Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Kuģu katastrofu (lielāko) saraksts

Titanic, 1912.gada aprīlis. Kanāda, 1523 bojā gājušie.

The Empress of Ireland, 1914.gada maijs. Kanāda, 1012 bojā gājušie.

Britāniks, 1916.g. 21.novembris. "Titānika" dvīņubrālis, kas gāja bojā I Pasaules karā, kad to netālu no Atēnām nogremdēja torpēda. 30 bojāgājušo.

SS MontBlanc, 1917.g. Lielākais cilvēka izraisītais sprādziens pirmsatomu laikmetā. Kanādas ostā Halifaksā pēc neveikla manevra sadūrās ar sprāgstvielām piekrautais kuģis ar citu kuģi. Sprādziens teju vai noslaucīja no zemes virsas pašu Halifaksu, un bez bojā gājušajiem 2000 cilvēkiem vēl tika ievainoti 9000.

Principessa Mafalda, 1927.gada oktobris. Itālija, 300 bojā gājušie.

Armēnija, 1941.g. Ar šo kuģi, krievpadomju armijai atkāpjoties no Krimas, tika evakuēti ievainotie un vairāku slimnīcu medicīniskais personāls - kopskaitā ap 7000 cilvēku. Neraugoties uz Sarkanā krusta marķējumu, to nogremdēja vācu lidmašīnas. Izglābās tikai 8 cilvēki.

Vilhelm Gustlof, 1945.g. janvāris. Lielākā katastrofa kuģniecības vēsturē. Vācu kuģi ar 10 600 cilvēkiem uz borta (8956 civilie, 4000 bērnu) torpedē krievpadomju zemūdene, kuras komanda sanem Sarkanā Karoga ordeni. Torpedēšanas fakts tiek noliegts līdz pat PSRS sabrukumam.

95.  Majakovskis, 1950.g. 13.augusts. Avārijai piešķirts 95.numurs. Plkst. 12:00, paguvis nobraukt vien dažus metrus no Daugavmalas piestātnes, apgāzās bērnu un vecāku pārpildītais izpriecu tvaikonītis. 147 bojā gājušie.

Princess Victoria, 1953.gada janvāris. Lielbritānija, 133 bojā gājušie.

Novorosijsk, 1955.gada oktobris. PSRS, 608 bojā gājušie.

Andrea Doria un Stocholm, 1956.gada jūlijā. Divu kuģu – Itālijas un Zviedrijas, sadursme. 50 bojā gājušo.

Don Juan, 1980.gada aprīlis. Filipīnas, 1000 bojā gājušo.

Admiral Nahimov un Pjotr Vasev, 1986.gada augusts. Divu krievu kuģu sadursme, 423 bojā gājušie.

Herald of Free Enterprise, 1987.gada marts. Lielbritānija, 193 bojā gājušie.

Dona Paz, 1987.gada decembris. Filipīnas. Lielākā kuģu katastrofa miera laikā. Prāmis pusnaktī sadūrās ar tankuģi. Prāmis bija paredzēts tikai 1518 pasažieriem, taču sakāpuši bija gandrīz trīstik. Pēc avārijas dega abi kuģi un nafta uz ūdens, tādēļ izglābās tikai 26 cilvēki. 4375 bojā gājušie.

Mobi Prince, 1991.gada aprīlis. Itālija, 140 bojā gājušo.

Salem Express, 1991.gada decembris. Ēģipte, 464 bojā gājušie.

