Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Grenlande

Lielākā sala pasaulē (ja neskaita Austrāliju un citus kontinentus), pašlaik Dānijas pārvaldē.

„Zaļā zeme.”

Galvaspilsēta - Nūka.
Platība - 2,16 miljons km2.
Iedzīvotāji - 57 000, no tiem 50 000 ir eskimosi (raksta arī, ka eskimosu un ieceļojušo vikingu pēcteči).

Nokļūšana. Vasarā uz vairākām austrumu un dienvidu krasta pilsētām lido Air Iceland no Īslandes. Uz rietumu piekrasti lido SAS lidmašīna 3 reizes nedēļā no Kopenhāgenas. Ceļojums uz Grenlandi iekļauts arī vairāku kruīza kuģu maršrutā, piemēram, Polar Cruises

Daba. 80% teritorijas klāj ledājs. Saule virs polārā loka vasarā nekad nenoriet, paliek uz vietas, bet ziemā ir mūžīga nakts. Globālā sasilšana pagarina vasaras periodu un grenlandiešiem tas patīk. Tas nāk par labu aitkopības nozarei, veicina kartupeļu un citu dārzeņu audzēšanu. Interesanti ir aplūkot fermas, kas darbojas ziemeļu apstākļos. Daba ir brīnumaina un sirreāla, vislabāk globālo sasilšanu var vērot salas ziemeļos. Lai gan tā patīk cilvēkiem, tā ir bīstama baltajiem lāčiem un roņiem, kuriem ir nepieciešams ledus.

Ģeoloģija. Viena akmens grēda, kas parādījusies virs zemes ir 3,8 miljardi gadu veca. Speciālisti domā, ka Grenlandei ir milzīgas derīgo izrakteņu un naftas iegulas.

Lietas, ko izmēģināt. Aisbergu vērošana (stipri jāuzmanas!), braucieni ar suņu pajūgiem, vaļu vērošana, vaļu un roņu gaļas garšošana, braucieni ar siega motocikliem.

Pārvietošanās. Ārpus pilsētām nav ceļu. Pārvietošanās iespējama tikai ar lidmašīnu, suņu pajūgiem un kuģiem. Air Grenland piedāvā pārlidojumus ar lidmašīnām un helikopteriem uz 17 iekšzemes pilsētām, bet tie ir dārgi – simtiem dolāru. Gar rietumu piekrasti kursē prāmji, dažkārt iespējams pārvietoties ar laivu. Prāmju kursēšanai ir neregulārs grafiks, bet tieši ar tiem vislētāk ir izpētīt salas rietumu piekrasti.

Nakšņošana. Kangerlusuakas lidostā Hotel Kangerlussuag, kur divvietīgs numurs maksā 120 Ls. Old Camp Youth Hostel par vietu kopmītnes istabiņā jāmaksā ap 30 Ls. Ilulisatas viesnīcā Arctic Hotel istaba maksā ap 135 Ls. Hostelī Ilulissat Hostel gultasvietu var dabūt par 25 Ls. Nūkas centrā ir viesnīca Hotel Hans Egede, kur istaba maksā ap 140 Ls, restorānā ir ziemeļbrieža gaļa. Nakšņošana iespējama arī teltīs, bet tad jācīnās ar odiem. 

Ēšana. Grenlandes pilsētās parasti ir kāda ēstuve un daudz greznāks un dārgāks restorāns vietējā viesnīcā. Vietējos labumus – ziemeļbrieža vai roņa gaļu parasti var dabūt tikai dārgajos restorānos. 

Vēsture. Pirmie no eiropiešiem Grenlandi X gs. sasniedza vīkingi. Ēriks Rudais, kas tika padzīts no Norvēģijas un Īslandes, X gs. ieradās Grenlandē. Viņš jutās vientuļš un aicināja sev pievienoties tautiešus. 25 kuģi izbrauca no Īslandes, 14 sasniedza mērķi. Dzīves apstākļi bija skarbi, tomēr vikingi šeit palika 400 gadus, un tad spēji pazuda. Ir vairāki minējumi par viņu aizceļošanas iemesliem: konflikts ar vietējiem iedzīvotājiem, grūtības uzturēt sakarus ar Eiropu. Taču visticamāk vikingi aizbrauca sūrā klimata dēļ uz Vinlandi, jo sākās „mazais leduslaikmets”, kas padarīja neiespējamu lauksaimniecību.
XVII gs., meklējot arktisko ceļu no Atlantijas uz Kluso okeānu, Grenlandi sasniedza angļu ceļotājs Henrijs Hudzons.
1931.gadā, saņemot valdības atbalstu, Norvēģijas premjers Kvislings uzsāka tā saucamo „Grenlandes avantūru,” kurā norvēģu bruņotie spēki izsēdās dāņiem piederošajā Grenlandē un ieņēma daļu no DR piekrastes. Sperot šādu radikālu soli viņš gribēja panākt, lai sala nonāk Norvēģijas pakļautībā. Tomēr Hāgas starptautiskā tiesa 1933.gada aprīlī pieņēma lēmumu, kurā abu valstu ilgais strīds tika atrisināts par labu Dānijai, tādā veidā apstiprinot tās suverenitāti pār salu. 
Autonomija. 1979.gadā tai piešķirta daļēja autonomija Dānijas sastāvā. 1985.gadā tā izstājas no ES, lai izvairītos no ES likumiem milzīgo zvejas teritoriju sakarā.
1985.gadā grenlandieši referendumā nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības.
Pašlaik Dānijas ikgadējās subsīdijas 557 miljonu dolāru apjomā vedo 30% no Grenlandes iekšzemes kopprodukta. Galvenās nodarbe ir garneļu un zivju zvejniecība, kā arī tūrisms.
Grenlandieši 2008.gada novembrī referendumā pārliecinoši nobalsojuši par plašāku autonomiju Dānijas sastāvā, kas salas administrācijas ļaus pārņemt kontroli pār vairākām nozarēm. 75,54% nobalsoja par plašākas autonomijas piešķiršanu, bet 23,57% - "pret". Tiesības piedalīties šajā Grenlandes administrācijas ierosinātajā balsojumā bija 39 000 salinieku, no kuriem nobalsoja 71,96%. Līdz ar to no 2009.gada 21.jūnija Grenlandes administrācija sāks kontrolēt tādas jomas kā dabas resursu pārzināšana, tieslietas, policijas darbs un zināmā mērā arī ārlietas. Grenlandes eskimosi arī saskaņā ar starptautiskajiem likumiem tiks atzīti kā atsevišķa tauta un viņu valoda iegūs salas oficiālās valodas statusu. Jaunais statuss liks Kopenhāgenai konsultēties ar Nūku par ārlietu un aizsardzības politiku, tomēr grenlandiešiem nebūs galavārda šajos lēmumus, un nav gaidāms, ka šajā jomā daudz kas mainīsies.
Līdz arto kopš 2009.gada Grenlandei ir autonomija Dānijas sastāvā, kas lemj tikai aizsardzību un ārpolitiku.
Partija Inuit Ataqatigiit, kas iestājas par Grenlandes pilnīgu neatkarību, 2009.gada vēlēšanās ieguva 43,7% balsu, pārspējot Siumut sociāldemokrātus, kas Grenlandē valdījuši pēdējos 30 gadus.
Ienāk lielas Ķīnas investīcijas, kas citus dara bažīgus.

