Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Inki

Inki no saviem kalnu cietokšņiem uz piekrastes joslu nolaidās tikai dažus gadsimtus pirms spāņu iekarotāju atnākšanas – XI gadsimtā. Viņu iekarotās valsts robežas sniedzās no Ekvadoras ziemeļos līdz Čīlei dienvidos. Pēdējo inki pakļāva čimu valsti ar galvaspilsētu Čančanu. Kusko inki saņēma jau pamestu.

Reliģija. Dievu panteonu pārņēmuši no činčām, radīšanas mītus – no aimariem.
Laika skaitīšana. Inki laiku iedalīja „saulēs.”
1. saule – dieva Virakočas valdīšana, baltādainie un bārdainie dievi
2. saule – milžu laikmets. Starp viņiem un dieviem izcēlās karš.
3. saule – primitīvo cilvēku laiks
4. saule – pusdievu un varoņu laiks.
5. saule – cilvēku valdīšanas laiks, kuru pēdējā dinastija bija inkas.

Sākums. Visi senie mīti kā Andu civilizācijas šūpuli norāda uz Titikakas ezera dienvidu krastu. Tieši šeit Tiavanakas atradās virsdieva Virakočes mītne, no šejienes sākās Dienvidamerikas apdzīvošana ar cilvēkiem pēc Lielajiem Plūdiem. Šeit Senās Impērijas dibinātāji saņēma zināšanas, maršruta kartes un Zelta zizli, ar kura palīdzību noteica Kuskas dibināšanas vietu.

Megalītiskā kultūra. Šī kultūra ar savām milzīgajām būvēm bija manāmi vecāka par Seno Impēriju. Celtniecības tips raksturojas ar milzīgiem pulētiem daudzšķautnainiem akmeņiem.

Senā Impērija. Senos laikos Peru teritorijā eksistēja Senā Impērija. Sākumā valdīja Dievi. Tad sešpadsmit Pusdievi, Saules Dieva dēli. Tad kārta nāca 46 valdniekiem-priesteriem. Pēc uzplaukuma perioda nelaimes tai uzkrita; debesīs parādījās komētas, zemestrīces, kari. Impērijas valdnieks ar svītu pameta galvaspilsētu Kusku un apmetās drošā vietā kalnos, kura saucās Tamputoku. Te 28 vadoņi nomainījās. Kuskā palika tikai nedaudzi priesteri, lai uzmanītu atstātās svētnīcas. Tieši šajā katastrofu periodā izzuda rakstu māksla. Gāja gadsimti. Vadoņi regulāri atgriezās Kuskā, lai uzklausītu dievu padomus. Reiz dižciltīga sieviete paziņoja, ka viņas dēlu vārdā Rokka aiznesis Saules Dievs. Pēc pāris dienām dēls atgriezās tērpts zelts apģērbā. Viņš pavēstīja, ka pienācis grēku izpirkšanas laiks, taču cilvēkiem jāievēro bauslība: varu nodos mantojumā dēlam, tam , kurš dzimis no miesīgas māsas, pat , ja tas nav pirmdzimtais. Rakstība netiks atjaunota. Tauta piekrita un atriezās Kusko kopā ar jauno valdnieku Rokku. Tam tika piešķirts tituls inka – „pavēlnieks.” Piešķirdami savam pirmajam valdniekam vārdu Manko Kapaks, inku vēsturnieki saistīja viņu ar leģendāro Kusko dibinātāju Manko Kapaku – vienu no četriem Aijaru brāļiem. Ir pamats uzskatīt, ka tās tomēr ir divas dažādas personas.

Vari valsts. Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka ap 650.gadu sākās nežēlīgas sadursmes starp Andu indiāņu ciltīm. Zuda jebkāda likumība un kārtība. Uz šī pamata radās Vari militārā valsts, kas nodibināja kontroli pār Andu kalnu ziemeļu rajoniem. Galvaspilsēta bija Vari, kas atradās uz ZA no Kuskas.

Inku ienākšana Kuskā. Tā notikusi ap 1021.gadu.

Inku izcelšanās. Paši inki bija baltādaini ļaudis, gara auguma ar smalkiem sejas vaibstiem, ērgļu deguniem un kastaņbrūniem vai rudiem matiem. Analizējot viņu atstātās rudmatainās mūmijas, tika iegūti pārliecinoši pierādījumi par viņu A asins grupu (T.Heijerdāla pētījumi), kas Latīņamerikā parādījās tikai ar eiropiešu ierašanos. Inki precējās ar savām māsām dinastijas turpināšanas nolūkos, taču dāsni apaugļoja arī vietējos iedzīvotājus.

Inku impērijas rašanās. Aimaru un kečua indiāņu ciltis, kas no XI–XIII gs. dzīvoja Mūsdienu Čīles, Peru un Bolīvijas teritorijās tika inku pakļautas.

Inku sabiedrība un ekonomika. Inku sabiedrībā bija stingra hierarhija, tie nodarbojās ar lopkopību un zemkopību, ieguva varu, alvu, zeltu, sudrabu un svinu, lēja bronzu. Izveidoja centralizētu irigācijas sistēmu.

Inku kultūra un zinātne. Inkiem bija plašas zināšanas astronomijā (gan ne tādas kā maijiem), ģeogrāfijā, botānikā un homeopātijā. Inki cēla lielus tempļus, kuros lūdzās jaunavas. Viņi izpostīja iepriekšējo čimu, čavenu un parasu kultūras, atcēla rakstību, tās vietā ieviesdami kipu. Astronomijā inki ar lielu cieņu izturējās pret Venēru un Plejādēm.

Inku lauksaimniecība. Audzēja tomātus, piparus, kokvilnu, kartupeļus un kakao. Šo kultūraugu šķirņu izveidošana ir prasījusi tūkstošiem gadu, tādēļ tā būtu uzskatāma par iepriekšējo kultūru mantojumu.

Inku valsts uzplaukuma laikā. Inku impērija sava varenuma kulminācijā stiepās 6400 km gar Andiem, iekļaujot sevī kalnus, piekrastes ielejas, tuksnešus un tropiskās zemienes. Tās sastāvā atradās tādas mūsdienu valstu teritorijas kā Peru, Ekvadora, Bolīvija, kā arī daļa Argentīnas un Čīles. Tās teritorija ir lielāka par Eiropu un pat par Romas impēriju. Paši inki savu impēriju sauca par "Četru reģionu savienību" (Tawantinsuyu). Inku impērija tika radīta 250 gadu ilgos karos. Impērijas galvaspilsēta bija Kuska.

Spāņu konkista. Spāņu konkistadora F.Pizarro ekspedīcija nepilnu 200 vīru sastāvā izsēdās malā pie Truhiljas 1530.gadā. Iekārtoja bāzi Kahamarkā, kur arī ievilināja ķēniņu Atavalpu un saņēma ķīlniekos. Spāņi pie Kuskas nonāca 1533.gadā.
Inku valsts tika iekarota un kolonizēta.