Estonia, 1994.gada 28.septembris. Somija, 852 bojā gājušie, 137 tika izglābti.
Pasažieru prāmja „Estonia” katastrofa notika vētras laikā 1994.gada 28.setembrī Baltijas jūrā netālu no Somijas piekrastes.
1:24 Estonia deva briesmu signālu, paziņodama, ka atrodas 20-30 grādu sānsverē un no ierinds izgājuši motori. SOS signālu pieņēma Somijas krasta apsardzes dienests Turku.
Pēc tamkuģis 12-13 minūšu laikā apgriezās ar dibenu uz augšu.
1:50 naktī tas pazuda no radaru ekrāniem.
4:26 kuģis nogrima.
Gāja bojā 852 cilvēki.
Starptautiskā komisija 1997.gadā konstatēja, ka katastrofu izraisījis atveramā priekšgala bojājums.
Vēlāk izplatījās versija, ka katastrofas cēlonis varētu būt sprādziens.
30 pasažieru bija no Latvijas: 24 gāja bojā un tika izglābti 6.
2009.gada februārī parādījās informācija, ka Igaunijas valdība nolēmusi pārtraukt izmeklēšanas komisijas darbību. Tās pēdējā ziņojumā secināts, ka ka nav iespējams izslēgt nevienu prāmja nogrimšanas scenāriju, jo tam nepieciešama prāmja vraka sistemātika un dokumentēta izpēte, kas joprojām nav veikta. 
Notikums radījis daudz sazvērstību teoriju.
Izglābtie latvieši (6) - Dainis Šleiners (1958.g.), Gundega Kampuse (1973.g.), Nikolajs Andrejevs (1958.g.), Igors Griciuss (1970.g.), Ints Kļaviņš (1972.g.), Valters Ķikusts (1971.g.).
Noslīkušie latvieši (24) - Juris Ņikuļcevs, Andra Jauce, Inga Helmane, Jānis Šeško, Kristaps Streičs, Farids Valejevs, Alberts Valejevs, Jānis Bernāns, Gunārs Gobiņš, Olafs Vitenbergs, Jānis Kasparsons, Agrita Bernoviča, Skaidrīte Čulkstene, Andrejs Veinbergs, Aivars Staužs, Gaļina Kacs, Mihails Kacs, Marija Birnsone, Nikola Birnsone, Aleksandrs Jakubovskis, Dina Jakubovska, Natālija Černova, Alberts Bielis, Sergejs Daņiļuks.

Achille Lauro, 1994.gada decembris. Itālija, 2 bojā gājušie.

Al Salam Bocaccio 98, 2006.gada februāris. Ēģipte, 1026 bojā gājušie.

Princess of the Stars, 2008.gada jūnijs. Filipīnas, 773 bojā gājušie.

Kursk, 2000.g. Krievu zemūdene, kuras bojāejas apstākļi joprojām ir nezināmi. 

Costa Concordia, 2012.gada 13.janvāris. Itālija. Kuģis bija garāks par "Titāniku." Ar 4252 cilvēkiem uz klāja (no tiem 3229 pasažieri) tas piebraucis pārāk tuvu Džulio salai, lai kuģa stjuarts varētu pamāt savam brālēnam uz saliņas (nav droši apstiprināts!). 32 bojā gājušie.
 

Mistiskās katastrofas.

Zemūdene „Tritons.”
 ASV zemūdene kuģojusi pie Floridas. Palaidusi pirmo balistisko raķeti, tā cieta kaut kādā katastrofā. Vibrācija, spoža gaisma visos nodalījumos.
Izrādījās, ka pusminūtē kuģis pārvietojies no Atlantijas okeāna uz Indijas okeānu. Komandas locekļi bija stipri novecojuši: grumbaini, pavājināta dzirde un redze.

„Marija Celesta.” Šo kuģi atrada XIX gs. beigās dreifējot netālu no Lisabonas. Nebija nekādu cīņas pēdu, bet uz kuģa nebija ne vēsts no kapteiņa, viņa sievas un visas komandas. Tie bija kā izgaisuši.

„Eldridžs.” 1943.gadā uz šo kuģi nolika kaut kādu aparātu, lai kuģi padarītu neredzamu. Tas arī notika, komanda nokļuva nālotnē, kur esot redzējusi TV, helikopterus u.c. Kad viņi atgriezās, tad tos nosprieda par jukušiem
Līdzīgs eksperiments 6 gadus iepriekš esot bijis krieviem, kas pārvietojuši laikā lidmašīnu.

