Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Kosteņku 16 apmetne

Laikam saukta arī par Ugļanku.
Slavenākā un atradumiem bagātākā akmens laikmeta apmetne Krievijā.

Atrašanās vieta. Pirmie apmetni uzgāja krievpadomju arheologi 1953.gadā un uzsāka pētījumus.
Krievija, pie Kosteņku ciema Donas krastā Voroņežas apgabalā.

Izpēte. Izrakumus veikuši Džons Hofekers no Kolorādas universitātes ASV un krievu speciālists Mihails Anikovičs un komanda.

Atradumi. Ar akmens laikmeta liecībām bagātākā vieta Krievijā. Nosaukumu šī vieta ieguvusi no neredzēti lielām kaulu atradnēm, kas tur atrasti jau pirms vairākiem gadsimtiem. Reiz cars Pēteris I izteicies, ka lielie kauli ir pārpalikumi no Maķedonijas Aleksandra zīloņiem, ar kuriem tas devies karagājienā pret skitiem. Zem vulkānisko pelnu kārtas atrasti darbarīki, rotājumi, cilvēka zobi un ziloņkaula figūras. Artefakti stipri atšķiras no Bulgārijā un Grieķijā uzietajiem.

Graudberži. To virsmas padziļinājumos saglabājušās cietes un graudu paliekas pierāda graudzāļu apstrādi un lietošanu uzturā pirms 23 000 gadiem. Ar optisko un elektronisko mikroskopu palīdzību paraugos no šiem akmeņiem tika konstatētas cietes granulas. Izdevās arī noteikt augu sugu, no kuras tās cēlušās - ķekarpaparde.

Trauki ar svastiku. Iespējams, tie ir vecākie uzietie ugunskrusti pasaulē.

Kromaņjonieša apbedījums. Uzgāja krievpadomju arheologi 1953.gadā pie Voroņežas. Te bija apbedījums - ovāla izbūve no mamuta kauliem, blakus mājoklim. Apbedījuma centrā atradās pusmūža vīrieša ģindenis, kura poza atgādināja neandertāliešu apbedījumus (sakņupis stāvoklis). pazīstams krievpadomju tēlnieks un antropologs M.Gerasimovs konstatēja, ka mironis ticis nosēdināts saistītā stāvoklī ar stipri saliektām un pie vēdera piespiestām kājām. Zinātnieki uzskata, ka saistīšanas iemesls bijis sencilvēku bailes no mirušajiem radiniekiem, cenšanās atņemt tiem iespēju izkļūt no kapa un kaitēt dzīvajiem.

Artefaktu vecums. Ap 45 000 gadu, tikai mazliet vecāki par citur Eiropā izraktajiem.

Kosteņku negroīdi. Kosteņku apmetnē Voroņežas apgabalā pirms 30 tūkst. gadu dzīvoja cilvēki ar savdabīgu negroīdu pazīmju kompleksu. M.Gerasimova Antropoloģisko rekonstrukciju laboratorijā starp vairākiem, pēc galvaskausiem gatavotiem seno cilvēku atveidiem ir arī viena Kostjonoku negroīda skulpturālais portrets (par šīs laboratorijas darbiem var izlasīt un aplūkot arī citus portretus vairākās grāmatās, piem. М.М.Герасимов. Люди каменного века.М. Наука. 1964., kā arī interneta vietnē http://www.kunstkamera.ru). Šī cilvēka genoms atbilst Homo sapiens genomam, kaut antropoloģijā šī cilvēka parādīšanās pie Volgas ir liela mīkla. Tam ir mūsdienu melanēzieša galvaskauss! Tas pierāda, ka senatnē cilvēki varēja migrēt dažādos virzienos dažādā laikā, bet mēs no šiem atradumiem mēģinam salikt mozaīku.

Secinājumi. Homo sapiens cilvēki Eiropā ienākuši pa dažādiem ceļiem, un, iespējams, Kosteņku ceļš bijis vecākais. 

Saites.
Kromaņjonieši.
Voroņežas apgabals.