Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Hiperboreja

Mītiska zeme. Par hiperborejiem dēvēti cilvēki, kas dzīvo tālu no Grieķijas ziemeļos. Grieķu darbos sastopamās norādes – aiz skitu zemes, tālu ziemeļos, pie ziemeļu jūras un tamlīdzīgi. 

Hērodota liecības. Hiperborejus viņš piemin vairākkārt, taču var saprast, ka pats tos nav saticis un viņa stāstītais attiecas uz tālu pagātni. Viņš raksta (IV, 32–25), ka hiperboreji ik rudeni uz Apolona svētvietu Dēlas salā sūtījuši divas jaunavas ar ziedojumiem. Viņas pavadījuši pieci vīrieši – gan sargi, gan nesēji. Min arī divu jaunavu vārdus – Argo un Opidu. Citas jaunavas – Hiperona un Laodika no Dēlas salas vairs nav atgriezušās un tur apglabātas. Tur ieradušies arī divi hiperboreju vīri – Hekaergs un Ūpis (citur Apis vai Opis) ar vara plāksnēm.
Hērodos V gs.pmē. esot interesējies par to, kādā veidā Dēlas salā nonāk dāvanas no Hiperborejas. Viņam paskaidroja Dēlas priesteri, ka vien tauta tās nododot citai pa ķēdīti. Tā piemēram, hiperboreji tās iedodot skitiem, skiti kādai ciltij, kas dzīvo Adrijas jūras rietumu krastā, no turienes dāvanas nonākušas Dodonā grieķu rokās. No Dodonas tās veda pa Malijas līci uz Ebeju. Tad tās eduši no viena pilsētas uz citu, kamēr nonāca Karistā, taču garām Aristai, jo karistieši tās noved taisni uz Tenosu, bet tēnosieši uz Dēlas salu. Tāds dāvanu ceļš aprakstīts Hērodota „Vēstures” 4.grāmatas 33.nodaļā.

Pausānija liecības. Piemin hiperboreju Aheigis. Atstāsta, ka Prometejs ņēmis uguni no hiperboreja Foroneja.
Arī pārstāsta to pašu Hērodota hiperboreju dāvanu ceļu, gan ar lielām izmaiņām, jo tas ir 700 gadu pēc Hērodota. Pēc viņa vārdiem Prasijā, Atikas krastā, esot Apolona svētnīca. Šeit it kā nonākušas hiperboreju sūtītās dāvanas. Hiperboreji tās nododot amiraspiem, amiraspi isedoņiem, no tiem paņem skiti un nogādā tās Sinopā. Tad cauri helēņu zemēm tās nogādā Prasijā, bet pēc tam atēnieši tās ved uz Dēlas salu. Dāvanas esot ietītas rudzu salmos un neviens tās neredzējis.
Tā lūk maršruts ir stipri izmainījies, jo tas vedis pāri Melnajai jūrai. Pausānija aprakstītais ceļš sakrīt ar seno dzintara piegādes ceļu no Baltijas jūras. Tā kā Sinopa tai laikā bija svarīga grieķu kolonija, tad tāds maršruts bija visai loģisks. Bez tam šai laikā arī Dodona kā reliģiskais centrs bija zaudējusi savu nozīmi. 

Pindara liecības. Hiperborejus uzskatīja par „svētu tautu, kura nepazīst ne slimības, ne vecumu, vienmēr priecājas un dzied savas dziesmas mūzikas instrumentu pavadībā.” Kopā ar viņiem līksmojies arī Persejs, tur bijis arī Danajas dēls, kuram ceļu rādījusi Atēna. Kādā vēstulē Pindaram sacīts, ka hiperboreji cēlušis no titāniem.

Eliāna liecības. Stāsta, ka šīs tautas Apolona priesteri ir Boreja un Hionas dēli. Viņu augums ir 6 olektis (mazliet vairāk par 2,4 m!).

Sicīlijas Diodora liecības. Piemin hiperboreja Abarisa ceļojumu uz Hellādu. Hiperboreji atzīmējuši 19 gadu ciklu, kad „zvaigznes nostājas īstajās vietās.” Tad viņi svin Lielo gadu. Svētās vietas apsargā, un valsti pārvalda priesteri boreīdi, vēju pārvaldnieki, kuri šos uzdevumus manto no paaudzes paaudzē. Diodors izteica domu, ka hiperboreju zeme atrodas uz salas okeānā, kas esot tik liela kā Sicīlija. Sala esot pretī ķeltu zemei. Visai ticami, ka ar to domāta Britānija. Vēl Diodors norādīja, ka Lēto ir dzimusi hiperboreju zemē. 
„Vēstures bibliotēkas” otrajā sējumā Diodors apraksta hiperborejus, kas seko debesu ķermeņiem ar kādām ierīcēm, kas visai līdzinās teleskopiem. 

Plīnija liecības. Uzskatīja, ka Hiperboreja atrodas aiz Ripeju kalniem (Urāliem).

Homēra liecība. Homērs pieminēja cilvēkus (hiperborejus), kuri dzīvoja ziemeļos; viņiem bija gaisa kuģi, ar kuriem viņi varēja pārvietoties ”ar domas ātrumu.”

Par tautu, kura zināja gaisa kuģniecības noslēpumus rakstīja arī citi grieķu autori.

Tagadējie uzskati. Vairums tagadējo pētnieku sliecas domāt, ka Hiperboreja ir Lielbritānija. Stounhendža – apaļais Apolona templis. 

Saites:
Senā Grieķija.