi. Izveidojās kaimiņu kopiena.
Mūsu ēras pirmie gadsimti. Notika ģermāņu sabiedrības noslāņošanās.
Dižciltīgie ģermāņi uzņēmās cilts vadīšanas pienākumus. Uzstājās tautas sapulcēs ar runām, bet vienkāršie ģermāņi tās atbalstīja vai arī ne. Īpaši noslāņošanās puieauga Romas karagājienu laikos, jo dižciltīgie ģermāņi pārtika no kara laupījuma un zemi vairs neapstrādāja – to viņu vietā darīja vaņģenieki.
Kari ar Romu. 13.g.pmē. par romiešu armijas virspavēlnieku gallijā tika nozīmēts Nērons Klaudijs Drūzs, kas no šejienes sāka veikt militārus uzbrukumus pret ģermāņiem.
12.g.pmē. Drūzs pārgāja reinu un pakļāva divas ziemeļģermāņu ciltis - bruktērus un haukus.
9.g.pmē., iecelts par konsulu, Drūzs sakāva markomānus un heruskus, nonākdams līdz Elbai.
Ģermāņus vilināja impērijas auglīgie līdzenumi un pilsētu bagātības.
III gs. vidū ģermāņi sāka apdraudēt Romas valsti, jo vēlējās iegūt jaunas teritorijas, lai apmestos tajās uz dzīvi.
Sākot ar IV gs. ģermāņi veselām ciltīm tie ielauzās impērijas zemēs. Cilts priekšgalā gāja bruņoti vīrieši: vienkāršie karavīri gāja kājām, cilšu vadoņi un viņu karadraudžu locekļi jāja uz zirgiem. Aiz vīriešiem virzījās smagi vezumi, kuros bija iejūgti vērši. Tajos brauca sievietes un bērni. Gani dzina lopu barus.
Kamēr impērija bija stipra, tās pēja šos uzbrukumus apturēt. Daudzus barbarus nokāva vai padarīja par vergiem.
Ģermāņu iebrukums Romas impērijā. Pēc gotiem Romas impērijā ielauzās ģermāņu ciltis. Nesastapdami nopietnu pretošanos, ģermāņi ieņēma Galliju, Itāliju un Spāniju. No Spānijas tie iebruka Ziemeļāfrikā.
V gs. ģermāņi apmetās uz dzīvi visā impērijas teritorijā: vandaļi Ziemeļāfrikā, vestgoti Spānijā, ostgoti Itālijā, franki Gallijā, angļi un sakši Britānijā. Romas impērijas provinču iedzīvotāji bieži vien ģermāņus uzlūkoja kā atbrīvotājus. Viņu pusē pārgāja vergi un koloni, atvēra pilsētu vārtus. Tauta nonāvēja vergturus.
Apmetušies uz dzīvi auglīgajās zemēs, tie izcirta vīnogulāju dārzus un to vietā iesēja rudzus un miežus. Izcirta olīvkoku birzis, lai ierīkotu ganības.
Ģermāņi izpostīja daudzas romiešu celtnes, lai iegūtu akmeņus cietokšņu būvei. Daudzas pilsētas tika sagrautas un to drupas aizauga ar krūmiem un zāli. Pilsētas un ceļi palika tukši, iedzīvotāji no pilsētām pārcēlās uz laukiem.
5.gs. vidū viena no ģermāņu ciltīm – vandāļi, pārcēlās no Āfrikas uz Itāliju un ieņēma Romu. Vandāļi sasita statujas, iznīcināja grāmatas, dedzināja mājas. Pēc viņu iebrukuma Romā palika tikai 7000 iedzīvotāju.
Romas pēdējā bojāeja (476.g.). 476.gadā kāds ģermāņu vadonis gāza pēdējo Romas imperatoru un Rietumromas impērija beidza pastāvēt. Līdz ar tās bojāeju tika sagrauta verdzības iekārta Rietumeiropā. Tādēļ Rietumromas impērijas bojā ejas gadu pieņemts uzskatīt par Seno laiku noslēguma gadu.
Austrumromas impērija ar lielām grūtībām atvairīja barbaru uzbrukumus. To sāka saukt par Bizantijas impēriju, bet tas jau ir cits stāsts.
Franki iekaro Galliju. 486.gadā franki sakāva romiešu vietvalža karaspēku un kļuva noteicēji lielākajā daļā Gallijas.

Ģermāņu ciltis.
      Angļi.
      Batāvi.
      Bavārieši.
      Bruktēri.
Tos pakļāva romiešu armijas virspavēlnieks Gallijā Nērons Klaudijs Drūzs, pāriedams Reinu 10.g.pmē.
      Franki.
      Frīzi.
      Goti.
      Hauki. 
Tos pakļāva romiešu armijas virspavēlnieks Gallijā Nērons Klaudijs Drūzs, pāriedams Reinu 10.g.pmē.
      Heruski. 9.g.pmē. sakāva romiešu virspavēlnieks Gallijā Nērons Klaudijs Drūzs.
      Jiti.
      Kimbri.
      Markomāni.
9.g.pmē. sakāva romiešu virspavēlnieks Gallijā Nērons Klaudijs Drūzs.
      Sakši.
      Švābi.
      Svēbi.
      Vandāļi.