Huainaņ Czjū
Sarakstīšanas laiks II gs.
Saturs. Klasiskais ķīniešu darbs. Tajā tiek aprakstīts idillisks Zelta laikmets, kad cilvēki un dzīvnieki dzīvojuši mierā Ēdenes dārzā. Dvēsele un miesa bija kosmiskā harmonijā. Klimats bija maigs un nebija stihisku nelaimju, nebija noziegumu. Gari bieži nolaidās uz Zemes, lai mācītu ļaužiem dievišķo gudrību. Taču cilvēks krita garu nežēlastībā un zeme piepildījās ar bailēm. Tad iegribu un izvirtību dēļ cilvēki deģenerējās.
„Senos laikos četri stabi tika salauzti, deviņas provinces tika sašķeltas daļās, debesis vairs pilnībā nesedza zemi, bet zeme vairs pilnībā nebalstīja debesis. Uguns dega nedziestot, bet ūdeņi, neatturami tecēja līdz applūda viss. Neganti zvēri rija cilvēkus, un plēsīgi putni savos nagos aiznesa vārgos un vecos. Tad Nu Kua sakausēja vienā veselā ugunīgos akmeņus un salāpīja debesjumu. Viņa nocirta bruņurupucim četras kājas un ar to palīdzību atjaunoja Stabus.”
Teikts arī, ka milzīgs valis iegrimis Rītausmas jūrā pēc tam, kad debesīs parādījās asteszvaigzne. Domā, ka te attēlota Mu zemes nogrimšana.
Saites:
Seno ķīniešu literatūra.
Ķīnieši.