Grenlandes aisbergi. Lielākā pasaules sala. Jokojot tiek dēvēta par "Milzīgo aisbergu kaltuvi." Ledus sega klāj gandrīz visu Grenlandes teritoriju, jeb aptuveni 1,7 miljonus km2. Tas ir vidēji 2 km biezs: biezākajā vietā pārsniedz pat 3 km biezumu. Ja nokustu viss Grenlandes edus, tad pasaulē ūdens līmenis paceltos par 7,2 m.
Liela Grenlandes ledāju kušana notiek vidēji reizi 150 gadu laikā un tāda bija nesen - 2012.gada vasarā. Pirms tam tas bijis fiksēts 1889.gadā.
Zinātnieki, kas atbalsta Globālās sasilšanas teoriju, prognozējuši, ka Grenlandes ledājinokusīs nākamo 2000 gadu laikā, ja vien netiks samazināts CO2 daudzums atmosfērā.
2010.gadā no Petermana ledāja atdalījās 250 km2 aisbergs.
2012.gadā no Grenlandes Petermana ledāja (no šī ledāja nākušie aisbergi reizēm sasniedz pat Ņūfaundlendas krastus) atdalījās milzonīgs aisbergs, kas 2 reizes platībā lielāks par Manhetenu.

Grenlandes ledus kušana. Grenlandē atrodas 1/12 daļa no visa pasaules ledus. Tā pilnīgas izkušanas rezultātā pasaules ūdens līmenis celtos par 6,4 m.
2007.gadā kušana sasniedza rekordu un bija lielākā kopš 1979.gada, kad ar satelīta palīdzību sākās kušanas monitorings. 2007.gadā izkusušā ledus daudzms ir par 10% lielāks nekā 2005.gadā. gaisa temperatūra te kopš 1991.gada ir pieaugusi par 3,9 grādiem. Ledus kušana veicina cilindrisku šahtu rašanos ledū, kas darbojas kā ūdens novadītāji.
Atcerieties kādreizējo Credo dziesmu - "Grenlandes ledus."

Suņu pajūgi. 
Vieta. Grenlande, Angmagsalikas pilsēta.
Kursi. Divās dienās iegūst suņu pajūga vadītāja tiesības. Maksa 215 eiras no cilvēka, 150 eiras – ja mācās pāris. Komandas jāmācās eskimosu valodā. 

Tules bāze. Amerikāņu GKS bāze Grenlandē.
Tobiasa salas. 

Latvieši Grenlandē.
Ivars Sīlis.
Latvijas goda konsuls.
Dzīvesgājums. Dzimis 1940.gadā Rīgā, uzaudzis Kopenhāgenā. 1964.gadā ieguvis inženiera diplomu un aizbrauc uz Grenlandi. Kopš 1976.gada pastāvīgs Dienvidgrenlandes pilsētiņas Kvakvortokas iedzīvotājs. Sieva Aka – slavena Skandināvijā kā māksliniece, meita Bolatta studē grafiku Dānijā Orhūsā un audžudēls Inuks. Ģimenē runā dāniski. Kopā veido izstādes ar viņa foto, sievas gleznojumiem, meitas kolāžām, zīmējumiem un dēla instalācijām un skulptūrām. 
Strādādams Grenlandē par ģeofiziķi, piedalījies lāču medībās, vēlāk – zinātniskās ekspedīcijās. Fotografē žurnālam „National Geographic” un „Stern.” Veido TV filmas un raidījumus, lasa lekcijas, raksta grāmatas. 
Latvijā Vestienā viņam ir zeme un puse mājas. Nezin, vai nav pārdota. Agrāk dāņus iepazīstināja ar Atmodas laika norisēm Latvijā. 
Darbi. Dānijā iznākušas 13 grāmatas, vēl da;zas top. 3 tagad arī latviski. 
1. „Nanoks” – tā eskimosi sauc balto lāci. Izdota latviski kā otrā.  
"Nabagi pilīs."

Tīmeklis.
www.greenland.com
www.polarcruises.com


Saites.
Dānija.