Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Gotu ķēniņi

Vinitārs (ap 376.g.).
Biogrāfija. Viņš 376.gadā cieta sakāvi no austrumslāviem – antiem. Drīz pēc tam viņu sagrāba paši goti un kopā ar dēliem nogalināja.

Rietumgotu ķēniņu saraksts.

Alarihs I (395.-410.g.).
Biogrāfija. Rietumgotu vadonis un pirmais karalis.
Dzimis ap 376.gadu.
Iebruka Trāķijā, ieņēma Atēnas, izpostīja Korintu, Argosu, Spartu.
Romas imperators Arkādijs noslēdza ar Alarihu I mieru un nozīmēja to par Ilīrijas vietvaldi, kur tika nometināti rietumgoti.
401.gadā viņš pacēla sacelšanos un iebruka Itālijā. Tad viņu divas reizes sakāva Stilihons – pie Polencijas un Veronas, un Alarihs I atkāpās.
408.gadā trijas reizes nesekmīgi aplenca Romu.
Viņa vadītie goti ieņēma Romu 410.gada 24.augustā, jo Romas vergi iem naktī atvēra pilsētas vārtus. 3 dienās izlaupīja, sagrāva un nodedzināja Romu. Ir leģenda, ka pēc Romas ieņemšanas 410.gadā daļu Zālamana tempļa dārgumu viņš noglabājis Karkasonas pilsētā Francijā. Viņš bija ariānis un tādēļ saudzēja daudzus pieminekļus un kristiešu īpašumus.
Miris 410.gada beigās Dienviditālijā, kad gatavojās karagājienam uz Sicīliju un Āfriku. Alariha I iebrukums sekmēja Rietumromas bojāeju.

Atavulfs (410.-415.g.).
Biogrāfija. Kāpa tronī 410.gadā.
412.gadā atveda vestgotus Gallijā pēc tam, kad ar Romas imperatotu Honoriju noslēdza līgumu par apmešanos gallijā un ikgadēju maizes piegādi gotiem. Tomēr romieši maizi nepiegādāja un tas izraisīja līguma laušanu ar romiešiem un Atavulfa uzbrukumu Narbonnai, Tulūzai un Bordo. Romiešu karaspēks atspieda Atavulfa gotus uz Spāniju.
415.gadā Atavulfs tika nogalināts Barselonā.

Eirihs (466.-484.g.).
Biogrāfija. Sarāva savienību ar Romu. Viņa valdīšanas laikā Rietumgotu valstī ietilpa Gallijas centrālā un dienvidu daļa un liela daļa Spānijas. 

Alarihs II (484.-507.g.).
Biogrāfija. Viņa valdīšanas laikā rietumgoti cieta sakāvi no frankiem un zaudēja lielāko daļu Gallijas (paturēja tikai Septimāniju). Rietumgotu valsts centrs pārgāja uz Spāniju, par galvaspilsētu kļuva Tolēda.

Leovigilds (568.-586.g.).
Biogrāfija. Pievienoja svēbu karalisti, pakļāva dažus iepriekš neatkarīgus apgabalus ziemeļos, atņēma bizantiešiem, kas 554.gadā bija nostiprinājušies Spānijas DA, Kordovu, Malagu un Asidonu. Apspieda pilsētnieku un zemnieku sacelšanos dienvidos.

Spānijas karaļi, kuri valdīja no VI–VIII gs. (rietumgoti)
1. Taitis (321.–338.g.)
2. Tauteikolos
3. Eigila
4. Aukātanagilis
5. Lieliva

Rekareds I (586.-601.g.).
Biogrāfija. Dzimis 516.gadā.
Vestgotu valsts karalis Spānijā no 586.gada.
Reliģija. Pieņēma kristietības ariāņu novirzienu par valsts reliģiju 587. vai 589.gadā, lai sekmētu ģermāņu aristokrātijas un spāņu-romiešu zemes īpašnieku tuvināšanos.
Iekšpolitika. Ariāņu aristokrātijas dumpji un sazvērestības, kas tika vērstas pret karaļa varas pastiprināšanos, tika apspiestas. Valsts pārvaldē iesaistīja garīdzniecības pārstāvjus.
Ārpolitika. Atzina Bizantijas iekarojumus uz dienvidiem un austreņiem no Pireneju pussalas.

Rodrigo (?-711.g.).
Biogrāfija. 711.gadā Ziemeļāfrikas (Magribas un Ifrīķijas) pārvaldnieks Musa ibn Nusairs nosūtīja berberu Tariku ibn Zijādu ar 7 000 cilvēku lielu vienību (arābi, sīrieši un berberi) pret vestgotu karalisti Spānijā. Vestgotu karalis Rodrigo un vairums viņa augstmaņu gāja bojā kaujā pie Roderihas Gvadalkvivīras upes krastos. Daži avoti ziņo, ka arābus izsaukuši Rodrigo nedraugi, citi apgalvo, ka šī kampaņa bijusi parasts arābu iekarojumu turpinājums.


Austrumgotu ķēniņu saraksts (493.-555). Austrumgotu valsts ķēniņi aizsākās ar Teodorihu I Lielo, kas 493.gadā kāpa tronī un nodibināja Austrumgotu valsti. 553.gadā valstī iebruka bizantiešu karapūļi un pēc 2 gadu ilgām cīņām Austrumgotu valsts 555.gadā beidza pastāvēt.

      Teodorihs I Lielais (493.-526.g.).
 

Valamirs (?-470.g.).
Radniecība. Cēlies no karaliskās Amālu dzimtas. Tēvs - princis Vandalārijs.
Dzīvesgājums. Dzimis ap 440.gadu.
Kritis karā ar skīriem 470.gadā.

Amalasunta.

Teodats (VI gs.).

Vitigis (536.-540.g.).
Biogrāfija. Austrumgotu ķēniņš no 536.-540.gadam.
Cēlies no vienkāršiem karavīriem, 536.gadā armija to ievēlēja par karali.
Valdīja asu sociļo cīņu un karalistes izjukšanas laikā.
Karoja ar Bizantiju, kas centās iekarot Austrumgotu valsti.
536.gadā aplenca Romu.
540.gadā Ravennā krita Bizantijas imperatora sūtītā karavadoņa Belisārija gūstā.
Nomira gūstā Bizantijā.

Totila (541.-552.g.). Totila.
Babuila. Ostgotu ķēniņš Itālijā no 541. līdz 552.gadam.
Dzīvesgājums. Kāpa tronī 541.gadā ar tautas masu atbalstu, kas uzstājās pret ostgotu un romiešu aristokrātiju.
Pauda ostgotu feodālās aristokrātijas intereses.
Stājās plašas atbrīvošanās kustības galvgalī Itālijā, kas cīnījās pret bizantiešu iekarotājiem. Ar karaspēka palīdzību, kurā viņš piesaistīja vergus un kolonus, vairākkārt sakāva bizantiešus, kas vēlējās atjaunot vergturu iekārtu Itālijā. 546.gadā ieņēma Romu.
Gāja bojā 552.gadā cīņā ar Bizantiju, viņu uzvarēja Narzess pie Tahinas.

Saites.
Goti.