Kuģa „Edmunds Fidžeralds” katastrofa.
Kuģis. 222 m garais kuģis bija Augšezera lepnums. 
Vieta. Augšezers.
Laiks. 1975.gada 10.novembris. 
Katastrofa. Viņš devās ceļā no Augšezera uz Detroitas čugunlietuvēm ar 26 000 tonnu dzelzs lūžņu. Kuģis pazuda samērā īsā laika sprīdī. Kapteinis Ernests Maksorlijs ap pulksten 19.10 noraidīja radiogrammu kuģim „Artūrs Andersons”, kas sekoja, ka pārāk lielās viļņošanās dēļ viņa kuģī iesmēlies ūdens. Lai gan kuģim briesmas nedraudot, kapteinis lūdzis uzturēt ar viņu redzamības un radara kontaktus. P\āris minūšu pēc radiogrammas vienā mirklī izdzisušas gan „Edmunda Ficdžeralda” bortugunis, gan arī attēls radara ekrānā. Tikai pēc 21 mēneša, 1977.gada augustā, vraku atrada 170 m dziļumā – precīzi pārgrieztu uz pusēm. No 29 matrožu komandas nebija izglābies neviens. 1978.gadā ASV Satiksmes drošības pārvalde konstatēja, ka bijušas bojātas preču kuģa lūku blīves. Tomēr tas neizskaidro kuģa tik ātru nogrimšanu.
Par šo nelaimi kanādiešu folkmūziķis Gordons Laitfūts sarakstīja skaistu muzikālu balādi. 

„Berge Vanga” katastrofa.
Kuģis. Piederēja norvēģu rēderim Sigvaldam Bergesonam. Arī veda dzelzs rūdu. 
Vieta. Virs Mindanao dziļvagas austrumos no Filipīnām, kur dziļums sasniedz 10 km.
Laiks. 1978.gada oktobrī. 
Katastrofa. Bojāejas apstākļi stipri līdzīgi 1975.gada „Berge Istra” kuģa bojāejai. Šis kuģis bija ceļā no Dienvidāfrikas uz Japānu, kad pēkšņi pārtrūka sakari. No kuģa nekas nav atrasts, un no 40 cilvēku lielās apkalpes neviens nav izglābies.

„Berga Istra” katastrofa.
Kuģis. 228 000 t kravnesība, tās dēļ viņu dēvēja par „Zaļo milzi”. Kuģis piederēja norvēģu rēderim Sigvaldam Bergesonam, tas bija jauns – tikai 4 gadi. 
Vieta. Mindanao dziļvagas austrumos no Filipīnām, kur dziļums sasniedz 10 km.
Laiks. 1975.gada 29.decembrī.
Katastrofa. Neilgi pirms tās sakaru virsnieks Ronalds Lemāršs bija sazinājies ar sievu un pastāstījis, ka laiks ir labs un jūra mierīga. No 30 apkalpes locekļiem izdzīvoja tikai divi, jo uz augšēja klāja kaut ko tobrīd krāsojuši. Abi apgalvoja, ka brīdī, kad iemesti jūrā, dzirdējuši sprādzienus. Taču eksperti neticēja, jo netika atrastas nekādas kuģu atliekas. Versija par islāma dumpinieku uzbrukumu no Mindanao salas negāja cari, jo izglābtie nebija manījuši nekādu uzbrukumu. Tilpnēs kuģis vedis 188 000 t dzelzsrūdas, un tas varēja būt par cēloi ļoti straujajai kuģa nogrimšanai. Nevarēja izskaidrot arī sakaru pārtrūkšanu īsi pirms katastrofas, jo kuģis bija aprīkots ar vismodernāko navigācijas tehniku un vislabākajām drošības ierīcēm.